Latvijas intereses pirmajā vietā!

 
©F64

Lai gan 2017. gadā ārvalstu tiešo investīciju plūsma atjaunojās (pagaidām ir apkopoti tikai dati par 2017. gada pirmajiem trīs ceturkšņiem), tomēr ir vērojama kāda ļoti nepatīkama tendence. ASV tiešo investīciju atlikums, salīdzinot ar 2016. gadu, samazinājās par 40 miljoniem eiro.

Kuras valsts investori tad ir tie, kas turpina veikt investīcijas Latvijā? Kurām valstīm mums ir jābūt pateicīgiem par to, ka tūkstošiem Latvijas ļaužu var atrast darbu savā tēvu zemē? Pateicoties kuriem oligarhiem latviešiem nav jābrauc meklēt darbu un laimi svešumā?

Vai tie ir mūsu sabiedrotie? Vai tie nāk no mūsu militāro partneru zemēm, no kurām mēs ik gadus par desmitiem miljonu eiro iepērkam bruņumašīnas un munīciju? Varbūt tie ir no valstīm, kuru eksperti mudina Latviju rīkot naidīgas kampaņas pret Latvijas austrumu puses kaimiņvalstīm?

Atveriet Latvijas Bankas apkopoto tiešo ārvalstu investīciju plūsmas statistiku (bank.lv). Pēdējo divu gadu laikā (2017. gada 3. ceturksnī pret 2015. gada 3. ceturksni) tiešo ārvalstu investīciju atlikumi Latvijā pieauga par 882 miljoniem eiro. Krievijas tiešo investīciju atlikumi pieauga par 317 miljoniem eiro jeb veidoja 36% no summārā tiešo investīciju atlikumu pieauguma. Tomēr liela daļa no Krievijas investoriem dažādu sankciju risku dēļ izvēlas investēt Latvijā nevis pa tiešo, bet gan izmantojot kādu starpnieku - ES dalībvalsti, kurā ir labestīga attieksme pret investoriem, prognozējama ārpolitika un optimāls nodokļu režīms. Tāpēc, piemēram, uzņēmums ar nosaukumu Uralvagonzavod investīcijas Latvijā neved pa tiešo no Urālu kalniem Krievijā, bet Latvijā liels investors ir UVZ International (jeb Uralvagonzavod International), kas ir reģistrēts Luksemburgā. Līdz ar to Krievijas un ar Krieviju saistītās investīcijas veidos daudz lielāku daļu par Krievijas tiešajām investīcijām. Ja mēs saskaitīsim pēdējo divu gadu laikā veiktās ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā no Luksemburgas un Krievijas, tad iegūsim 682 miljonus eiro. Divu gadu laikā tiešo ārvalstu investīciju atlikumi Latvijā pieauga par 882 miljoniem eiro. Krievijas un Luksemburgas investīciju tiešie ieguldījumi pieauga par 682 miljoniem eiro. Krievijas un Luksemburgas investīcijas kopā nodrošināja 77% no tiešo ārvalstu investīciju pieauguma Latvijā pēdējo divu gadu laikā.

Tā kā Luksemburgas lielhercogisti kā investīciju starpnieku izmanto ne tikai investori no Krievijas, bet arī no citām zemēm, tad, protams, visas Luksemburgas investīcijas nevar pieskaitīt tikai ar Krieviju saistītam biznesam. Tomēr, pat vispesimistiskākajā vērtējumā, ar Krievijas biznesu saistītās tiešas ārvalstu investīcijas nodrošināja vismaz 50% no ārvalstu investīciju plūsmas atlikuma pieauguma.

Tāpēc neatkarīgi no mūsu attieksmes pret Krimu, Ukrainas konfliktu un citiem notikumiem pēdējo divu gadu laikā Krievija un ar Krieviju saistītais bizness nodrošināja Latvijas ekonomikas stabilitāti. Tik augsti ekonomikas izaugsmes procenti, ar kuriem Latvijas valdība lepojas Eiropas un pasaules līmenī, bija iespējami, tikai pateicoties vairākiem Krievijas bagātākajiem cilvēkiem, kas iekļāva Latviju savu privāto interešu lokā.

Šī nianse ir jāapzinās, pirms tiek pieņemti lēmumi atbalstīt iespējamās sankcijas pret tikko ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas publiskoto t.s. Putina sarakstu.

Vai Latvijai ir jānosaka ceļošanas aizliegumi, kontu bloķējumi lielākajiem Latvijas investoriem, kas nodrošina ar darbu tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju?

Viens no Trampa sarakstā iekļautajiem «Krievijas oligarhiem» uz Latviju pārcēla degvīnu Moskovskaja un Stoļičnaja ražošanu. Tas ļāva Latvijai 2016. gadā būt par astoto lielāko degvīna eksportētāju pasaulē. Krievija 2016. gadā eksportēja savu degvīnu par 122 miljoniem ASV dolāru, bet Latvija 2016. gadā eksportēja Latvijā ražotu krievu degvīnu par 70 miljoniem ASV dolāru. Kopējie Latvijas eksporta ienākumi no stipro alkoholisko dzērienu eksporta pārsniedz 300 miljonus dolāru gadā. Te gan jāpiebilst, ka izvēle Latvijā ražot degvīna šķirnes, kuru nosaukumos ir atsauces uz Krieviju, nav filantropija. Tas ir bizness. Pret Rīgā saražoto degvīnu Moskovskaja nevar piemērot sankcijas, jo tas ir ES ražojums. Lai bizness būtu veiksmīgs, tas bija jāpārceļ uz jebkuru ES dalībvalsti, un tas var tikt pārcelts uz jebkuru citu ES dalībvalsti, ja Latvija investoriem noteiks apgrūtinājumus. Ņemot vērā degvīna ražošanas panākumus Latvijā, Igaunijas sarunu vedēji jau vairākas reizes izteica arvien vilinošākus un vilinošākus atvieglojumu piedāvājumus un aicināja degvīna un citu alkoholisko dzērienu ražošanu no Latvijas pārcelt uz Igauniju.

Tajā pašā laikā ASV sāka evakuēt investīcijas no Latvijas, bet Tramps no saviem uzticamākajiem sabiedrotajiem pieprasīja vēl vairāk iepirkt amerikāņu ieročus.

Īstenojot sankcijas pret Putina sarakstā iekļautajiem uzņēmējiem, ASV necietīs nekādus zaudējumus, savukārt Latvijai tie būs milzīgi.

Būtu normāli sākt atbalstīt ASV papildu sankciju politiku tikai pēc tam, kad ASV tiešās investīcijas pārsniegs Krievijas uzņēmumu uzkrāto investīciju apjomu Latvijas ekonomikā.

Tas ir normāli, ka ASV prezidentam Amerika ir pirmajā vietā. Taču Latvijas valdībai pirmajā vietā ir jābūt nevis Amerikas, bet Latvijas interesēm.

 

Rīgas namu pārvaldnieks