Latvijas skolās tūdaļ tiks īstenota radikāla reforma. Notiek masveidīga un visaptveroša pāreja uz jaunu – kompetencēs balstītu – izglītības satura modeli.
Reformas kaislīgākais aizstāvis ir Valsts izglītības satura centra (VISC) direktors Guntars Catlaks, kurš apgalvo, ka «joprojām mūsu izglītības sistēma centrējas uz zināšanu pasniegšanu. Informāciju nodod un saņem lielā apmērā. Ir vāja saikne starp zināšanām, prasmēm un arī attieksmēm, un šo saikni maz izprot arī paši skolotāji» (www.lvportals.lv, 17.05.2016).
Vai tiešām reformas vienīgais mērķis ir latvju izglītības zemais līmenis? Patiesībā VISC priekšnieku intereses var nojaust uzzinot, ka VISC projektā Kompetenču pieeja mācību saturā tiek «apgūti» 14 miljoni eiro, no kuriem 11,9 miljoni ir ES finansējums. Ak, Dievs! Par 14 miljoniem daudzi ir gatavi tēvu un māti pārdot, tāpēc nebrīnāmies, ka, lai pamatotu tik lielas naudas apgūšanas, ir ilgi un skaļi jānomelno Latvijas skolu izglītības sistēma. Lai pamatotu 14 miljonu eiro iesūkšanu, ir jāgāž pār Latvijas skolu un skolotāju galvām desmitiem samazgu spaiņi. Tā kā VISC jau pierūkst iekšējo nomelnotāju resursu, tad talkā nāk Latvijas Bankas apmaksātie propagandisti. Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns tikko izplatīja galveno argumentu, lai neviens netraucētu kompetenču reformatoriem iesūkt 12 miljonu no ES fondiem: «Izcilo skolēnu īpatsvars Latvijā ir divreiz mazāks nekā OECD valstīs vidēji un aptuveni trīs reizes atpaliek no mūsu kaimiņvalstīm. Tas kārtējo reizi apliecina, ka Latvijas vispārējās izglītības sistēma ir tendēta galvenokārt uz viduvēju, nevis izcilu rezultātu.»
Latvijas skolu sistēma ir tik pagrimusi, ka gals klāt! Tikai kompetenču reforma iedēstīs pirmās sēklas, lai no viduvējās skolēnu masas parādītos pirmie izcilības asni!
Protams, ka Latvijas izglītības sistēmā ir daudz neatrisinātu problēmu un daudz uzlabojamu jomu, bet vai viss ir tik bēdīgi, kā apgalvo alkatīgie kompetenču reformatori - ES naudas kampēji?
Atvērsim kompetenču projekta naudas apguvēja - Valsts izglītības satura centra - mājaslapu. Kāda ir VISC informācija par Latvijas skolēnu izcilību? Šogad augustā Serbijas galvaspilsētā Belgradā Pasaules ģeogrāfijas olimpiādē Mārtiņš Robežnieks no Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas un Iļja Belovolovs no Rīgas 92. vidusskolas izcīnīja sudraba, bet divi citi Latvijas skolēni - bronzas medaļas. Komandu ieskaitē Latvija iekļuva pasaules labāko valstu desmitniekā, izcīnot 8. vietu. Vispasaules informātikas olimpiādē Irānas galvaspilsētā Teherānā Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas absolvents Ingus Jānis Pretkalniņš izcīnīja bronzas medaļu.
Jūlijā Starptautiskajā bioloģijas olimpiādē, kas notika Koventrijā Lielbritānijā, trīs Latvijas skolēni izcīnīja bronzas medaļas. Starptautiskajā matemātikas olimpiādē Brazīlijas pilsētā Riodežaneiro Latvijas skolēni izcīnīja trīs bronzas medaļas un divas atzinības. Starptautiskajā fizikas olimpiādē Indonēzijas pilsētā Džogžakartā Valsts 1. ģimnāzijas absolvents Reinis Irmejs ieguva sudraba godalgu, bet vēl divi Latvijas skolēni izcīnīja bronzas medaļas. Starptautiskajā ķīmijas olimpiādē Taizemes galvaspilsētā Bangkokā trīs Latvijas skolēni izcīnīja bronzas medaļas.
Izcilus sasniegumus starptautiskajās olimpiādēs Latvijas skolēni parādīja arī 2016. gadā. Pērn, suminot daudzos starptautisko mācību priekšmetu olimpiāžu izcilniekus, Valsts prezidents Raimonds Vējonis teica: «Ikviens starptautisks panākums ir apliecinājums, ka mums aug talantīga, spējīga un uzņēmīga jaunā paaudze. Paldies, ka esat likuši Latvijas vārdam izskanēt pasaulē!» Savukārt Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns šā gada septembrī Latvijas izcilībai ir veltījis šādus vārdus: «Viduvēja izglītības sistēma Latvijā «ražo» viduvējus skolu absolventus.»
Patiesībā Latvija ir viena no retajām mazajām valstīm, kuras skolēni spēj uzrādīt tik izcilus rezultātus priekšmetu olimpiādēs. Ko iesaka VISC? Uzspridzināsim šo sistēmu un tās vietā veidosim kaut ko nebijušu - kompetencēs balstītu izglītības satura modeli.
No tā visa rodas pamatotas aizdomas, ka kompetenču izglītības reformas patiesais mērķis ir 12 miljonu eiro ES naudas notrallināšana. Turklāt, piesedzoties ar kompetencēm, pie ES naudas ir tikuši latviešu valodas nīdēji, kuri izmanto ES naudu, lai ar reformas palīdzību dotu nāvējošu triecienu latviešu valodas mācīšanai pamatskolā. ES naudas kampēji piedāvā atcelt atsevišķu latviešu valodas eksāmenu pēc 9. klases, saglabājot īpašu eksāmenu angļu valodā. Latviešu valodas killeri aizsedzas, klāstot, ka tieši to pieprasa Eiropas Savienība. Meli! Atbilstoši ES 2006. gadā izstrādātajām rekomendācijām (https://ec.europa.eu/education/initiatives/key-competences-framework-review-2017_en) pirmā, vissvarīgākā, kompetence ir saziņa dzimtajā valodā (Communication in the mother tongue). Šobrīd naudas trallinātāji slauc ES, vienlaikus piesmejot ES rekomendācijas, lai to aizsegā bīdītu antilatvisku politiku.
ES naudas straume, kas plūst caur kompetences projekta atbildīgo personu kabatām, ir aizskalojusi šo cilvēku pēdējās sirdsapziņas paliekas kopā ar Latvijas Satversmes preambulā ierakstītajām vērtībām.