Latvijas atbilde uz "Iskander" raķešu izvietošanu
 
©F64

Šonedēļ, atbildot uz Lietuvas prezidentes Daļas Grībauskaites un aizsardzības ministra Raimunda Karobļa paziņojumu par Krievija plāniem izvietot Kaļiņingradas apgabalā taktiskās raķetes Iskander, Krievijas Valsts domes Aizsardzības komitejas vadītājs Vladimirs Šamanovs paziņoja, ka Kaļiņingradas apgabalā Iskander raketes jau ir izvietotas. Turklāt tās ir notēmētas, lai ar to palīdzību iznīcinātu ārvalstu militāro infrastruktūru, ka pašlaik tiekot izvietota. Tas ir tiešs un nepārprotams mājiens, ka Iskander raķetes tiks notēmētas uz NATO militārajiem kontingentiem, kas ir izvietoti Polijā un Baltijā.

Iskander raķetes Krievijas armijas bruņojumā ir kopš 2006. gada. Tās tika izmantotas reālos kaujas apstākļos Sīrijas kara laikā. Iskander komplekss sastāv no vairākiem desmitiem vilcēju un apkalpojošu kravas auto. Sistēma ir mobila, viegli pārvietojama un izvēršama lauka apstākļos. Atšķirībā no stacionārajām raķešu palaišanas iekārtām Iskander sistēma var nemitīgi mainīt atrašanās vietu, apgrūtinot tās iznīcināšanu reāla konflikta apstākļos.

Šo raķešu pamata funkcija ir pretinieka dzīvā spēka un militāro bāzu iznīcināšana. Atbilstoši tehniskajiem raksturlielumiem, raķetes ir izmantojamas attālumā no 50 līdz 500 kilometriem. Kaļiņingradas apgabalā izvietotās Iskander raķetes var sasniegt Kopenhāgenu Dānijā, Rostoku un Berlīni Vācijā, Krakovu Polijā utt. Kaļiņingradas Iskander raķešu darbības rādiuss pārklāj visu Lietuvas, visu Latvijas un lielāko daļu Igaunijas teritorijas.

Iskander raķetes ir efektīvas militāro bāzu dzīvā spēka iznīcināšanai. Raķetes kaujas galviņā, kas sver aptuveni pustonnu, ietilpst 50 atdalošās daļas, kuras var būt gan kumulatīvie lādiņi (pret ēkām), gan kasešu bumbas. Sprādzienā kasešu bumbas tiek izkaisītas un eksplodē aptuveni desmit metru augstumā, tāpēc no Iskander nav iespējams patverties tranšejās vai ierakumos. Viena Iskander raķetes kaujas galviņa, kas pildīta ar kasešu bumbām, pilnībā iznīcina visu dzīvo 1,5 hektārus lielā teritorijā.

Diemžēl Iskander raķetes ir grūts mērķis jebkurai pretgaisa aizsardzības sistēmai. Raķetes ātrums ir vairāk nekā divi kilometri sekundē, līdz ar to raķetes lidojums no Kaļiņingradas apgabala ziemeļiem līdz Klaipēdai ilgtu aptuveni 25 sekundes, bet līdz Ādažiem mazāk par četrām minūtēm. Lai pārtvertu Iskander raķeti, pretgaisa aizsardzības sistēmai nepilnas minūtes vai četru minūšu laikā būtu jāspēj identificēt raķetes starts, jāizskaitļo tās trajektorija, jānotēmē un jāizšauj pārtvērējraķete.

Lai apgrūtinātu pretinieka pretgaisa aizsardzības sistēmas, Iskander raķetes var tikt aprīkotas ar viltus mērķiem - alumīnija folijas veidojumiem, kas tiktu izsviesti no raķetes, tai nokļūstot stratosfēras augšējos slāņos. Turklāt ir vēl viena aizsardzība. Jebkuras ballistiskas raķetes trajektoriju ir relatīvi viegli izskaitļot, savukārt Iskander raķete ir aprīkota ar iekārtu, kas palēnina vai paātrina lineāro ātrumu, pārvēršot raķetes trajektoriju no ballistikas viedokļa par neizskaitļojamu, lai sadursme ar pārtvērējraķeti nebūtu iespējama.

Reāla militāra konflikta gadījumā Iskander raķetes var aprīkot ar taktisko kodolieroču kaujas galviņām, būtiski palielinot iznīcināmās teritorijas platību.

Kādai vajadzētu būt Latvijas rīcībai, atbildot uz Iskander raķešu izvietošanu Kaļiņingradas apgabalā?

Pirmā Latvijas varas reakcija bija solījumi investēt pretgaisa aizsardzības sistēmā un pamudinājumi vēl vairāk palielināt NATO karavīru skaitu Baltijā. Taču pēc šādiem soļiem var sagaidīt, ka Krievijas atbildēs, vēl vairāk palielinot raķešu kompleksu skaitu. Atbildes soļi pēc katra pretējās puses gājiena, apbruņojoties vēl vairāk, neveicinās drošības uzlabošanos Baltijas reģionā.

Ja mērķis ir nevis provocēt Krieviju vēl vairāk palielināt bruņojuma apjomus, bet mazināt spriedzi, tad Latvija varētu rīkoties asimetriski. Pašlaik Iskander raķešu noteicošais uzdevums ir kasešu ieroču izmantošana. 2008. gadā vairāk nekā simt pasaules valstu parakstīja konvenciju par kasešu ieroču aizliegšanu. Lietuva šo konvenciju parakstīja un 2011. gadā ratificēja. Ja militāra konflikta gadījumā kāda cita valsts pret Lietuvu, kas ir atteikusies no kasešu ieroču izmantošanas, lietos kasešu ieročus, tad to varēs uzskatīt par agresijas pierādījumu pret miermīlīgu valsti. Taču Latvijas valdība, līdzīgi kā ASV un Krievijas valdības, kategoriski atteicās pievienoties kasešu ieroču aizlieguma konvencijai. Tāpēc militāra konflikta gadījumā kasešu ieroču lietošanu pret Latvijas bruņotajiem spēkiem nevarēs starptautiski nosodīt.

Asimetriska Latvijas atbilde uz Iskander raķešu izvietošanu Kaļiņingradas apgabalā būtu nekavējoša pievienošanās kasešu ieroču aizlieguma konvencijai un šīs konvencijas ratifikācija.