Bens Latkovskis / Viedokļi

Pirms divdesmit pieciem gadiem saulainā 21. augusta rītā Latvija de facto atguva savu valstisko neatkarību. Atļaušos teikt, ka tas bija patiess vēsturisks brīnums, un ikvienam no mums jābūt pateicīgam liktenim, ka izdevās to piedzīvot. Vismaz es to tā uztveru, lai arī ne viss vēlāk notiekošais bija gluži tāds, kā cerēts.

Kopš Lietuvā no 1. jūlija paaugstināta minimālā alga līdz 380 eiro mēnesī, Latvija šajā rādītājā ar 370 eiro mēnesī atkal ir pēdējā vietā Baltijā (Igaunijā 430 eiro mēnesī).

Kučinska valdības politiskais medusmēnesis beidzies. Sākusies ierastā cīņa par vietām dažādos kabinetos un par ietekmes sfēru reālu pārdali.

Iemīļotais latviešu dziedātājs Lauris Reiniks pēc kārtējā Islāma valsts pastrādātā nozieguma pamatotā sašutumā sociālajos tīklos uzdeva jautājumu – vai kāds var izskaidrot, kāpēc pasaule ar visu savu militāro varenību vēl nav to teroristu midzeni iznīcinājusi?

Daudzi, tajā skaitā LU profesors Leons Taivāns, uzskata, ka pašreiz notiekošie procesi Eiropā nav nekas cits kā mērķtiecīga un tikpat kā netraucēta Eiropas islāmizācija.

Nesen izgāju cauri savam bērnības laiku rotaļu pagalmam. Tas joprojām, piecstāvu blokmāju ieskauts, ir tāds pats kā septiņdesmitajos – plašs, brīvs, ar jaunbūvēm un mašīnu stāvlaukumiem neapbūvēts.

Lai veicinātu latviešu diasporas pārstāvju atgriešanos Latvijā, par 100% jāpalielinās vidējai algai Latvijā, konferencē Latvieši pasaulē – piederīgi Latvijai teica Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

«Es, iespējams, kļūšu par pirmo sievieti ASV prezidenti, bet ikviena no jums var kļūt par nākamo,» šādiem vārdiem Hilarija Klintone uzrunāja Demokrātu partijas konventa dalībniekus pēc tam, kad tika nominēta kā partijas kandidāte ASV prezidenta amatam.

Jau 5. augustā tiks atklātas 31. vasaras olimpiskās spēles, taču tās jau iegājušas vēsturē saistībā ar Krievijas dopinga skandālu.

Bijušais veselības ministrs Guntis Belēvičs pēc atkāpšanās nekādi nespēj nomierināties un atkal devis iemeslu saviem bijušajiem partijas biedriem un it īpaši jau premjerministram Mārim Kučinskim atviegloti nopūsties – cik labi, ka no tā tipa laikus tikām vaļā, pirms viņš mums visus reitingus bija paguvis nokaut.

Turcijas apvērsuma mēģinājums pārsteidza.

Latvijā esot vērojams «sprādzienveidīgs uzliesmojums invaliditātes piešķiršanai... Tas dod pamatu bažām par tās iegūšanas pamatotību». Tā Invaliditātes lietu padomes sēdē atzina labklājības (?!) ministrs Jānis Reirs (Vienotība).

Ir diezgan komiski, kad cilvēki, kuri sevi pozicionē kā ārkārtīgi modernus un progresīvus, izsaka uzskatus, kuri varbūt pirms vairākiem gadu desmitiem arī ir skaitījušies puslīdz moderni, bet tagad skan pagalam arhaiski.

Ar Vācijas federālās zemes BādenesVirtemburgas gādību nupat bija iespēja nedēļu iepazīties ar turienes politiskajiem un ekonomiskajiem sasniegumiem. Atgriežoties mājās, kāds mans labs paziņa nedaudz ironiski pavaicāja – nu, kā pēc Brexit izskatās visa tā ES lieta un Latvija, skatoties no malas, no Vācijas augstumiem? Uz šo jautājumu biju spiests atbildēt – diez cik labi jau neizskatās.

Skaidrs, ka pēc Anglijas aiziešanas no ES pēdējā vairs nevarēs palikt tāda pati kā agrāk. Jau pati doma – «tas, ka briti ir ārā, neko nenozīmē, rullējam tik tālāk» – būtu ES pašnāvnieciska. Diemžēl ES vadītāju un pirmām kārtām Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera uzvedība liecina tieši par tādu attieksmi. Par laimi, ES nesastāv no viena vienīga Junkera vai viņam līdzīgiem un tieši no šiem citiem, tajā skaitā Latvijas politiķiem, būs atkarīga ES un visas Eiropas nākotne. Kāda tā būs?

