Šāds secinājums rodas, iepazīstoties ar jaunākajiem Aizsardzības ministrijas piedāvātajiem grozījumiem Nacionālās drošības likumā, kurus lielā sajūsmā šogad jau skatīja valdība. Tiek plānots noteikt, ka katra pilsoņa pienākums ir «pretoties agresoram ar visiem pieejamiem līdzekļiem».
Katra pilsoņa pienākums būs ne tikai pildīt mobilizācijas pieprasījumus un atbildīgo iestāžu uzdevumus, bet «īstenot pilsonisko nepakļaušanos, atteikties sadarboties ar nelikumīgajām valsts pārvaldes institūcijām un agresora bruņotām vienībām» utt.
Visām Latvijas civilpersonām tiks uzdots «visiem iespējamiem līdzekļiem pretdarbojoties nelikumīgajām pārvaldes iestādēm un agresora bruņotām vienībām, iespēju robežās īstenot sabotāžas un veikt kaitniecības darbības nolūkā kaitēt agresoram un nelikumīgajām pārvaldes institūcijām».
Turklāt pretošanās agresoram un nelikumīgajām pārvaldes institūcijām ir īstenojama nepārtraukti līdz brīdim, «kamēr tiek pilnībā atjaunota likumīgā valsts vara».
Nosakot šādus pienākumus iedzīvotājiem, Latvijas valdība demonstrē pilnīgu nekompetenci jautājumā par modernas valsts uzdevumiem un pilnīgu analfabētismu par to, kā būtu jārīkojas civilpersonām gadījumos, kad tās nonāks bruņotu teroristu bandu varā.
Vispirms - ikvienas valsts varas vissvarīgākais pienākums (turklāt ir vienalga, vai tā ir demokrātiska vai nedemokrātiska) ir garantēt iedzīvotāju drošību.
Šādi to apraksta modernas valsts koncepcijas pamatlicējs Tomass Hobss (1588-1679), tiklīdz «valsts sāk apdraudēt savu iedzīvotāju dzīvību», tad «nav spēkā nekādi leģitīmie likumi un vara zaudē jebkādas savas tiesības. Tad pilsoņi var rīkoties pret valsts pavēlēm vai nu pilsoniskas nepakļaušanās, vai vispārēju nemieru un dumpja formā» (sīkāk skatīt - Andris Rubenis, Jaunās domāšanas vēstneši, pravieši un pamatlicēji. Rīga, Zvaigzne ABC, 2012, 232. lpp.).
Tātad valsts varas vissvarīgākais pienākums ir īstenot politiku tā, lai tās pilsoņi nenonāktu ienaidnieku varas rokās. ASV, Francija, Izraēla un citas valstis pieļauj pat veikt bruņoto spēku iebrukumu citās valstīs, lai atbrīvotu savus pilsoņus, kas ir teroristu sagūstīti. Tomēr var būt apstākļi, kad pilsoņi nonāk bruņotu teroristu bandu varā, bet valsts vara, bruņotie spēki, policija tos nespēj momentā aizsargāt un izglābt. Kādus pienākumus normāla un saprātīga valsts vara pieprasa no saviem pilsoņiem, kuri nonāk bruņotu teroristu bandu gūstā? Atbilde ir - atbilstoši apstākļiem rūpēties, lai glābtu savu dzīvību. Tas arī viss! Tieši šādi, vadoties no rietumvalstu pieredzes, mums iesaka rīkoties Latvijas Drošības policija savā rekomendācijā Kā ieteicams rīkoties terora akta gadījumā?. Uz jautājumu, kā jārīkojas ikvienam Latvijas pilsonim, ja tas nonāk teroristu varā, Drošības policija iesaka: «Gadījumā, ja terorists draud ar ieroci, jāpilda visas viņa prasības.» (http://dp.gov.lv/lv/noderigi/publikacijas/riciba-terorisma-draudu-gadijuma.art26).
Tas arī viss! Tāda ir demokrātisku valstu pieredze. Savukārt tikai noziedzīgi totalitāri režīmi nosaka saviem pilsoņiem pienākumu rīkoties pašnāvnieciski. Staļina laikā PSRS bija strikti noteikts, ka sadarbība ar ienaidnieka iestādēm padomju pilsoņiem ir vissmagākais noziegums. Padomju režīms neapbruņotiem padomju pilsoņiem, kas padomju līderu nemākulīgo izdarību dēļ nonāca nacistu okupācijā, pieprasīja pretoties agresoram ar visiem pieejamiem līdzekļiem, īstenot sabotāžas un veikt kaitniecības darbības nolūkā kaitēt agresoram un nelikumīgajām pārvaldes institūcijām.
Taču nacisti rīkojās tieši tāpat kā teroristi 21. gadsimtā. Nacistu okupācijas iestādes nošāva ne tikai ikvienu, kuru notvēra veicam sabotāžu vai kaitniecību, bet pat tos, kas nejauši sabojāja vācu armijas sakaru vadus (Tēvija 1941. g. 12. jūlijs). Tikai kā padomju pilsoņi (tostarp arī Latvijas iedzīvotāji, kas par tādiem kļuva 1940. gadā) varēja nesadarboties ar nacistu okupācijas iestādēm, ja pārtika un kurināmais 1941. gada ziemā, kad temperatūra bija mīnus četrdesmit grādu, bija iegūstams tikai no okupācijas iestādēm? Izvēle bija nomirt no bada un aukstuma pašam, pirms tam vērojot, kā nomirst tavi bērni un tuvinieki, vai tomēr iet pieteikties okupācijas iestāžu darbos un tikt pie pārtikas un malkas kartītes.
Pēc nacistu padzīšanas visi, kas sadarbojās ar okupantiem, tika pasludināti ar nodevējiem un tiem draudēja nāves sods pakarot vai 25 gadi Sibīrijas lēģeros. Latvijas Aizsardzības ministrija iesaka sagaidīt valsts simtgadi, atjaunojot Staļina prasības, bet jau pret Latvijas pilsoņiem.
Aizsardzības ministrijas bīdītās likuma izmaiņas nozīmē prasību tām Latvijas civilpersonām, kuras Latvijas bruņotie spēki nespēs aizsargāt un kuras nonāks nonāk bruņotu teroristu bandu varā, veikt pašnāvnieciskas darbības.
Ja patiešām esošā koalīcija nespēj pārvaldīt valsti tā, lai tūkstošiem Latvijas civilpersonu nenonāktu bruņotu teroristu bandu varā, tad pieprasīt neaizsargātiem cilvēkiem veikt pašnāvnieciskas darbības ir noziedzīgi.
Ja patiešām ir apstākļi, kad tuvākajā laikā nav iespējams novērst Latvijas nonākšanu teroristu bandu varā, tad vienīgais, uz ko ir jāaicina Latvijas iedzīvotāji, kad pret jums ir pagriezti teroristu stobri: izpildiet bruņoto teroristu rīkojumus, bet saglabājiet ticību Latvijas valstiskumam.
Valsts vara ir stipra tad, ja pat neaizsargāti civiliedzīvotāji labprātīgi un bez represiju draudiem ir gatavi ziedot savu dzīvību par valsts brīvību un neatkarību. Valsts vara, kas ar likuma spēku pavēl kara laikā civilpersonām veikt pašnāvnieciskas darbības, izsaka neuzticību saviem iedzīvotājiem.