Juris Paiders / Viedokļi

Svētki ir nosvinēti. Ordeņi izdalīti. Tagad ir laiks pielikt punktu 2017. gada svarīgākajam politiskajam notikumam – valsts budžeta pieņemšanai 2018. gadam.

Iedomāsimies, ka Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis pieņem jaunu – piena nozares padomnieku.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati, vidējais patēriņa cenu līmenis 2017. gada oktobrī, salīdzinot ar 2016. gada oktobri, ir palielinājies par 2,8%.

Latvijā tā saucamā Lielās oktobra revolūcijas simtgade (kas tiek svinētā pēc jaunā stila 7. novembrī) gandrīz palika nepamanīta. Par to liecināja tikai pāris komentāri laikrakstos un ar tā laika notikumiem saistītu filmu iekļaušana vietējo televīziju programmās. Lielās revolūcijas regulāra pieminēšana palēnām izzūd pat no bijušas PSRS telpas.

Daudzkārt esmu norādījis uz Latvijas (un arī citu ES valstu, un ne tikai ES valstu) statistikas īpatnībām.

Ekonomikas ministriju sašūpojis kārtējais skandāls. Latvijas iedzīvotajiem ir uzspiesta kārtība, kad tā saucamās atjaunojamo resursu (zaļās) elektrības ražotāji drīkst pārdot saražoto elektroenerģiju par cenu, kas dažkārt trīs vai pat četras reizes pārsniedz elektrības cenu biržā, bet starpība ir jāpiemaksā katram elektrības lietotājam kā obligātā iepirkuma komponente (OIK).

Iespējams, ir atgriezušies tie laiki, kad Latvijas politiskajos procesos iesaistītie kā smilšu kūkas fabricēja krimināllietas pret žurnālistiem. Tiesa, tā kā Latvijas tiesu instances līdz šim visus pret žurnālistiem safabricētos kriminālprocesus izbeidza, apsūdzētos attaisnojot un neatrodot nekādu nozieguma sastāvu, tad kriminālprocesu fabricēšana pret žurnālistiem jau šķita kā sena pagātne.

Viens no lielākajiem modernās tirgus ekonomikas maldiem ir pārliecība, ka cilvēks vienmēr uzvedas racionāli – cilvēki savā izvēlē vienmēr vadīsies pēc attiecīgajā tirgus konjunktūrā izdevīgākā un racionālākā lēmuma. Tomēr šī gada Nobela prēmiju ekonomikā tika piešķirta amerikāņu ekonomistam Ričardam Tāleram par kārtējo pierādījumu, ka cilvēki savā ekonomiskajā uzvedībā neuzvedas racionāli.

Ar Izglītības un zinātnes ministrijas finansējumu SIA Karšu izdevniecība Jāņa sēta izstrādāja apjomīgu darbu Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā, kuru paveikusi anonīmu ekspertu grupa. SIA Karšu izdevniecība Jāņa sēta nav identificējusi nevienas nodaļas autoru. Līdz ar to informācija par ekspertu kvalifikācijas līmeni, par to zinātniskā darba pieredzi utt. no sabiedrības tiek slēpta. Vienīgā identificētā persona ir Jānis Turlajs, kas darba otrajā lapā tiek apzīmēta kā «kontaktpersona».

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē, 23. oktobrī, Fiskālās disciplīnas padome atļāvās iebilst pret iecerēto valsts budžeta projektu 2018. gadam. Pēc sēdes viens no padomes bargākajiem locekļiem, gluži kā inkvizitors pēc raganu prāvas, paziņoja, ka valdības rīcība ir pretrunā ar «pretcikliskas fiskālās politikas principiem», un izvirzīja apsūdzību, ka valdība «uzbrauc uz slidena ceļa».

Līdz 2016. gada beigām Latvijas ārpolitiskā stratēģija bija skaidra un nemainīga. Latvija deklarēja absolūtu uzticību un stratēģisko partnerību ar ASV. Par ASV solījumiem izturēties nopietni pret NATO līguma 5. pantu (militārs uzbrukums Latvijai ir uzbrukums ikvienai NATO dalībvalstij) Latvijas ārpolitika nonāca ASV stratēģisko interešu atkarībā.

Starptautiskajai sabiedrībai nav ļoti daudz instrumentu, ar kuru palīdzību varētu piespiest Ziemeļkoreju atteikties no bruņošanās programmām. Ziemeļkoreja demonstrē pieaugošu kapacitāti ballistisko raķešu un kodoltehnoloģiju jomā, bet ANO nosaka arvien stingrākas un stingrākas ekonomiskās sankcijas. Vai tikai ar ekonomiskām sankcijām ir iespējams piespiest Ziemeļkoreju atteikties no ieroču pilnveidošanas?

