Daudzkārt esmu norādījis uz Latvijas (un arī citu ES valstu, un ne tikai ES valstu) statistikas īpatnībām.
Lai kas arī notiktu, aprēķinātais Latvijas IKP augs. Lai kas notiktu Latvijas rūpniecībā, tas augs griezdamies. Kaut vai viens piemērs. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, apstrādes rūpniecības izlaides apjomi 2017. gada septembrī, pēc neizlīdzinātiem datiem, bija par 4,3% lielāki nekā 2016. gada septembrī. Kā no tik nenozīmīga lieluma - 4,3% - (kas patiesībā ir lielisks izaugsmes radītājs) iegūt vēl izcilāku apstrādes rūpniecības un finālā - arī lielāku IKP pieaugumu? Ļoti vienkārši! Tā kā šī gada septembrī bija par vienu darba dienu mazāk nekā pirms gada, tad statistiķi sarēķina, cik daudz visa Latvijas rūpniecība nenotikušajā darba dienā varētu saražot un eksportēt utt. Šis nekad nesaražotās un neeksportētās produkcijas daudzums tiek pieskaitīts pie reāli saražotas un eksportētas produkcijas daudzuma. Tā tiek iegūts skaitlis, kas parāda, cik daudz varētu ražot visa rūpniecība, ja septembrī būtu viena darba diena vairāk nekā bija patiesībā. Lai gan patiesībā šajā nenotikušajā, bet tikai iedomātajā darba dienā netika ražots un netika strādāts. Šo fiktīvas rūpnieciskās izaugsmes aprēķināšanas metodi Centrālā statistikas pārvalde lepni dēvē par «kalendāri izlīdzinātiem datiem». Kad Latvijas reālo ekonomiku uzlabo ar «kalendāri izlīdzinātiem datiem», tad skaitļi liecina, ka ne tikai gigantiskā Ķīna, bet visi Austrumāzijas tīģeri ir slīcināmi kucēni pret vareno Latvijas industriju un tās izaugsmi.
Manipulācijas ar statistikas datiem, kuras tika lietotas padomju laikā 20. gadsimtā, ir naivu bērnu šļupsti pret to feiku sistēmu, kas ir izstrādāta Eirostat un 21. gadsimtā pieņemta Eiropas Savienībā. Reāla rūpnieciskā ražošana kādreiz var izbeigties pavisam, bet no datiem tiks izslēgti senākas statistikas rādītāji. Palikušos rūpniecības rādītājus apstrādās ar kalendāri un sezonāli izlīdzinātām metodēm, un izaugsme turpināsies. Visus nepatīkamos pagātnes datus var izslēgt, lai tie nekad neatgādinātu par kādreizējiem un patiesajiem rūpniecības apjomiem. Latvijas vēsturiskā statistika šādā veidā veiksmīgi atbrīvojās no Liepājas metalurga kādreizējiem ražošanas apjomiem, lai tie nebojātu izaugsmes grafikus.
Diemžēl reālā ekonomika neaug tik strauji kā kalendāri izlīdzinātā ekonomika. Latvijas divas, patiešām svarīgākās, rūpniecības nozares - pārtikas pārstrāde un kokapstrāde - attīstās normāli. Tās ietekmē gan globālā konjunktūra, gan reālie procesi Latvijā. 2017. gada septembrī, pat pēc kalendāri izlīdzinātām manipulācijām, kokapstrāde pret 2016. gada septembri uzrādīja mīnusus, savukārt pārtikas rūpniecības tika kalendāri izlīdzināta, lai sasniegtu varenos +1,6%, kas nozīmē, ka kalendāri neizlīdzinātā pārtikas rūpniecības izaugsme bija ar mīnusa zīmi.
Nozare, kas septembra datos patiešām bija ar ļoti lielu plusa zīmi, ir elektroenerģijas ražošana un gāzes apgāde. Šī nozare 2017. gada septembrī, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem, saražoja par 38,2% vairāk nekā 2016. gada septembrī. Tik liela vienas nozares izaugsme ievērojami paaugstina gan rūpniecības vidējos pieauguma skaitļus, gan arī atstāj ievērojamu un ļoti pozitīvu ietekmi uz kopējo IKP aprēķinu. Tas viss kopā, komplektā ar pēkšņu būvniecības nozares atdzīvošanos 2017. gada trešajā ceturksnī (+23%) un ar tikpat lielu pieaugumu ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē pret pagājušo gadu, nodrošināja augstu ciparu Latvijas aprēķinātajā IKP pieaugumā 2017. gada trešajā ceturksnī.
Diemžēl ir jāapbēdina tie, kas domā, ka gigantiskā izaugsme elektroenerģijas ražošanā un gāzes apgādē ir ar lielu godu demisionējošā ekonomikas ministra Arvila Ašeradena pareģotās startapu ekosistēmas eksplozijas rezultāts. 38,2% lielajam pieaugumam elektroenerģijas ražošanā un gāzes apgādē ar Ašeradena lolotajiem startapiem nav nekāda sakara. Tam nav nekāda sakara arī ar efektivitātes un darba ražīguma izmaiņām. Turklāt lielais piegums ir nevis abās nozarēs - elektroenerģijas ražošanā un gāzes apgādē -, bet daudz lielāks pieaugums ir tieši elektroenerģijas ražošanā, jo gāzes apgāde - kāda tā bija pērn, tāda aptuveni ir palikusi arī šogad. Elektroenerģijas ražošana gandrīz divkāršojās, jo 2017. gada septembrī un augustā Daugavas baseinā bija vairākas reizes lielāks nokrišņu daudzums nekā parasti. Šajā laikā Daugavpils novērojumu stacijā tika reģistrēti vairāk nekā 270 milimetri nokrišņu (2016. gada augustā un septembrī kopā bija reģistrēti tikai 90 milimetri nokrišņu), bet klimatiskā norma ir 141 milimetrs.
Daugavas baseina lielie nokrišņi satecēja Daugavā un pa ceļam uz jūru darbināja triju Daugavas kaskādes hidroelektrostaciju turbīnas. Tā rezultātā 2017. gada septembrī Latvija kļuva par ievērojamu elektroenerģijas ražotāju un eksportētāju visai netipiskā gadalaikā.
Principā tas liecina, par ko lēnām transformējas Latvijas ekonomika. Latvijas rūpniecība ir kļuvusi par lietusatkarīgāko rūpniecību pasaulē!
Jo vairāk nolīs lietus, jo lielāka būs Latvijas rūpniecības izaugsme. Latvijas rūpniecības ļaunākais murgs - silta un sausa ziema. Ja šāda nelaime piemeklēs Latviju, tad - hana! Tad skaitļi uzrādīs krīzi! Ja nokrišņu būs maz, tad Latvijas rūpniecības skaitliskos rādītājus varēs saķīmiķot tikai ar vēl izsmalcinātākām manipulācijām ar statistikas datiem! Tāpēc novēlēsim Latvijai ļoti aukstas ziemas un neticami daudz nokrišņu. Ja daba mums palīdzēs, tad mēs apsteigsim rūpnieciskajā potenciālā jebkuru globālās industrijas milzi!