Latvijas noteicošajos stratēģiskajos plānošanas dokumentos ir ierakstīts, ka Latvijas ekonomikai kā raķetei ir jātraucas augšup, sasniedzot un apsteidzot bagātāko ES valstu līmeni.
Taču procesi ekonomikā liecina par pretējo. Rūpniecība izlaiž vienu smagu gārdzienu pēc otra. Krievija īsteno konsekventu protekcionisma politiku, novirzot Krievijas izcelsmes kravu plūsmu uz savām ostām. Šeit kaut ko varbūt var stabilizēt, bet dubultot kravu apjomus pret esošo līmeni (kas ir noteikts valsts ilgtspējas stratēģijā) pašreizējos apstākļos nav iespējams. Kopš finanšu un kapitāla tirgus uzraugi pastiprināti tramda bankas, kas pelna no nerezidentu kontu apkalpošanas, ir jāprognozē, ka Latvijai vairs nav nekādu cerība kādreiz banku jomā pārtapt par Austrumeiropas Šveici. Pēc kārtējām reformām Šengenas uzturēšanās atļauju tirdzniecībā citas valstis Šengenas vīzas to pircējiem piedāvā daudz lētāk nekā Latvija. Tāpēc nekustamo īpašumu tirdzniecības jomā uzturēšanās atļauju tīkotājiem izaugsmes cerības ir vājas.
Nekādas sliktās ziņas netraucē politiskajiem trubadūriem turpināt kliegt par gaidāmo neticami straujo izaugsmi. Taču, vienlaikus dzirdot traģisma un pesimisma pilnos bēdu stāstus tik daudzās nozarēs, publika sāk arvien vairāk uzdot jautājumu: «Pag, pag, bet kuras tad nozares nodrošinās superstrauju ekonomikas izaugsmi?»
Šajā brīdī uz politiskās skatuves tika uzlaists premjera biedrs un ekonomikas ministrs Arvis Ašeradens, kurš autoritatīvi, noraidot jebkādus iebildumus, paziņoja, ka Latvijas ekonomikas glābšanas riņķis būs…. inovācijas.
Pērn (14.07.2016.) paziņojumā sabiedrībai Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens uzsvēra: «Varam lepoties, ka Latvijai jau otro gadu pēc kārtas ir augstākais ikgadējais inovācijas izaugsmes temps starp visām ES valstīm. Tas rezultējies ar augstāku novērtējumu kopējā inovācijas attīstības rangā - Latvija iekļauta «vidējo inovatoru» valstu grupā. Šis ir nozīmīgs vērtējums Latvijai, jo ES Inovācijas savienības rezultātu pārskats ir viens no tiem ES līmeņa novērtējumiem, ko izmanto dažādas starptautiskās organizācijas, lai vērtētu valsts konkurētspējas un attīstības potenciālu, kā arī investori valsts investīciju vides analīzei.»
Inovācijas un tikai inovācijas! Arvils Ašeradens tupina: «Valdības rīcības plānā inovācija kā ekonomikas transformācijai nepieciešamais priekšnoteikums ir noteikta par vienu no prioritārajiem rīcības virzieniem.»
Ja nebūs inovāciju - Latvijai ir beigas! Arvils Ašeradens: «Latvijas valsts un uzņēmēju konkurētspējas priekšrocības turpmāk būs atkarīgas no prasmes attīstīt inovāciju, jaunus produktus un tehnoloģijas, kā arī uzlabot produktivitāti. Šajā virzienā turpināsim aktīvi strādāt, lai atbalstītu uzņēmumu centienus investēt inovācijā, jaunās tehnoloģijās un risinājumos.»
Inovācijas nav iedomājamas bez zinātnes un pētniecības. Tāpēc 2016. gada 5. septembrī Arvils Ašeradens ieskicēja konceptuālu virzienu par atbalstu zinātnei un pētniecībai. Arvils Ašeradens: «Esam paredzējuši nozīmīgu atbalstu Latvijas zinātnisko institūciju rīcībā esošo pētniecisko izstrādņu komercializēšanai - pētījumu rezultātu pārvēršanai jaunos produktos un tehnoloģijās.»
To teica nevis vienkārša peška no Rīgas domes opozīcijas frakcijas, bet nu jau Vienotības priekšsēdētājs, turklāt nevis ierindas ministrs, bet Ministru prezidenta biedrs.
Kā izskatās progress inovāciju frontē, vērtējot nevis apšaubāmus inovāciju topus, bet gan kopējo finansējumu Latvijas zinātnei un pētniecībai? CSP datus ir apkopojusi. 2015. gadā kopējais finansējums Latvijas zinātnei un pētniecībai bija 0,62% no IKP (2014. g. - 0,69%), bet 2016. gadā kopējais finansējums Latvijas zinātnei un pētniecībai bija vairs tikai 0,44% no IKP. Ja salīdzinām ar 2015. gadu (dati par 2016. g. Eurostat vēl nav apkopoti), tad Latvija, vērtējot finansējumu zinātnei un pētniecībai pret IKP, beidzot ir pēdējā vietā ES!! Pat Rumānijai ir vairāk (2015. g. 0,49%). Pat Kipra ar 0,46% apsteidz Latviju.
Vērtējot 2016. g. rādītājus, ir vērojama izteikta tendence, ka tieši privātie uzņēmumi nogalina visas inovācijas! Kopējais Latvijas uzņēmumu finansējums zinātniski pētnieciskajam darbam 2016. g. bija par 6,7 miljoniem eiro jeb par 22% mazāks nekā 2015. gadā. Vēl dramatiskāk samazinājās ES fondi. 2016. g. ES atbalsts Latvijas pētniecībai samazinājies par 38 miljoniem eiro jeb mīnus 55% pret 2015. g. apjomu. Latvijas zinātni dažās nozarēs izdevās nedaudz saglabāt, palielinot valsts finansējumu, bet 2016. g. valsts kompensēja tikai 7% no tā naudas daudzuma, kuru Latvijas zinātne pazaudēja, salīdzinot ar naudas plūsma no ES 2015. gadā. No tā izriet vairāki iespējami secinājumi.
«Biedrs Ašeradens», iespējams, pilnībā nefiltrē to, ko viņš klāsta dažādos paziņojumus un forumos.
Iespējams, ka Latvijas valdības politiķi tic, ka jaunas tehnoloģijas rodas bez jebkāda darba, bez pētniecības un bez finansējuma. Pietiek ar vienu kvēlu Vienotības politiķa runu, un Latvijā nedēļas laikā tiek izgudrots jaunākās paaudzes viedtālrunis!
Un visbeidzot. Ja patiešām inovācijas un jaunas tehnoloģijas - intelektuālie produkti ar augstu pievienoto vērtību - ir tas, kas veidos nākotnes Latvijas ekonomiku, tad ar šādu zinātnes un pētniecības finansējumu tas nav iespējams!