Rīt ir ieplānots kārtējais Jutas Strīķes domubiedru grupas politiskā mārketinga pasākums, kas ir nomaskēts kā «tautas sapulce». Līdz šim Juta Strīķe un Jaunā konservatīvā partija savu politisko stratēģiju balstīja uz diviem vaļiem – uz 2010. gadā veikto operatīvā ceļā iegūto oligarhu sarunu publiskošanu un, pakāpjoties uz Valsts prezidenta institucionālās autoritātes, mēģināt pārvērst Raimondu Vējoni par bijušo KNAB darbinieku politisko izrāžu klaunu.
Jāsaka, ka daļēji pie tā bija vainīgs Valsts prezidents. 13. jūlijā Raimonds Vējonis, neizprotamu impulsu vadīts, nolēma iesaistīties jauno politisko spēku pasākumos. Valsts prezidents devās uz visai mazskaitlisku mītiņu (atbilstoši ziņu aģentūras LETA ziņām mītiņā piedalījās «vairāki simti cilvēku»), lai teiktu kvēlu un iedvesmojošu runu. Uzkāpis uz tribīnes, Raimonds Vējonis paziņoja, ka viņam Rīdzenes sarunas absolūti nav pieņemamas. Taču, pēc Valsts prezidenta aicinājuma sarunās iesaistītajiem politiķiem pašiem izvērtēt savu atbildību, t. s. tautas sapulces dalībnieki Valsts prezidentu izsvilpa. Politiskā klaunāde ar Valsts prezidenta iesaistīšanos tika demonstrēta lielākajās televīzijās un plaši tika apspriesta interneta portālos un sociālajos tīklos.
Kumēdiņi, kad Juta Strīķe un kompānija ar Valsts prezidentu izrīkojās kā ar dresētu savvaļas dzīvnieku Rīgas cirkā, palīdzēja Jaunajai konservatīvajai partijai gūt fantastiskus panākumus pašvaldību vēlēšanu noslēguma akordā - pārbalsošanā vienā Ķekavas novada iecirknī 22. jūlijā. Vietu novada domē, uz kuru ļoti cerēja Nacionālā apvienība, Ķekavas vēlētāji dāvāja Jaunajai konservatīvajai partijai. Tas ļāva Jaunās konservatīvās partijas pārstāvei Viktorijai Bairei kļūt par Ķekavas domes vadītāju.
Pēc tādiem panākumiem ikviens saprātīgs politikānis turpinātu izspiest no Valsts prezidenta autoritātes pēdējo sulu gluži kā no samīcīta citrona! Nākamā «tautas sapulce» pie Valsts prezidenta pils tika nozīmēta jau 23. augustā. Taču, ak vai! 23. augustā Rīgu ir ieplānojis apmeklēt Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers. Tā vietā, lai piedalītos Jutas Strīķes klaunādēs, Latvijas Valsts prezidents tiksies ar Šteinmeieru! Atbilstoši Valsts prezidenta publiskotajai dienaskārtībai 23. augustā pulksten 19.30 notiks Latvijas Valsts prezidenta un viņa kundzes oficiālās vakariņas par godu Vācijas Federatīvās Republikas prezidentam Frankam Valteram Šteinmeieram un viņa kundzei.
Juta Strīķe nekavējoties izvirzīja apsūdzības Valsts prezidentam, ka Raimonds Vējonis «cenšoties izvairīties no atkārtotas tautas sapulces norises pie Rīgas pils». Valsts prezidenta rīcība tika novērtēt kā «gļēva». Tā kā JKP politiskajam pasākumam bija atteiktas jau divas norises vietas, tad Strīķe aizliegumu, mītiņot vietā, kurai kaimiņos Valsts prezidents tiksies ar Vācijas prezidentu, nodēvēja par «vājprātu».
Patiešām! Pilnīgs vājprāts! Valsts prezidents, tā vietā, lai apmeklētu kārtējo Strīķes politisko klaunādi, uzsauks tostu par godu Vācijas prezidentam! Kauns! Kauns! Kauns!
Atbilstoši Jaunās konservatīvas partijas līderu loģikai Valsts prezidentam bija jāignorē kaut kāds tur Vācijas prezidents. Lai Šteinmeiers brauc atpakaļ uz savu Berlīni bez vakariņām! Raimondam Vējonim ir jāpiedalās vienas partijas mītiņā, kurā saistībā ar problēmām «Oligarhu lietas» parlamentārajā izmeklēšanā jaunie politiskie spēki pieprasīs «atdot varu tautai».
Tikai pēc tam, kad Juta Strīķe ļoti neglaimojoši izteicās par Valsts prezidentu, pat Raimonda Vējoņa pacietības robeža tika sasniegta. Valsts prezidents atļāvās aizsūtīt vēstuli Jaunajai konservatīvajai partijai, kurā atteicās prasīt gan t. s. oligarhu sarunās pieminēto ministru demisiju, kā arī ģenerālprokurora darba izvērtēšanu, norādot, ka Latvijas Satversme un likumi šādas pilnvaras Valsts prezidentam neparedz. Savā vēstulē Raimonds Vējonis deva mājienu, ka vairāk nevēlas būt dresēta zvēra lomā jauno konservatīvo spēku rīkotajās mikrosapulcēs. Vēstulē Jaunajai konservatīvajai partijai Valsts prezidents liek saprast, ka šo politisko spēku vada pilnīgi nejēgas Latvijas likumdošanā. Raimonds Vējonis savā vēstulē vieglā valodā izskaidro Satversmē ierakstītos principus: «Saeima lemj gan par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam un atsevišķiem ministriem, gan par neuzticības izteikšanu. Ministrs var pats atkāpties, ministru no amata var atbrīvot Ministru prezidents, kā arī Saeima lemj par neuzticības izteikšanu ministram, ja to prasa ne mazāk kā desmit Saeimas deputātu. Valsts prezidents ministrus ne ieceļ, ne arī atceļ.»
No prezidenta vēstules ir noprotams, ka savulaik KNAB vadībā iefiltrējās nejēgas, kas nezina pat Prokuratūras likuma saturu. Tagad nu jau bijušajiem KNAB darbiniekiem Raimonds Vējonis pacietīgi izskaidroja, ka «pārbaudi par ģenerālprokurora darbu var veikt Augstākās tiesas priekšsēdētāja īpaši pilnvarots Augstākās tiesas tiesnesis pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja iniciatīvas vai pēc ne mazāk kā vienas trešdaļas Saeimas deputātu pieprasījuma. Saeima var atlaist ģenerālprokuroru no amata, ja šādā pārbaudē tiek konstatēts kāds no Prokuratūras likumā noteiktajiem pārkāpumiem un par to atzinumu devis Augstākās tiesas Plēnums».
Pēc šādas vēstules publiskošanas varam prognozēt, ka nākamajās mikrosapulcēs kādā no manifestiem Raimonds Vējonis tiks pasludināts par slikto un līdztekus Saeimas izmeklēšanas komisiju vadības un ģenerālprokurora nomaiņai tiks pieprasīta arī Valsts prezidenta nomaiņa.