Var dažādi vērtēt britu balsojumu par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES, taču vienu var teikt pilnīgi droši. Tā ir simboliska melnā zīme visai ES politikai un tās ideoloģijai. Ja ES politiskā šķira (roka neceļas rakstīt – elite) šo zīmi ignorēs, izliksies, ka šis referendums ir tikai britu iekšpolitisko intrigu sekas, un pašapmierināti, neko nemainot, tādā pašā garā «rullēs tik tālāk», tad tā būs nepiedodama vieglprātība. Diemžēl tieši šāds turpmākās notikumu attīstības scenārijs pagaidām izskatās visticamākais.

Gandrīz ikvienā sīkākās partijas kongresā patētiski tiek teikts, ka šis ir vēsturisks notikums, kurā izšķiras mūsu tautas liktenis, lai gan šīs frāzes jēga ir apmēram tāda pati kā laika ziņās – mainīgs mākoņu daudzums, vietām skaidrosies. Proti, nekāda. Par Jāņu dienas priekšvakarā Lielbritānijā paredzēto referendumu to nevar teikt. Tas patiešām būs vēsturisks un izšķirošs ne tikai pašiem britiem, bet visai pasaulei, tajā skaitā arī mums.

Vēl pirms pāris nedēļām šķita, ka referendums par Lielbritānijas izstāšanos no ES būs tikai kārtējais ķeksīša pasākums, kurš apliecinās, ka briti ir prātīgi cilvēki, kas balso tā, «kā vajag», bet, spriežot pēc pēdējo aptauju rezultātiem, referenduma iznākums kļuvis grūti prognozējams. Lielbritānijas izstāšanās no ES kļūst pavisam reāla, un jādomā ne tikai par šāda referenduma iznākuma sekām, bet arī par to, ko tas nozīmē sabiedrībai kopumā.

Veselības ministrs Guntis Belēvičs demisionējis. Lai arī melīgais «goda vārds» premjeram un sekojošie centieni daļu vainas uzgrūst pašiem ārstiem atstāja nožēlojamu iespaidu un grāva gan valdības, gan ZZS (Zaļās partijas) reputāciju, tomēr gan premjers Māris Kučinskis, gan arī ZZS vadība var atviegloti uzelpot, jo salīdzinoši nesāpīgā veidā tikuši vaļā no cilvēka, kuram ir tendence regulāri iekulties strīdīgi vērtējamās (maigi sakot) epizodēs.

Tā vien izskatās, ka līdz nākamgad paredzētajām pašvaldību vēlēšanām galvenais politisko kauju lauks būs veselības aprūpe, kur problēmas ir krājušās gadiem un kur tās atrisināt uzņēmies pretrunīgi vērtētais Guntis Belēvičs. Gluži negaidīti sanācis, ka tieši no viņa lielā mērā atkarīga ZZS politiskā nākotne, jo nozarē ir skaļi pieteiktas pārmaiņas un neveiksmes gadījumā politiskās sekas var būt smagas.

Vienotības ārkārtas kongresā partijas līdzšinējā priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa uzdeva pamata jautājumu, kura dēļ šis kongress vispār bija jāsasauc: «Bieži esmu domājusi, kurā brīdī viss, kas tik labi bija sācies, sāka brukt?» Diemžēl, kā vēlāk liecināja kongresa gaita, ne viņa, ne arī kāds cits no runātājiem uz šo jautājumu pat necentās atbildēt. Protams, Āboltiņa uz to godīgi atbildēt negribēja, jo tad viņai būtu jāatzīst, ka viss sākās tieši tajā brīdī, kad, palikdama aiz strīpas Saeimas vēlēšanās, viņa nespēja pretoties kārdinājumam nomanipulēt ar vēlēšanu rezultātiem, lai kaut vai pa sētas durvīm tiktu Saeimā.

Jau pusgadsimtu par lielāko pasaules miera draudu tiek uzskatīts neatslābstošais saspīlējums Tuvajos Austrumos. Agrāk galvenā uzmanība tika pievērsta arābu – izraēliešu konfliktam, bet tagad priekšplānā izvirzījusies cīņa pret islāma terorismu, kura saknes arī aug šajā reģionā.