Zaļo parazītu orģijas turpinās
 
©F64

Ekonomikas ministriju sašūpojis kārtējais skandāls. Latvijas iedzīvotajiem ir uzspiesta kārtība, kad tā saucamās atjaunojamo resursu (zaļās) elektrības ražotāji drīkst pārdot saražoto elektroenerģiju par cenu, kas dažkārt trīs vai pat četras reizes pārsniedz elektrības cenu biržā, bet starpība ir jāpiemaksā katram elektrības lietotājam kā obligātā iepirkuma komponente (OIK).

Izrādās, ka daļa no tiem OIK uzņēmējiem, kas daudzu gadus sita sev ar dūri pa krūtīm un kliedza: «Mēs ražojam zaļo elektrību! Mēs glābjam pasauli! Mēs nodrošinām Latvijas energoneatkarību… mēs, mēs, mēs!», ir nevis primitīvi korumpanti, kas zināja, kā motivēt Ekonomikas ministrijas darbiniekus, lai tiktu pie licencēm, bet vēl trakāk - vienkārši krāpnieki. Nekāda atjaunojamo resursu elektroenerģijas ražošana nemaz nenotika. Laikā, kad ražotnē ieradās pārbaudītāju bari, strāvu ražoja ar benzīna ģeneratoriem. Še tev zaļā enerģija!

Pilna politiskā atbildība par šādu zaļo enerģētiku ir jāuzņemas Ekonomikas ministrijas vadošajām nozares amatpersonām ar ministru - Arvilu Ašeradenu - priekšgalā

Atgādināsim, ka Latvijā par to, lai t.s. zaļās elektrības ražotāji varētu peldēties naudā, ir jāmaksā visiem elektrības lietotājiem.

Latvijā elektrības rēķinam tiek pievienota t.s. obligātā iepirkuma komponente. OIK veido divas daļas. Daļa tiek iekasēta par labu siltuma un elektrības vienlaicīgai ražošanai Rīgas TEC no dabasgāzes. OIK par Rīgas TEC darbību faktiski nodrošina to, ka rīdzinieki par siltumu var maksāt nedaudz mazāku tarifu. To, ka šāda politika ir klaji netaisnīga (Dundagas vai Stoļerovas elektrības lietotājs ar saviem maksājumiem palīdz nodrošināt zemākus apkures tarifus Rīgā), desmitiem gadu ilgā laikā apjēdza pat Ekonomikas ministrijas vadība. Pašlaik ir uzsākts intensīvs darbs, lai tieši šo OIK maksājumu daļu ievērojami samazinātu.

Otra OIK daļa rodas, piemaksājot starpību starp biržas cenu un cenu, par kādu tiek iepirkta elektroenerģijā no tā saucamās atjaunojamo resursu (zaļās) elektrības ražotājiem. Šī OIK daļa rada vēl lielāku sašutumu. Uzņēmēji, kas ar politiķu atbalstu ieguva licences, var nedomāt par pašizmaksu, efektivitāti. Tiec pie licences un pārdod savu preci par cenu, kas trīs vai četras reizes pārsniedz tirgus cenu. Šī bija politiskās korupcijas paradīze. Dali licences un peldies naudā! Vienīgi par visa kaluma zaļo parazītu dzīrēm tagad ir jāmaksā pilnīgi visiem elektrības lietotājiem.

Kamēr OIK veidoja pāris procentus no rēķina, Latvijas nekorumpētais bizness stenēja, bet maksāja. Taču ar katru gadu zaļo politiski korumpēto parazītu alkatība auga augumā. OIK jau tiktāl sadārdzināja elektrības cenas, ka sāka nogalināt Latvijas rūpniecības nozares vienu pēc otras. OIK parazītu alkatība nogalināja Liepājas metalurgu un metālu ražošanas nozari Latvijā! Pašlaik OIK iznīcina vienu rūpniecisko ražotni pēc otras, jo lētāk ir ražošanu pārcelt citviet nekā barot Latvijas zaļos parazītus. Trakākais ir tas, ka liela daļa no OIK nemaz nav tik zaļa, kā to piekliedz šī biznesa propagandisti.

Ikvienam elektroenerģijas (enerģijas) ražošanas veidam var izskaitļot t.s. fosilo komponenti - cik liels fosilā kurināmā (degvielas) daudzums ir vajadzīgs vienas enerģijas vienības saražošanai. Lai uzceltu HES, ir jādarbina buldozeri, ceļamkrāni, pašizgāzēji utt. Kad HES ir uzcelta, ir periodiski jāveic iekārtu remonti, apkope un eļļošana. Aizsprosta dambji ir jālabo, gultne jātīra utt. Lai HES normāli darbotos, ir jātērē noteikts fosilās degvielas daudzums. Turklāt HES ūdenskrātuvju platība applūdina mežus un pļavas. Tāpēc pat viszaļākā, hidroelektroenerģija nav absolūti zaļa. Protams, fosilā komponente vienai elektrības kilovatstundai, to ražojot HES, būs mazāka par desmito daļu no fosilās komponentes, ražojot vienu kilovatstundu elektrības akmeņogļu TEC, bet fosilā komponente būs jebkurā gadījumā, un tā ir izskaitļojama katram enerģijas veidam.

Vērtējot pēc fosilās komponentes lieluma, ir pamatotas šaubas, vai pašreizējas paaudzes vēja ģeneratorus, kas izvietoti jūrā, var atzīt par zaļo enerģiju. Ja saskaita degvielas daudzumu, kas ir vajadzīgs, lai izaudzētu, novāktu un transportētu kukurūzu, kura tiek sapūdēta biogāzes ražošanai, tad ir pamats šaubām, vai šādu enerģiju vispār ir godīgi dēvēt par zaļu.

Taču poliskajiem korumpantiem lielai daļai sabiedrības ir izdevies iestāstīt, ka viņu nodarbe ir zaļa, bet cilvēki sāka protestēt tikai tad, kad zaļo parazītu alkatība iecirta arvien lielāku un lielāku robu ikviena Latvijas cilvēka maciņā.

Pēc OIK krāpšanu publiskošanas būtu normāli pieprasīt politisko atbildību no ekonomikas ministra, taču, ak vai, Arvils Ašeradens ir izvairījies no uzticības balsojama un īsu brīdi pirms nesmukumu nākšanas gaismā demisijas rakstu iesniedza pats. Veiklajam Vienotības līderim izpalika atstādināšana no ministra amata ar negodu un kaunu.

Pietiek! OIK bizness ir cieši saaudzis un caurvijis visu Vienotības vadību. Pietiek bīdīt Vienotības ielikteņus par zaļo parazītu uzraugiem. Zaļās korupcijas augonis Latvijā ir uzblīdis tik liels, ka tas nožņaudz pārējās tautsaimniecības nozares. Ir pēdējais laiks izraut šo sastrutojušo nelikumību augoni no Latvijas ekonomikas uz visiem laikiem!