Šonedēļ daudzus šokēja Zemnieku saeimas izplatītā informācija, ka Latvijas lauksaimnieku janvāra elektroenerģijas rēķini bija par 40–60% lielāki nekā decembrī. Iemesls ir tas, ka 2018. gada 1. janvārī stājās spēkā jau 2016. gada novembrī pieņemtie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, kas noteica būtiskas izmaiņas t.s. obligātā iepirkuma komponentes (OIK) aprēķināšanas kārtībā elektrības lietotājiem. Taču Zemnieku saeima nav vienīgā, ka sacēla trauksmi. Elektroenerģijas gala cena ļoti daudziem patērētājiem – mājsaimniecībām – ievērojami paaugstinājās, tāpēc daudziem – īpaši tiem, kas elektroenerģiju taupa – tā par vienu kilovatstundu pieauga desmitos procentu viena mēneša laikā.
Smieklīgākais ir tas, ka elektrības cenu būtisku pieaugumu patēriņa sektorā nespēja pamanīt Centrālā statistikas pārvalde, kura patēriņa cenu izmaiņās 2018. gada janvārī neiekļāva būtisku vidējās elektrības cenas kāpumu patēriņa segmentā. Iespējams, ka šogad ir noticis neliels elektrības cenas samazinājums ražošanas (nevis gala patēriņa) vajadzībām, bet neapstrīdami, ka mājsaimniecību patēriņā elektrības vidējā cena 2018. gada janvārī ievērojami pieauga. Vai CSP «aklums» saistībā ar elektrības patēriņa cenu kāpuma nepamanīšanu ir saistīts ar CSP darbinieku zemo kompetenci vai ar citiem iemesliem, piemēram, ir dots diskrēts uzraugošas ministrijas ideoloģisks uzstādījums falsificēt inflācijas aprēķinu, lai tas nepārsniegtu noteiktu, politiski nodiktētu lielumu? Atbilde man nav zināma.
Kas tad ir mainījies OIK maksājuma aprēķināšanas metodē? Tiem, kam ir neliels elektrības patēriņš, OIK pieaug, bet tiem, kas enerģiju tērē daudz, OIK samazinās, jo tika ieviests jauns papildus diferencēts OIK maksājums par pieslēguma jaudu.
Šādas izmaiņas bija vajadzīgas ekonomikas ministra Arvila Ašeradena reputācijas uzlabošanai, jo viņš solīja atbalstīt Latvijas ražotājus un uzņēmumus, kuri OIK lieluma dēļ globālos tirgos palika konkurētnespējīgi. Latvijas elektrības cena ražotājiem jau pārsniedza jebkuras pieklājības robežas, ļaujot visiem mūsu konkurentiem ražot ar mazākām izmaksām un izkonkurēt mūs no mūs stabilajiem eksporta tirgiem.
Taču Ašeradena īstenotā politikā nozīmēja nevis būtiski samazināt OIK visiem, bet gan pārdalīt OIK maksājumus, tos samazinot lielajiem patērētājiem, bet liekot maksāt vairāk Latvijas zemniekiem, mājsaimniecībām un nelieliem uzņēmumiem. Ašeradens atbalstu lielajiem uzņēmējiem ir īstenojis, samazinot sviesta kārtas biezumu uz Latvijas pensionāra maizes rieciena, īpaši sodot tos, kas elektrību patērē maz, un atbalstot tos, kas enerģiju tērē daudz, bet īpaši atbalstot tos, kas tērē ļoti daudz.
Nevienam no koalīcijas parteriem, pat no tiem, kas apgalvo, ka pārstāv Latvijas Zaļo partiju, nez kāpēc neienāca prātā uzdot jautājumu, kāpēc vispār savulaik tika ieviesta OIK. Pirms daudziem gadiem sabiedrība vienojās, ka videi draudzīgas enerģijas ražošana ir jāatbalsta. Tā kā videi draudzīga enerģētika ir dārgāka par videi kaitīgo, piemēram, ogļu kurināšanu TEC, Latvijā tika noteikts finanšu atbalsts OIK izskatā. Pēc tam OIK sistēmai pievienoja atbalstu efektīvai enerģijas izmantošanai, iekļaujot OIK sistēmā tos, kas kopā ar elektrību ražoja siltumu. Tātad OIK mērķis ir veicināt videi draudzīgas enerģijas ražošanu un efektīvu enerģijas izmantošanu.
Diemžēl Latvijā OIK tika pārveidots par vienu no lielākajiem politiskās korupcijas perēkļiem, jo iegūt OIK licenci nozīmēja garantētu peļņu uz daudziem gadiem, bez riska un piepūles. Kā savulaik neticami atklāti žurnālā Forbes Latvija izteicās viena bijušā Ministru prezidenta ģimenes īpašumu pārvaldnieks - OIK bizness ir ļoti vienkāršs: uzstādi iekārtas un skaiti peļņu.
Atgādināsim, ka oficiālais OIK politikas mērķis nav mūžīgas peļņas garantēšana politiski korumpētā biznesa klaniem. OIK ir pieciešama tikai tik ilgi, kamēr tā veicina videi draudzīgu enerģētiku un enerģijas taupību.
Noteikt OK maksājumus lielākus tiem, kas elektrību taupa, ir ciniska ņirgāšanās par valsts politikas sākotnējiem mērķiem.
Ir normāli, saprātīgi un dabiski, ja tiek noteikts maksājums par pieslēguma lielumu. Tikai tas ir jādara elektrības sadales uzņēmumam, lai segtu ar elektrības sadali saistītās izmaksas.
No 2018. gada 1. janvāra papildu maksājums par jaudu ir noteikts par labu OIK biznesam, nevis sadales sistēmas izmaksu segšanai.
Diemžēl Ekonomikas ministrija, ne tikai Arvila Ašeradena, bet arī citu Vienotības ministru vadībā, tika pārvērsta par OIK biznesa atbalsta midzeni. OIK biznesa darboņi pārkāpa Latvijas likumus, neievēroja Ministru kabineta noteikums, rīkoja afēru pēc afēras, daži OIK afēristi pat tika atmaskoti un pienagloti pie kauna staba, bet nekas nenotika. Vienotības ielikteņi Ekonomikas ministrijā uzdarbojas kā OIK afēristu politiskais jumts.
Varbūt ir laiks izmantot priekšvēlēšanu gaisotni, lai aizmēztu no Ekonomikas ministrijas visus Vienotības iebīdītos OIK advokātus, un sākt sodīt tos neliešus, kas izmantoja cēlus lozungus, lai izpumpētu pēdējo centu no Latvijas uzņēmēju un visu Latvijas iedzīvotāju makiem.