Juris Paiders / Viedokļi

Noslēdzoties Otrajam pasaules karam, sabiedrotie paguva vienoties par robežu un ietekmes sfēru sadalījumu Eiropā, bet, pirms tika noslēgts galīgais miera līgums starp Japānu un visiem tās uzvarētājiem, sākās Aukstais karš.

Ceturtdienas, 31. augusta rītā par aicinājumu «saglabāt esošo kārtību, kas attiecas uz skolas gaitu uzsākšanas vecumu, kad bērni skolas gaitas uzsāk no septiņu gadu vecuma vai retos gadījumos pat astoņu gadu vecumā» portālā manabalss.lv bija parakstījušies vairāk nekā 2000 Latvijas pilsoņu.

Latviju 29. augustā pāršalca kārtējā politiskā sensācija. Labklājības ministrs Jānis Reirs, tiekoties ar presi, paziņoja, ka pret ministra gribu kaut kādi ļauni Labklājības ministrijas darbinieki uz savu roku iesniedza Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par priekšlikumiem izmaiņām darbnespējas lapu izsniegšanas un apmaksas kārtībā, rosinot noteikt, ka darba ņēmējiem slimības nauda netiktu maksāta par pirmajām trim slimošanas dienām, nevis tikai par pirmo dienu, kā tas ir noteikts pašlaik.

Nekustamo īpašumu attīstītāji ir dažādi. Tomēr tos vieno kopīgs mērķis – gūt maksimālu peļņu. Maksimālu peļņu var sasniegt, ļoti lēti nopērkot un pēc tam daudz, daudz dārgāk pārdodot. Lai šajā nozarē labi uzvārītos, ir svarīgi, lai nekustamā īpašuma pārdēvēji tiktu iedzīti izmisumā, lai viņiem nebūtu, kur sprukt, lai viņi būtu pilnīgā bezizejā. Tad nekustamo īpašumu attīstītāji un spekulanti varēs iegādāties ļoti lēti, un peļņa tiks maksimizēta. Kā darbojas daži no nekustamo īpašumu nozarē iesaistītajiem, varēja saprast, vērojot notikumus saistībā ar 21. augustā notikušo ugunsgrēku Krievijas dienvidrietumu pilsētā Rostovā.

Diemžēl Neatkarīgajā 22. augustā paustā prognoze, ka jau tuvākajā Jaunās konservatīvas partijas organizētajā mikrosapulcē (atbilstoši aģentūras LETA vērtējumam 23. augusta sanāksmē pie Rātsnama piedalījās 300–400 cilvēku) tiks izteikts nosodījums Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, piepildījās. 23. augusta sanāksmē jaunās un ļoti konservatīvās tautas sapulces dalībnieki ar vētrainām ovācijām reaģēja uz jebkuru kritiku pret Valsts prezidentu Raimondu Vējoni. Paziņojumā tika secināts, ka «Saeimas izmeklēšanas komisijas līdzšinējās aktivitātes liecina – oligarhu laiki Latvijā nav beigušies. Arī Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa rīcība liecina – viņš līdzšinējo kārtību akceptē. Mēs prasām šo savdabīgo nabassaiti pārcirst!».

Rīt ir ieplānots kārtējais Jutas Strīķes domubiedru grupas politiskā mārketinga pasākums, kas ir nomaskēts kā «tautas sapulce». Līdz šim Juta Strīķe un Jaunā konservatīvā partija savu politisko stratēģiju balstīja uz diviem vaļiem – uz 2010. gadā veikto operatīvā ceļā iegūto oligarhu sarunu publiskošanu un, pakāpjoties uz Valsts prezidenta institucionālās autoritātes, mēģināt pārvērst Raimondu Vējoni par bijušo KNAB darbinieku politisko izrāžu klaunu.

Vērtējot viena vai otra biznesa ienākšanu Latvijā vai Baltijas telpā, nevajadzētu to pārvērst par jaunu reliģiju un pārlieku idealizēt. Šādi notikumi ir jāvērtē racionāli. Jāizmanto tas, kas mums ir izdevīgi, un jāizvairās no tiem piedāvājumiem, kas mums nav izdevīgi. Pirms jūsmot par Lidl cenām, būtu jāatceras, ka Lietuvā jau izsenis cenu līmenis maizei, gaļas un piena produktiem bija zemāks nekā Latvijā. To, bez citiem faktoriem, noteica arī Polijas tuvums. No Kauņas vai Viļņas līdz tuvākajam Polijas hipermārketam ir tikai stundas brauciens.

7. augusta LTV Panorāma sākās ar Eiropas mēroga sensācijas pieteikumu. Norvēģijā sabiedrība ir eksplodējusi no sašutuma, uzzinot, ka 2013. gadā profesors Andrejs Vilks nenozīmīgā seminārā Rīgā esot visai neglaimojoši un aplami izteicies par Norvēģijā īstenoto dzimumu audzināšanas sistēmu. Tiesa, LTV Panorāma tā arī neparādīja kadrus, kuros būtu redzams tūkstošiem demonstrantu liels protests pie Latvijas vēstniecības Oslo, bet gan parādīja rakstu, kas 6. augustā tika publicēts vietnē dagbladet.no.

Ir stingrs pamats uzskatīt, ka šobrīd Latvijā valsts varas sistēmas augšgalā ir iefiltrējusies ļaužu grupa, kuriem nozagt valsts noslēpumu saturošu informāciju un pēc tam to izmantot pilnīgi privātiem un savtīgiem mērķiem ir tikpat viegli, kā divus pirkstus nolaizīt.

