Ideja, ka labāk, ja nauda paliek ģimenē, ir gandrīz vai pašsaprotama. Diemžēl līdzīga pārliecība, ka labāk, lai nauda paliek mūsu kopējā ģimenē – valstī, tik pašsaprotama vairs nav. Vismaz Latvijā. Lai šo ideju sabiedrības apziņā popularizētu, atsevišķi uzņēmēji uzsākuši akciju, kurā aicina no plašā piedāvājuma okeāna izvēlēties Latvijā ražotas preces. Jau izveidots visnotaļ iespaidīgs video klips – Nepērc svešu!
Videoklipa vizuālā (un lielā mērā arī ideoloģiskā) iecere sasaucas ar slaveno grupas Pink Floyd videoklipu The Wall. Tikai Pink Floyd videoklipā, dziedot We don’t need your education, ierindā soļo āmuri, bet akcijas Nepērc svešu! klipā ierindas solī maršē burkāni.
Videoklipa militārais raksturs jau izpelnījies dažu femīno ideologu, piemēram, kaismīgās dzimumlīdztiesības cīnītājas Lindas Curikas nosodījumu. Viņa neiebilst pret pašu ideju, bet tieši pret agresivitāti, kura spaucoties no katra videoklipa kadra. Uz to viens no akcijas organizatoriem uzņēmējs Guntis Belēvičs atbild tieši: «Tas ir karš. Leksika nav nejauša. Ārvalstu produkti tiek tirgoti mūsu produktu vietā.»
Eiropa gandrīz jau septiņdesmit gadus dzīvo bez liela, visaptveroša kara. Kara šī vārda agrākajā izpratnē. Fizisks karš mūsdienās ir arhaika.Tagad civilizētā sabiedrībā tā lietas vairs nekārto. Šodien karo ar finanšu resursiem. Ne velti Vācijas kancleri Angelu Merkeli Grieķijā sagaidīja ar nacistiskās Vācijas simboliem – svastiku. Tika vilktas nepārprotamas paralēles ar to, kā Hitlers savulaik okupēja Grieķiju ar tankiem, bet tagad Vācija to pašu darot ar finanšu resursiem. Turklāt atšķirībā no agrākiem laikiem, kad svešinieku ienākšana saistījās ar dažādām nepatīkamām lietām, mūsdienu okupācija bieži vien tiek uztverta kā iespēja dzīvot labāk. Interneta portālā Apollo, kur bija publicēts raksts par šo akciju, vairums komentētāju uzsvēra, ka nav svarīgi, kur prece ražota – galvenais ir cena.
Šis uzskats ir ļoti bīstams. Tieši šķietamā loģiskuma dēļ. Viss ir it kā pareizi, bet tikai it kā. Pēc šīs loģikas tikpat pareizs ir sauklis – kur labi, tur tēvija. Ja pieņamam šo loģiku, tad jāatzīst, ka Hitlers ir bijis vienkārši idiots. Viņam nevis vajadzēja dzīt tankus un armijas uz Maskavu, bet vienkārši piesolīt katram krievu zaldātam pa tūkstoš rubļiem. Ne velti slavenais krievu režisors Ņikita Mihalkovs atklāti pateicis, ka tie cilvēki, kuri tagad dzīvo Krievijā, diez vai spētu uzvarēt, viņa vārdiem runājot, Lielajā Tēvijas karā. Ja patriotismu sāk vērtēt naudā, tad labāk šo vārdu vispār nepieminēt. Kā mūsu valdošie to jau gadu desmitiem arī dara.
Cena un kvalitāte, bez šaubām, ir ļoti svarīga, bet tikpat svarīgai jābūt arī trešajai komponentei – ražotājvalstij. Ja šī komponente pazūd, tad izvirzās jautājums – kāpēc vispār vajadzīga sava valsts?
Jāpiekrīt reklāmas speciālistam Ērikam Stendzeniekam, kurš ir sašutis par to, ka mūsu Nacionālajā bibliotēkā grīdas segumam tikšot izmantota Kanādas egle. Izrādās, ka Latvijas valsts un latviešu tautas identitātes simbolam – Nacionālajai bibliotēkai, kuru vissmagākās krīzes apstākļos mēs visi par savu trīskārši „konsolidētā” valsts budžeta naudu būvējām, grīdas klājumam nevar atrast vietējos materiālus. Lai no milzīgā iztērētā nauda daudzuma kaut kāds praktiska labuma mazumiņš atkristu arī mūsu pašu cilvēkiem. Nē, tas projektu bīdītājiem nav šķitis svarīgi. Tieši tāpat kā ministriem nešķiet svarīgs ārzemēs pildīts minerālūdens uz viņu galda. Viņi šīs etiķetes neredz. Jo galvenais jau esot cena un kvalitāte.
Tas, ka daudzi nesaskata atšķirību starp vietējo un importa preci, ir lielā mērā saistīts ar pēdējos divdesmit gados Latvijā valdošo neoliberālismu: tas nacionālo diskursu uztver ar riebumu. Nevis ar nepatiku, bet gan klaju riebumu. Tāpēc ekonomiskajam patriotismam jāizlaužas caur blīvu neoliberāļu propagandas klājienu.
Minētajā klipā ļoti būtisks uzsvars ir likts ne tikai uz importa preču invāziju, bet arī uz šīs svešo burkānu un tomātu armijas ideoloģisko nodrošinājumu, kurš tiek panākts ar glaimiem. Latviešu amatpersonas jau kopš Kangara (literārā varoņa), Vosa, Godmaņa un tagad arī Dombrovska laikiem visvieglāk ir izdevies nopirkt nevis par naudu, bet gan plikiem glaimiem un uzslavām. Mūsu uzdevums ir šos kangarus atmaskot.