LIAA investoriem sola "zaļo koridoru"
"Mēs šobrīd strādājam pie pastāvīga zaļā koridora regulējumu, kas būtu pieejams gan ārvalstu, gan vietējiem investoriem. Zaļā koridora regulējumam būtu jāparedz, ka valsts pārvalde prioritizē investīciju projektus, jaunu darbvietu veidošanu un rūpnīcu izveidi pār citiem būvniecības projektiem, intervijā aģentūrai LETA vēsta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.
LIAA pirmajā pusgadā ir piesaistījusi 20 jaunus investīciju projektus 371,5 miljonu eiro apmērā. Esat teicis, ka labā ziņa ir tā, ka, spītējot recesijas draudiem, investoru interese nav mazinājusies un projekti tiek realizēti, savukārt ārvalstu investoru noskaņojuma pētījums un uzņēmēju teiktais liecina pretējo, ka Latvijas pievilcība jauniem ieguldījumiem tuvāko triju gadu laikā pasliktināsies. Latvija turklāt ir vienīgā valsts Baltijā, par kuru investoru noskaņojums kopumā ir negatīvs. Kā LIAA šobrīd kopumā vērtē investoru skatījumu uz Latviju, Baltijas reģionu kopumā?
Ārvalstu investoru noskaņojumu mēra gadu no gada, un tam es varu piekrist, ka investīciju vide nav būtiski uzlabojusies. Tomēr par tām labajām lietām, kas mums ir, esam daudz stāstījuši potenciālajiem investoriem. Tāpēc investoru interese joprojām ir pietiekami augsta. Mēs šobrīd strādājam pie pastāvīga zaļā koridora regulējumu, kas būtu pieejams gan ārvalstu, gan vietējiem investoriem. Zaļā koridora regulējumam būtu jāparedz, ka valsts pārvalde prioritizē investīciju projektus, jaunu darbvietu veidošanu un rūpnīcu izveidi pār citiem būvniecības projektiem. Lai arī par nodokļu politiku uzņēmēji sūdzas, mēs kopumā esam otrajā vietā starp OECD valstīm. Protams, ir jautājumi par darbaspēka nodokļiem un citām pozīcijām. Iespējams, ka kādas izmaiņas nāktu par labu, ja vienā vietā kaut ko pieliktu un otrā noņemtu tā, lai dienas beigās darbiniekiem kontā paliek vairāk naudas un arī valsts kontos ir pietiekami līdzekļi, lai investētu izglītībā un veselībā.
Nākamais jautājums investīciju vidē ir pieejamais finansējums jeb kredīti. Tas ir izaicinājums, īpaši vietējiem investoriem. Ārvalstu investoriem pārsvarā finansējuma ir tik, cik nauda maksā pasaulē, un ņem tur, kur nauda ir lētākā. Vietējiem investoriem šādas ekskluzivitātes nav. Tas ir segments, kur ir nepieciešami uzlabojumi, lai saasinātu konkurenci komercbankās arī mazo un vidējo uzņēmumu segmentā, lai naudas dārdzība, kas ir saistīta ar bankas procentlikmēm, būtu mazāka. Saprotama ir arī banku situācija, kas saka, ka viss ir jāvērtē un tāpēc ir dārgi, bet ir jāmeklē risinājumi.
Nākamais lielais segments ir būvniecība. Ja skatāmies, kāds ir vidējais ātrums būvniecības atļauju saņemšanā, tad mēs šajā jomā atpaliekam. It kā likumā un teorētiski ir atsevišķi segmenti, kur var atļauju saņemt ātrāk, bet, saskaitot visu kopā, saņemt būvatļauju 20 dienās ir nereāli. Būtu jātiecas uz to, ka tie projekti, kas rada eksportu un labi apmaksātas darbvietas, ir ar augustu pievienoto vērtību, ir starp prioritārajiem projektiem. Ja kādu grib pabīdīt malā, tad, protams, viņi nav par to priecīgi, bet tas tomēr ir svarīgs signāls, kas zaļajā koridorā ir jāietver, ka investoru projekti būs prioritāri pār citiem.
Un tad seko cilvēkkapitāls, visi ar to mokās, mēs neesam vienīgie, visi cīnās par talantiem un tiek izmantoti dažādi instrumenti, gan granti, gan pārcelšanās pabalsti, nodokļu atlaides utt. Mums šajā cīņā par talantiem ir jāiesaistās un jāskatās, kur varam talantus iegūt, kur apmācīt un par ko apmācīt, lai uzņēmumi varētu plānot attīstību, balstoties uz to, ka cilvēkus varēs atrast, nevis attīstību balstīt pēc principa, cik cilvēku atradīsim, tik lielu rūpnīcu būvēsim.
Kad šis zaļais koridors varētu tikt ieviests, īpaši tagad, kad mainās valdība?
Es būtu priecīgs, ja tas būtu noticis vakar, bet, protams, tas ir atkarīgs no politiskās gribas un tā, kas būs valdības prioritātes, vai jaunā valdība šo iekļaus kā prioritāro pasākumu ekonomikas transformācijas plānā.
Vai kaimiņvalstīs jau eksistē šāds zaļais koridors?
Lietuvā ir līdzīgs regulējums, bet tas ir fokusēts uz ārvalstu investoriem, ne vietējiem. Manuprāt, tas rada lieku spriedzi, kurai tur nebūtu jābūt. Ja mēs prioritizējam projektus, kas rada eksportu un darba vietas, kāda starpība, vai tas ir vietējais vai ārvalstu investors.
Kādi ir LIAA plāni līdz gada beigām investoru piesaistē? Ar kādiem reģioniem, investoriem šobrīd strādājat?
Mūsu mērķis investīciju piesaistē ir 550 miljoni eiro līdz gada beigām. Mēs ļoti ceram, ka mums izdosies šo mērķi sasniegt un varbūt arī pārsniegt. Šobrīd mums ir kvalitatīva klientu vadības sistēma, kurā mēs redzam, cik projektu mums ir potenciālā, un tie kopā ir ap diviem miljardiem eiro. Protams, projektu stadijas ir dažādas, daļu mēs noteikti neiegūsim un zaudēsim kādam citam, bet ir pietiekami daudz projektu, ar kuriem strādāt. Mēs diezgan daudz šobrīd esam fokusējušies uz valstīm ārpus Eiropas Savienības, piemēram, ASV, Dienvidkoreja, Saūda Arābija. Tās ir valstis, kurās uzņēmējiem ir maz zināšanu par Latviju. Šajās valstīs investori atšķiras no Eiropā ierastā uzvedības modeļa, bet viņi ir atvērti pasaulei, un, uzzinot par Latvijas priekšrocībām, interese ir.