Tas, ka pēdējo trīs gadu laikā Eiropā pieaug nacionālisma un separātisma tendences, ir neapstrīdami. Ir ļaudis, kas nacionālisma un separātisma pieauguma cēloni saskata 2015. gada migrācijas krīzē, ir ļaudis, kas pie visām problēmam vaino Kremļa hakeru saražotās feika ziņas.

Latvijas Bankas vadības nemitīgā iejaukšanās citu nozaru (izglītības, veselības, nodokļu politikas u.c.) darbībā rosināja ļoti daudzus lasītājus uzdot mums jautājumu: par ko Latvijas Bankai īsti būtu jāatbild? Uzņēmēji un pat deputāti aicināja Neatkarīgo izteikt mājienu Latvijas Bankas vadībai, ka tai ir laiks sākt nodarboties ar galvenajiem uzdevumiem – ekonomikas attīstību un investīciju pieauguma veicināšanu, lai nodrošinātu makroekonomisko stabilitāti.

Šonedēļ Eiropas Komisija paziņoja lēmumu jautājumā par Lietuvas no 2008. gada īstenoto Mažeiķu–Reņģes dzelzceļa līnijas blokādi. Atbilstoši EK lēmumam, Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmums Lietuvos geležinkeliai ir atzīts par vainīgu konkurences ierobežošanā dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū. Tiek atzīts, ka Lietuvas valsts dzelzceļš ir pārkāpis Eiropas Savienības konkurences noteikumus, un tagad uzņēmumam ir piespriests nomaksāt 27,9 miljonus eiro lielu naudas sodu. Turklāt Lietuvai trīs mēnešu laikā EK ir jāiesniedz darbības plāns, lai atjaunotu dzelzceļa satiksmi posmā Mažeiķi–Reņģe, kā arī visi, kuriem Lietuvas piekoptais Klaipēdas ostas protekcionisms ir sagādājis zaudējumus, drīkst pieprasīt kompensāciju.

Latvijas Bankas ikgadējā tautsaimniecības konferencē Izglītība: no viduvējības uz izcilību (27. septembrī) viena no sekcijām bija veltīta aicinājumiem nekavējoties reformēt vidējās izglītības sistēmu.

Latvijas Bankas ikgadējā tautsaimniecības konferencē Izglītība: no viduvējības uz izcilību valdīja nopietna noskaņa. Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs ar rūgtumu konstatēja, ka tie ekonomiskās sistēmas pārvaldes instrumenti, kuriem ticēja un joprojām tic teroraktu ģenerācija, pārstājuši dot rezultātus.

Politisko provokatoru grupa, kas publiskoja t.s. oligarhu sarunu ierakstu atšifrējumus, mēģina iestāstīt visai Latvijas sabiedrībai, ka pazīstamas personas jebkurā privātā sarunā viens otram saka tikai patiesību, patiesību un neko citu, izņemot patiesību. Taču šāds apgalvojums ir dziļi maldīgs un nepatiess.

Septembra nogalē, laikā, kad gājputni jau pošas uz dienvidiem, valstu vadītāji lido uz Ņujorku, lai reizi gadā piedalītos ANO Ģenerālajā asamblejā, paustu savas valsts nostāju un uzklausītu citu valstu līderu teikto, uz Ņujorku uzrunāt ANO Ģenerālās asamblejas 72. sesiju devās arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Latvijas noteicošajos stratēģiskajos plānošanas dokumentos ir ierakstīts, ka Latvijas ekonomikai kā raķetei ir jātraucas augšup, sasniedzot un apsteidzot bagātāko ES valstu līmeni.

Latvijas skolās tūdaļ tiks īstenota radikāla reforma. Notiek masveidīga un visaptveroša pāreja uz jaunu  – kompetencēs balstītu – izglītības satura modeli.

19. gadsimtā pasaulslavenais ekonomists Kārlis Markss (1818–1883) sadalīja 19. gadsimta sabiedrību divās pretējās šķirās. Kapitālistu šķirā tika iekļauti tie, kuru vidējais šķiras loceklis patērēja ievērojami vairāk par vidējo, bet proletariāta (darba ņēmēju) šķirā tika iekļautas produktīvas sociālas grupas, kuru vidējā locekļa patēriņš bija zemāks par vidējo patēriņu.