Grābstīšanās gar senču kauliem
Pēdējā laikā uzbangojušas kaislības par jauno Rīgas tramvaja līnijas projektu, kas jau ieguvis zīmīgu nosaukumu – kapu tramvajs, jo paredzēts, ka līnija ies gar Senču ielu caur Lielo kapu teritoriju. Vairāki Eiropas Parlamenta deputāti no Vienotības un Nacionālās apvienības nosūtījuši vēstuli Latvijas augstākajām amatpersonām, kurā aicina projektu apturēt, jo līnija ies cauri kapiem un, iespējams, skars dažus apbedījumus.
Acīmredzami šo vēstuli sagatavojuši šo deputātu sabiedrisko attiecību (PR) speciālisti, kuri precīzi uztvēruši latviešu tautas īpašo attieksmi pret kapu kultūru (kapu svētki, svecīšu vakari utt.) un, spēlējot uz šīm jūtīgajām stīgām, nolēmuši «noraut banku». Redz, kādi nelieši tie ušakovieši - brauc pa kapiem kā populārajā Labvēlīgā tipa dziesmā par omnibusu, kas izbraukā gan tomātus, redīsus un burkānus. Efekts ir panākts, bet tāds jau arī ir PR speciālistu galvenais uzdevums - sacelt troksni un radīt emocionālo fonu. Tas, ka šo kapu teritorija ir populāra apkārtnes iedzīvotāju suņu staidzināšanas vieta ar visām no tā izrietošajām sekām un pa Senču ielu ik dienas braukā tūkstošiem automašīnu, šos «speciālistus» ne mazākā mērā neuztrauc, taču, tiklīdz aiz sētas kāds parādās, tā zobi tiek atiezti un sākas nikna riešana. Rokas nost no mūsu dižo senču svētajiem kauliem.
Daudzi politiku uztver kā hokeja maču, kur vienā laukuma pusē ir mūsējie, bet otrā - pretinieki. Līdzjutēju galvenais uzdevums esot kliegt, svilpt un šāda veidā palīdzēt savējiem. Kurš labāk spēlē, nav būtiski. Galvenais, lai mūsējie uzvar, vienalga kādā ceļā. Tāpēc, lai objektīvi vērtētu vienu vai otru politisko lēmumu, jābūt no tiem noteiktā atsvešinātības līmenī. Pats dzīvoju Pārdaugavā, un man ir pilnīgi vienalga, vai tramvajs iet uz Skanstes rajonu vai Purvciemu. Neesmu Ušakova fanu kluba biedrs, taču neesmu arī opozīcijas atbalstītājs. Šajā «spēlē» jūtos pilnīgi neitrāli. Kā redzu situāciju?
No ES fondiem ir iespēja saņemt 70 miljonus eiro tramvaja līnijas izbūvei. Skaidrs, ka šī iespēja jāizmanto. Zaudēt šo naudu bezjēdzīgos strīdos būtu lielākā muļķība. Jebkurai pilsētai, bet valsts galvaspilsētai vēl jo vairāk, ir jābūt skaidram stratēģiskās attīstības plānam, kas sevī ietver arī transporta sistēmas attīstības plānu. Ņemam šo plānu un skatāmies - kur ir paredzēts attīstīt transporta artērijas, tai skaitā tramvaja līnijas? Ja plānā ir rakstīts, ka 2018. gadā jāsāk būvēt tramvaja līniju uz Skanstes rajonu, tad viss skaidrs. Savukārt, ja tur rakstīts, ka perspektīvākais maršruts ir 6. tramvaja pagarinājums līdz Berģiem vai tramvaja līnijas izbūve uz Purvciemu vai Pļavniekiem, tad tas jau ir cits stāsts. Ja vispār nekāda plāna nav un būvējam to, kas ienāk prātā vai ienākošo piedāvājumu rindas kārtībā, tad arī daudz kas kļūst skaidrs. Attīstība notiek haotiski, bez plāna. Ja cilvēki akceptē šādu «plānošanu», tad okei. Viss kārtībā. Es personiski neakceptēju.
Rīgas mērs Nils Ušakovs 11. oktobra Rīgas domes sēdē izteicās, ka tieši Skanstes rajons pašlaik attīstoties visstraujāk un tur būšot jaunais pilsētas centrs. Līdz šim bija dzirdētas runas, ka pilsētas jaunais centrs būšot Pārdaugavā, Torņkalna rajonā, kur jau veidojas Latvijas Universitātes akadēmiskā pilsētiņa un ar laiku pārcelšoties arī pilsētas pārvaldes struktūras. Tas, ka jaunais centrs būšot Skanstes rajons, ir pilnīgs jaunums, un būtu labi, ja šo apgalvojumu Ušakovs varētu pamatot arī ar kādu stratēģiskās plānošanas dokumentu. Citādi šāda nekonsekvence atgādina haotisku mētāšanos, kad plāni mainās atkarībā no tā, kāds projekts kurā brīdī kam izdevīgāks.
Ja tā, tad opozīcijai tā arī jāsaka, nevis jāapelē pie kapu kultūras. Patiesi spēcīgas opozīcijas reakcija būtu vispirms izzināt, kādi ir Skanstes tramvaja projekta patiesie iemesli; kurš un tieši kāpēc ir ieinteresēts šī projekta bīdīšanā un tad ar konkrētiem faktiem vērsties pie sabiedrības. Tā vietā notiek grābstīšanās gar senču izbalējušajiem kauliem, kas izskatās tieši pēc tā, kas Vienotībai jau gadiem tiek pārmests - pēc liekulības. Pārfrāzējot pazīstamo izteicienu - ja kāds rīkojās kā liekulis, runā kā liekulis un argumentē kā liekulis, tad, visticamāk, viņš arī ir liekulis.