Kādā saviesīgā pasākumā fonā bija ieslēgts televizors, kurā skanēja sižets par Pāvilostas kuģi – jūras krastā uzbūvēto konstrukciju, kas izskatās pēc ēkas, bet juridiski ir atzīta par būvniecības stadijā esošu kuģi. Jaunums izraisīja veselu emociju vētru!
Viens no pasākuma dalībniekiem, kuram bija aizliegums savā piejūras zemē būvēt pilnīgi jebko, aiz sajūsmas berzēja rokas: «Tagad savā piejūras zemē būvēšu plostu. Katrā stūrī novietošu dzelzs mucu, grīdu izveidošu kā rāmi un nosaukšu to par būvniecības stadijā esošu kuģi, un pūtiet man ļipā!»
Citi pievienojās Pāvilostas novada domes priekšsēdētāja Ulda Kristapsona teiktajam, kurš šāda veida risinājumu nosauca par «ņirgāšanos par mūsu likumdošanu».
Negaidīti diskusija ieguva reliģisku dimensiju. Vecajā Derībā ir aprakstīts notikums par Noasu, kuram Dievs pavēstīja par gaidāmiem grēku plūdiem. Noass sāka būvēt peldlīdzekli, kas izskatījās pēc ēkas, - Noasa šķirstu. Kad sākās grēku plūdi, tad Noasa šķirsts no ēkas pārtapa peldlīdzeklī, sāka peldēt, un šādi izglābās viss dzīvais, ko Noass bija sapulcinājis savā šķirstā.
Viens no diskusijas dalībniekiem uzdeva jautājumu: «Ja Noass savu šķirstu būvētu Pāvilostas novadā, vai tas būtu jāatzīst par nelikumīgu ēku vai par būvniecības stadijā esošu peldlīdzekli?»
Citi incidentu izmatoja valdības kursa kritikai. Novadi izmirst, darbspējīgie valsti pamet, bet vienīgais, kas uztrauc pie varas esošos, lai no valsts neaizbēgušie nekādā gadījumā neceltu ēkas jūras piekrastē.
Savukārt viens no domu apmaiņas dalībniekiem pareģoja, ka, redzot jūras krasta abrāziju (atkāpšanos) 2017. gada nogalē, Pāvilostas kuģis tuvāko pāris gadu laikā nonāks jūras viļņos, un tad varēsim redzēt, vai tas ir vai nav kuģis...
Ja tomēr vērtējam bezkaislīgi, tad ir jāsecina - kāds ir veiksmīgi atradis caurumus Latvijas likumdošanā. Ēkas būvēt daudzviet ir aizliegts, bet būvniecībā esošam kuģim nav noteikts termiņš, kad tas būtu jāpabeidz. Līdz ar to likuma burts tiek ievērots!
Tad kāpēc tāds sašutums ir vērojams visapkārt?
Vienkārši beidzot arvien vairāk un vairāk Latvijas ļaužu sāk aptvert, ka jēdzieni likumīgi un taisnīgi nav sinonīmi, ka jēdzieni likumīgi un godīgi nav sinonīmi.
Lai gan uz to jau 19. gadsimtā norādīja talantīgais latviešu dzejnieks Eduards Veidenbaums (1867-1892):
«Virs zemes nav taisnības, dūrei tik spēks,
Kas varmākiem skādi dar, nosaukts tiek grēks.
Par tiesnešiem cienīti blēži sēž
Un godīgi ādu nost citiem plēš.»
Laikā, kad notika padomju sistēmas demontāža un tika atjaunota neatkarīgās Latvijas likumdošanas sistēma, ļaudis visai nekritiski pieņēma, ka vienīgais ideālais, uz ko tiekties, ir absolūta likuma vara. Daudzi tam noticēja, lai gan Rietumu civilizācijas pieredze apliecina - tirānija var izpausties ne tikai kā izpildvaras, bet arī kā tiesu varas (tiesnešu valsts) tirānija. Tāpēc daudzviet, piemēram, ASV tiesās, likuma varu līdzsvaro ar veselo saprātu. ASV tiesās tiek pieaicināti zvērinātie, kuru uzdevums ir novērst un nepieļaut likuma (tiesnešu) tirāniju. ASV ir štati, kuros zvērinātos var pieaicināt, arī izskatot civillietas.
Valsts prezidenta konstitucionālo tiesību padomnieks un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Tiesību teorijas un vēstures katedras vadītājs Jānis Pleps žurnāla Jurista Vārds 2011. gada 44. numurā raksta: «Demokrātiska tiesiska valsts līdzās tiesnešu kontroles tiesībām paredz arī tiesnešu varas ierobežojumus un sabiedrības tiesības ilgstoši diskutēt un meklēt risinājumus pretrunīgiem jautājumiem. Tādēļ var saskatīt bīstamību apstāklī, ka tikai tiesās sabiedrība saskata vienīgo pareizo lēmuma pieņēmēju. Atsevišķos jautājumos, iespējams, tas ļauj sasniegt mērķi un nodrošināt tiesiskumu, taču tas nerisina citas problēmas.»
Cerams, ka Pāvilostas kuģis iekustinās Latvijas sabiedrību pretoties likuma tirānijas tendencēm. Jo lielāka būs plaisa starp jēdzieniem likumīgi un godīgi, jo ātrāk Latvijas sabiedrība spēs vienoties, ka arī Latvijā likuma tirānija un likumu formālā ievērošana ir jālīdzsvaro ar veselā saprāta elementiem.