Plašajā domu apmaiņā par portāla ss.lv aizliegšanu līdz šim nav aplūkots jautājums par vārda brīvību. Jēdzienu vārda brīvība daudzi Latvijas mediju vides spīdekļi, īpaši tie, kas strādā, saņemot atalgojumu par nodokļu maksātāju naudu, saprot ļoti šauri, to attiecinot tikai uz intelektuālu domu apmaiņu, uz žurnālistiku, literatūru, modernu uzskatu izteikšanu utt.

Pēc neatkarības atgūšanas un vīzu režīma atcelšanas, kad tika atvērtas robežas un Latvijas ļaudis sāka regulāri ceļot uz lielajām ES valstīm, praktiski visus Latvijas ceļotājus šokēja veikalu cenu atšķirības šeit un tur.

31. jūlijā pasaules plašsaziņas līdzekļos parādījās ziņa, ka, protestējot pret Krievijas Augstākās tiesas lēmumu (17. jūlijā) atzīt reliģisko virzienu Jehovas liecinieki par ekstrēmistisku organizāciju, rokgrupas Noļ (1986–1999) dibinātājs Fjodors Čistjakovs nolēmis emigrēt no Krievijas.

Vasaras vidū Labklājības ministrija ir metusies sākt vērienīgas reformas, lai nozīmīgi palielinātu dažu finanšu starpnieku ienākumus. Ir iecerēts noteikt, ka iemaksas brīvprātīgajos pensiju fondos būs obligātas. Ir iecerēts no 2018. gada piespiest visus saimnieciskās darbības veicējus, kuru ienākumi mēnesī būs mazāki par 430 eiro, obligāti pārskaitīt 5% no ikmēneša ienākumiem uz brīvprātīgajiem pensiju fondiem jeb t. s. pensiju trešajā līmeņa fondiem. Labklājības ministrija ir iecerējusi obligātās iemaksas trešajā pensiju līmenī attiecināt arī uz autoratlīdzību saņēmējiem.

2017. gada aukstās vasaras politiskos notikumus nedaudz iesildīja partija Vienotība. Pēc planētas mēroga lidojuma Eiropas Komisijā Andrim Piebalgam ļoti ātri apnika rosīšanās Latvijas sīkpartiju smilšu kastē.

25. septembrī ir gaidāms notikums, kas var ievērojami destabilizēt situāciju Tuvajos Austrumos. Šajā dienā ir ieplānots neatkarības referendums Irākas Kurdistānā.

Latvijā ir noformējusies personu kliķe, kas uzskata, ka tikai viņiem ir tiesības iejaukties sabiedrisko mediju redakcionālajā neatkarībā, ka viņiem ir tiesības noteikt, kuras personas drīkst intervēt un kuras nekādā gadījumā nedrīkst. Turklāt daži no šo personu loka uzskata, ka viņi drīkst publiski dot vadošus norādījumus Latvijas sabiedrisko mediju vadībai. Tikai šī personu grupa ir nevis mistiski oligarhi, bet vairāki ļoti konkrēti – privileģēti – sabiedrisko mediju darbinieki.

Atbilstoši ekonomikas ministra Arvila Ašeradena paziņojumam, Ministru prezidents Māris Kučinskis ir uzdevis Pārresoru koordinācijas centram sagatavot projektu nākamajam masveida privatizācijas vilnim. Atbilstoši ekonomikas ministra paustajam, valsts lielo uzņēmumu akcijas tiks pārdotas biržā. Turklāt, atbilstoši Arvila Ašeradena loģikai, valsts uzņēmuma kapitāla daļu pārdošana ārvalstu vai vietējiem privātiem investoriem «nenozīmē šo uzņēmumu privatizāciju».

Šobrīd norisinās plašas politiskās kaislības par t.s. oligarhu sarunām. No informācijas, kas ir publiskota, jau varam restaurēt notikumu gaitu.

3. jūlijā Rīgā, Eiropas mājā, Igaunijas Republikas vēstnieks Latvijā Teniss Nirks prezentēja Igaunijas prezidentūras prioritātes Eiropas Savienības padomē.

Pagājušajā nedēļā ģimenes ārstu streika gaidās veselības ministre Anda Čakša metās organizēt streiklaužus. Kā potenciālie streiklauži tika izraudzīti rezidenti. Lūk, rezidenti dežurēs ārstu vietā, un ārsti patiesībā nav vajadzīgi. Ļoti iespējams, ka rezidentūra ir lieka un nav nepieciešama. Tā ir tukša resursu šķiešana, jo ārstēt var visi medicīnas augstskolu beidzēji arī bez tālāko oficiālo formalitāšu nokārtošanas. Iespējams, ka šāds ceļš ir pat pareizs. Kara apstākļos kvalifikācijas piešķiršana notika bez ilgām rezidentūrām – ļoti ātri. Tomēr, ja rezidentūras mērķis ir praktiskas pieredzes apgūšana, tad divas darba dienas pirms ārstu streika nebija īstais brīdis rezidentūras sistēmas reformai.

Nu jau tālajā 1996. gadā kāda Latvijas laikraksta redakcija saņēma kompromitējošus materiālus par kādu Latvijas komercbanku.

Mēģināsim izprast, kāda bija un ir nozīmīgākā Latvijas valdības problēma tuvākajā perspektīvā. Lai kādus IKP skaitļus zīmētu CSP, Latvijā iedzīvotāju skaits samazinās. Turklāt turpina aizbraukt iedzīvotāju produktīvā daļa. ES fondu apjoms jau visai drīz ievērojami samazināsies. Starptautiskā publicitāte par Latvijas apdraudējumu no Krievijas bija ļoti efektīva, lai ievilktu Latvijā NATO valstu karavīrus, bet tik masīva negatīva starptautiska publicitāte ir nokillerējusi nopietnas starptautiskas investīcijas.