Bija laiks, kad Neatkarīgā bija vienīgais medijs Latvijā, kas izteica kritiku par to, kā Latvijā Centrālā statistikas pārvalde (CSP) aprēķina inflāciju, IKP un citus svarīgus politiski jutīgos ekonomikas rādītājus.
Tomēr ar katru mēnesi arvien vairāk ļaužu pamana, ka CSP skaitļi varbūt attiecas uz kādu valsti, bet tie ir tālu no tās Latvijas, kas ir pārklāta ar zemnieku saimniecībām, pilsētām un ciemiem, kas ir apaugsi ar mežiem un savienota ar izdangātu ceļu tīklu. CSP savus ciparus rēķina par kaut kādu pavisam citu - ideālu Latviju. To ir pamanījusi arī Latvijas Avīze, kur 10. aprīlī Māras Libekas ievadrakstā tiek norādīts uz neatbilstību starp dzīves dārdzības pieaugumu - īpaši malkas cenu kāpumu - un to optimismu, kas caurstrāvo CSP uzrādīto inflācijas skaitli.
Šonedēļ Neatkarīgajai savus izdevumu dokumentus parādīja kāda Rīgas apkārtnes novada iedzīvotājs. 2018. gada pirmajā ceturksnī vidējā cena, par kādu tika pirkts lētākais kokskaidu brikešu iepakojums, bija 1,89 eiro. 2017. gada pirmajā ceturksnī vidējais kokskaidu brikešu iepakojums maksāja 1,11 eiro. Tā kā briketes attiecīgajam lasītājam ir viņa apkures tarifs, tad šogad, salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmo ceturksni, apkures tarifs (kokskaidu brikešu cena) ir par 70,3% augstāks nekā pagājušajā gadā. Šogad bija ļoti auksts februāris un marts, tāpēc bija krietni lielāks kurināmā patēriņš (izdevumi), taču inflācijas aprēķinos to neņem vērā.
Vienlaikus šogad ievērojami pieauga atkritumu izvešanas tarifs. 2017. gada pirmajā ceturksnī par atkritumu izvešanu lasītājam bija jāmaksā 15,95 eiro, bet šogad par tieši tikpat lielu atkritumu tilpumu cena bija 24,95 eiro. Tātad tarifs mājsaimniecības izdevumi atkritumu izvešanai gada laikā pieauga par 56,5%.
Vienā Rīgas apkārtnes novadā apkures tarifs (kokskaidu brikešu cenas) gada laikā ir palielinājies par 70%, bet atkritumu izvešanas tarifs par 56%. Ko redzam CSP aprēķinos?
Atbilstoši CSP publiskotajam, vidējais patēriņa cenu līmenis 2018. gada martā, salīdzinot ar 2017. gada martu, palielinājās par 2,2%. CSP apgalvo, ka «ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem cenas pieauga par 2,9%. Dārgāks bija cietais kurināmais, mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi, mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi, atkritumu savākšana, mājokļa īres maksa.»
Aplūkojot detalizēti, CSP atzīst, ka cietā kurināmā cenas gada laikā ir kāpušas tikai par 17,1%.
Neatbilstība starp CSP optimismu un reālo stāvokli veikalu cenu zīmēs un komunālo pakalpojumu tarifos izraisa pamatotu Latvijas ļaužu sašutumu, un daudzi uzskata, ka, izplatot šādus skaitļus, CSP grauj Latvijas sabiedrības uzticību valstij.
Varētu, protams, ironizēt, ka, ņemot vērā to, ka Satversmes aizsardzības biroja 2017. gada darbības pārskatā tiek apgalvots, ka Kremlis ir tas, kas dara visu, lai sagrautu sabiedrības uzticību Latvijas valstij, varētu aicināt, lai SAB pārbauda, vai tie, kas rēķina inflācijas procentus Latvijā, ir Kremļa aģenti.
Tomēr, kas zina - vai Kremļa aģenti ir meklējami tikai CSP. Ja atklāsies, ka vadlīnijas, kādam ir jāsanāk IKP un inflācijas ciparam, Latvijā tiek noteiktas politiski, tad Kremļa aģenti vai to izpalīgi būtu jāmeklē ne tikai CSP, bet CSP uzraugošajā Ekonomikas ministrijā, valdībā vai pat ES vadībā.
Ja runājam nopietni, tad, visticamāk, ne tikai Latvijas politiskā elite, bet arī CSP ir atrāvusies no tās Latvijas, kas nav Rīgā. Jā! Rīgā cenu zīmes ietekmē konkurence. Rīgā pircēji var apskraidīt trīs lielveikalu tīklus, pērkot tikai akciju preces. Rīgā siltumenerģijas tarifs gada laikā pieauga tikai par 0,1%. Rīgas dzīvokļos mītošajiem nav daļas par OIK maksājuma saistību ar pieslēguma jaudu un tos neinteresē cietā kurināmā cenu patiesais pieaugums.
Politiķi un CSP dzīvo ar ticību, ja Rīgai ir labi, tad visos novados ir labi. Līdz ar to veidojas divu ātrumu Latvija, kurā Rīgā nemana to dārdzības pieaugumu, kas tagad skar Latvijas novadus. Varbūt ir pēdējais laiks Latvijai sekot citu valstu piemēram un viena inflācijas skaitļa vietā visai valstij kopumā rēķināt inflāciju katram reģionam un Rīgai atsevišķi.
Kamēr CSP turpina taurēt par 2,2% inflāciju gada laikā, jau ir zināms, ka no 1. maija par 20,1% pieaugs virszemes TV lētākā tematiskā paka. Ja inflācijas skaitlis tiek nodiktēts politiski, tad CSP noteikti nepamanīs tik lielas tarifu izmaiņas, kas skar Latvijas mājsaimniecības.