21. februārī pretkorupcijas organizācija Transparency International publicēja 2017. gada korupcijas uztveres indeksu, kas apliecināja, ka Latvijā ar katru gadu korupcijas uztveres līmenis uzlabojas.
Pēdējo triju gadu laikā Latvija pakāpusies par veseliem trim punktiem, no 55 punktiem 2014. gada korupcijas uztveres indeksā līdz 58 punktiem 2017. gadā. Latvijā izmērītais progress ir patiesi iespaidīgs, salīdzinot ar citām Baltijas valstīm. Lietuvā šajā laikā korupcijas uztveres vērtējums uzlabojās ļoti nenozīmīgi. 2014. gadā Lietuvas vērtējums bija 58 punkti, bet 2017. gadā tika sasniegts 59 punktu līmenis. Triju gadu laikā Lietuva uzlaboja korupcijas uztvers indeksu tikai par vienu punktu. Varam droši apgalvot, ka pēdējo triju gadu laikā Latvijas progress korupcijas uztveres indeksa pieaugumā trīskārt pasniedza Lietuvas rādītājus. Lai gan Igaunijā korupcijas uztveres indekss ilgstoši ir augstāks nekā Latvijā, taču pēdējo trīs gadu laikā Igaunijas korupcijas uztvers indeksa progress jūtami atpalika no Latvijas. 2014. gadā Igaunijas korupcijas uztveres indeksā vērtējums bija 69 punkti, bet 2017. gadā tika sasniegts 71 punktu līmenis. Igaunijas pieaugums bija tikai divi korupcijas uztveres līmeņa punkti triju gadu laikā, kamēr Latvijai tajā pašā laikā pieaugums bija trīs punkti. Iepazīstoties ar transparency.org mājaslapā publiskotajiem datiem, varam viennozīmīgi apgalvot, korupcijas uztveres indeksa pieaugumā 2014.-2017. gadā Latvija ir Baltijas tīģeris.
Tāpēc man bija liels šoks uzzināt, ka Sabiedrība par atklātību - Delna, kas ir organizācijas Transparency International nodaļa Latvijā, sagrozīti un tendenciozi interpretē tik izcilu Latvijas sasniegumu korupcijas uztveres indeksa progresā. Tas, ka Latvija korupcijas uztveres indeksa līmeņa pieaugumā trīskārt apsteidza Lietuvu, Delnas interpretācijā nozīmē to, ka tas «signalizē par politiskās gribas trūkumu cīnīties ar korupciju…» (delna.lv)
Apžēliņ! Tā vietā, lai apsveiktu Latviju ar tik izcilu panākumu uz citu Baltijas valstu fona, korupcijas uztveres 2017. gada indekss tiek izmantots, lai paustu apgalvojumus par stagnāciju Latvijas korupcijas līmeņa izmaiņās.
Tomēr vienmēr ir jāatceras, ka Transparency International ir vienkārša uzņēmēju un īpaši atlasītu ekspertu aptauja. Ja uzņēmēji, kas piedalās aptaujās, jūtas labi, tad viņiem šķiet, ka ar korupcijas apkarošanu viss ir kārtībā, ja aptaujātajiem uzņēmējiem klājas slikti un viņiem šķiet, ka viņu neveiksmju cēlonis ir konkurentu dotie kukuļi valsts amatpersonām, tad aptaujas rezultāti slikti iespaido korupcijas uztveres indeksa mērījumus.
Ja ticam Delnas apgalvojumiem, tad aptaujās iesaistītos uzņēmējus un t.s. ekspertus paaugstināt Latvijas līmeni korupcijas uztveres indeksā iespaidoja KNAB priekšnieka apstiprināšana, atvērto datu portāla izveidošana, tiesu teritoriālā reforma un pat izveidotā darba grupa par Valsts prezidenta ievēlēšanu atklātā balsojumā.
Arī mēs varētu sākt spekulēt par cēloņiem tik straujai Latvijas korupcijas uztveres indeksa izaugsmei. Minēsim tikai vienu faktu. Tiklīdz 2014. gada 31. oktobrī Juta Strīķe tika atbrīvota no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietnieces amata, Latvijas korupcijas uztveres indekss sāka lēni un neatlaidīgi uzlaboties! Lietojot Latvijas Bankas prezidenta pēdējā laikā iecienīto frāzi, tiekoties ar presi - vērtējiet paši, vai tā ir sakritība!
Delna uzskata, ka milzīgs grūdiens Latvijas korupcijas uztveres indeksa uzlabojumos notika tāpēc, ka «2017. gada vasarā publicētās oligarhu sarunas un parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveide ienesa korupcijas jautājumus publiskajā dienas kārtībā, ļāva sabiedrībai iepazīties ar augsta līmeņa korupcijas jeb valsts sagrābšanas shēmām, vērtēt amatpersonu lēmumus un prasīt atbildību».
Kamēr Transparency International aptaujātie uzņēmēji bija ekstāzē par publicētajām oligarhu sarunām un savās aptauju anketās sāka uzlabot Latvijas korupcijas rādītājus, tikmēr ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija pamanīja milzīgu un pat grūti aptveramu mērogu korupciju Latvijas komercbanku uzraudzības sistēmā. ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija apgalvo, ka ir gan doti, gan ņemti kukuļi un tas ir noticis līdz pat 2017. gadam, turklāt amerikāņu fiksētie korupcijas mērogi bija tik milzīgi, ka ASV valdība bija spiesta to publiskot, starptautiski pazemojot savu vislabāko sabiedroto Austrumeiropā.
Līdz ar to ir pamatots jautājums, kādu vati ausīs mums laika posmā no 2014. gada bāza gan Delna, gan Transparency International, gan Transparency International uzrunātie nekompetentie eksperti, kas nepamanīja to milzu korupciju, kuru piefiksēja ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija. Pēc tik neatbilstīgu Latvijas korupcijas līmeņa mērījumu publiskošanas normāli būtu atkāpties visiem Delnas un Transparency International darboņiem, kas nespēja, pētot Latvijas korupciju, atlasīt kaut cik kompetentus ekspertus, kas filtrētu, kāds tad ir patiesais korupcijas līmenis Latvijā.