Šajā gadā Latvijas politiskajā elitē tika panāks kompromiss, īstenojot vērienīgāko nodokļu reformu pēdējo 15 gadu laikā. Visnozīmīgākā izmaiņa ir pārejā uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa progresīvo likmi. Nākamgad ienākumiem līdz 20 000 eiro gadā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme būs 20%. Ienākumiem, kas pārsniegs 20 000 eiro gadā, piemēros 23% likmi, bet ienākumiem virs 55 000 eiro gadā piemēros 31,4% likmi. Līdz ar to nākamgad uz rokas mazāku summu saņems tikai tie, kuru mēnešalga pārsniegs 5063 eiro mēnesī. Tāpēc 2018. gadā progresīvais nodoklis radīs sīkas neērtības tikai ļoti nelielai iedzīvotāju daļai – vadošajiem Latvijas Bankas darbiniekiem, valsts uzņēmumu vadītājiem – ārzemniekiem, kā arī lielu uzņēmumu augstākajiem vadītājiem.
Diemžēl iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazinājums cilvēkiem ar darba algu līdz 1700 eiro mēnesī (no 23% šogad līdz 20% nākamgad) pilnībā netiks izmaksāts uz rokas, jo to aprīs citu nodokļu palielinājums un apliekamā ienākuma korekcijas.
Summāri par vienu procenta punktu no 34,09% uz 35,09% pieaugs valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme. Autoratlīdzības saņēmēji iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājumu vispār var nesajust, jo autoratlīdzība nākamgad tiks aplikta ar 5% lielu valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi.
Diferencētais neapliekamais minimums tiks palielināts zemo algu saņēmējiem, bet, sasniedzot algu 1000 eiro mēnesī, tā likme būs nulle. Darba ņēmēji, kuriem šogad bija 430 eiro liela mēnešalga un divi apgādājamie, nākamgad nodokļu izmaiņu dēļ uz rokas katru mēnesi saņems par diviem eiro mazāk nekā šogad. Darbinieks ar tikpat lielu mēnešalgu, bet bez apgādājamajiem, saņems par 24 eiro vairāk.
Algas ieguvumi samazināsies, algai tuvojoties 1000 eiro robežai. Darba ņēmējs, kurš saņem 1000 eiro uz papīra, uz rokas nākamgad saņems par aptuveni 7 eiro vairāk, turklāt vienalga ar cik - vienu, diviem vai vispār bez apgādājamajiem. Ja alga būs mazāka vai lielāka par 1000 eiro mēnesī, tad ieguvumi būs lielāki. Protams, pat šie plus
7 eiro ar 1000 eiro lielām mēnešalgām būs iespējami tikai tad, ja darba devējs par viņam palielinātu valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes lielumu paaugstinās darba algas fondu. Uzņēmumos, kuros darba algas fonds nemainīsies, nodokļu izmaiņas tiks konsolidētas darbinieku atalgojumā, un uz rokas saņemamās naudas daudzums (ar 1000 eiro lielu mēnešalgu) labākajā gadījumā pieaugs par 0,5%, bet darbavietās ar nozīmīgu autoratlīdzības īpatsvaru tas pat samazināsies.
Tāpēc nodokļu reforma vidējo algu saņēmējiem neko principiālu nemainīs. Mainīsies valsts struktūras, kuru sfērā nonāks iekasētie nodokļi. Reformas būtība ir pārlikt nodokļu plūsmu no pašvaldībām par labu Labklājības ministrijas administrētajiem nodokļu ienākumu tēriņiem.
Nākamgad likumdevēji turpinās mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju novienādošanu ar pārējiem nodokļu maksātājiem. Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likme 2018. gadā būs 15%, bet maksimālais mikrouzņēmuma apgrozījums nedrīkstēs pārsniegt 40 000 eiro gadā
Lielās pārmaiņas skars uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanu. Nodoklis būs jāmaksā gadījumos, ja nodokļa maksātājs sadalīs peļņu dividendēs vai veiks ar saimniecisko darbību nesaistītus izdevumus. Ievērojami samazināsies uzņēmumu peļņas izmantošanas iespējas dažādiem ziedojumiem. Tāpēc nevalstiskais sektors, kuram ir koalīcijas partiju politiskais jumts, jau ir piezīdies valsts budžetam un slauks no tā tieši.
Nākamgad tiek samazināts slieksnis, lai uzņēmums kļūtu par PVN maksātāju. Šogad par PVN maksātāju bija jāreģistrējas uzņēmumiem, tiklīdz to gada apgrozījums pārsniedza 50 tūkstošus, bet nākamgad PVN reģistrācija būs jāveic jau ar gada apgrozījumu virs 40 tūkstošiem eiro.
Vēl nav iespējams izrēķināt, kā preču cenas ietekmēs PVN samazinājums Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem. Ja tirgotāji atteiksies no savas peļņas un sāks plašā mērogā nodarboties ar filantropiju un labdarību, tad, iespējams, par dažiem centiem uz kilogramu lētāki kļūs kartupeļi un bietes. Taču, kas ir skaidrs - 2018. gadā ievērojami (akcīzes likme pieaugs no 5 līdz 24 procentiem atkarībā no preču grupas) sadārdzināsies to preču cenas, kurās ir ietverts akcīzes nodoklis. Ņemot vērā to, ka preces cenā iekļautas akcīzes nodoklis tiek aplikts ar PVN, jau no 2018. gada 1. janvāra benzīna un dīzeļdegvielas cena pieaugs par 5-10 procentiem. Par tikpat lielu apjomu, visticamāk, pieaugs cigarešu cenas, bet vīna un alus cenām ir jāaug vismaz par piekto daļu.
Uzņēmumiem nodokļu izmaiņas ir vērtējamas visai pozitīvi, bet iedzīvotājiem domāto nodokļu reforma skaidri izzīmēja vēlētāju grupu, kurai visādi centās izdabāt valdošā koalīcija.
Nodokļu reformas lielākie ieguvēji ir vientuļie minimālās algas saņēmēji bez bērniem un bez jebkādiem citiem apgādājamajiem, kuri daudz ēd kartupeļus, nedzer alkoholiskos dzērienus, nesmēķē un nekad nekāpj nevienā transporta līdzeklī, kuru darbina iekšdedzes dzinējs.