SKDS 2017. gada decembrī, pēc Neatkarīgās pasūtījuma, veica reprezentatīvu iedzīvotāju aptauju par uzticību politiskajām partijām, politiķiem un valsts institūcijām. Attiecībā uz uzticību dažādām Latvijas institūcijām gada laikā ievērojamas pārmaiņas nav novērojamas, tomēr var secināt, ka ilgākā laika posmā ir iespējams radikāli uzlabot iedzīvotāju attieksmi, ja noteikta institūcija konsekventi un gadu no gada uzlabo savu darbu.
Piemēram, Valsta policija. 2000. gadā divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju neuzticējās Valsts policijai. Tam bija ļoti nopietni iemesli - gan visatļautības izpausmes, gan korupcija, gan augstprātīga attieksme pret sabiedrību u.c. Taču policijas darba ilgstoša un konsekventa uzlabošana ir devusi rezultātus - 2017. gada decembrī jau mazāk par trešdaļu iedzīvotāju pauda neuzticību Valsts policijai.
Vērtējot Valsts policijas darba rezultātus, var secināt, ka Latvijas iedzīvotāju uzticību, ja tā ir pazaudēta, ir iespējams atgūt, bet, lai to paveiktu, ir vajadzīgs ilgstošs un neatlaidīgs darbs. Diemžēl prokuratūrai un tiesu sistēmai vēl ir jāiegūst stabila Latvijas iedzīvotāju vairākuma uzticība. Valsts ieņēmumu dienestam joprojām neuzticas iedzīvotāju vairākums, lai gan tendences ir pareizajā virzienā. Institūcija, kuru vairākums Latvijas iedzīvotāju uzskata par kauna traipu, ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Uzticības problēmu jomā KNAB pārspēja tik valdība, Saeima un politiskās partijas.
Tikai atšķirībā no Valsts policijas vai citām līdzīgām institūcijām, kurā vadības maiņas nenotiek bieži, valdības Latvijā mainās krietni biežāk, tāpēc valdībai ieturēt kādu noteiktu politiku ilgtermiņā ir visai neiespējami.
Visaugstākā iedzīvotāju uzticība 2017. gadā bija izglītības iestādēm (skolām, universitātēm u.c.), Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, veselības aprūpes iestādēm, radio, Valsts policijai, Valsts prezidentam, vietējai pašvaldībai, Latvijas Bankai, televīzijai un baznīcai.
Pretējā pusē institūcijas ar neuzticības līmeni divas trešdaļas un vairāk ir Ministru kabinets, Saeima un politiskās partijas.
Visbēdīgāk ir ar Saeimu un politiskajām partijām, kurām neuzticas vairāk par 70% no Latvijas iedzīvotājiem.
Šāda asimetrija iedzīvotāju uzticībā veido visai sarežģītus apstākļus, tajā gadījumā, ja institūcijas, kurām Latvijas iedzīvotāju vairākums neuzticas, izdomā sākt reformēt institūcijas, kas bauda augstu sabiedrības uzticību. Tas īpaši attiecas uz valdošo politisko partiju iecerētajām reformām izglītībā, veselības aprūpē vai valsts administratīvajā iedalījumā.
Ja institūcijas, kurām lielākā daļa no Latvijas iedzīvotājiem neuzticas, sāk smagi kritizēt un aicina nekavējoties un radikāli reformēt institūcijas, kas bauda iedzīvotāju vairākuma uzticību, tad var viegli prognozēt, pret ko veidosies negatīvs noskaņojums Latvijas sabiedrībā.
Ja pie izglītības, veselības aizsardzības vai pašvaldību iekārtojuma reformēšanas metīsies politisko partiju ielikteņi, tad šādi ir viegli radīt sabiedrības pretestību un negāciju pat pret saprātīgām un nepieciešamām reformām. Pie Latvijas iedzīvotāju uzticības asimetrijas racionālākais ceļš, lai uzsāktu reformas, ir panākt, lai to iniciatīva nāk no institūcijām pašām. Ja reformas uzspiedīs ministri, kas ir nepopulāri un nebauda sabiedrības uzticību, tad tas ir ceļš uz neauglīgu konfrontāciju un vēl lielāku neuzticību Latvijas varīgākajām valsts institūcijām.
Ekrānšāviņš no avīzes
