Saeimai būs jāizlemj, vai nevakcinētajiem par medicīnu maksāt pašiem

VIEDOKLIS. Daļa iedzīvotāju uzskata, ka neapzinīgiem cilvēkiem – kuri var, bet nevakcinējas – pašiem arī būtu jāmaksā par medicīnas pakalpojumiem, ja viņi saslimst un nonāk slimnīcā ar Covid-19 © Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Latvijas Ārstu biedrība un Latvijas Jauno ārstu asociācija pieprasa valdību nekavējoties rīkoties un ieviest stingrus pasākumus Covid-19 izplatības ierobežošanai, savukārt Saeimai drīzumā būs jāizskata jautājums par veselības pakalpojumu apmaksu nevakcinētajiem. Iniciatīvas autori uzskata: ja cilvēks nav vakcinējies un tam nav kādu medicīnisku iemeslu, par veselības aprūpi viņam būtu jāmaksā pašam.

Ārsti: veselības aprūpe kolapsa priekšā

Ja tuvākajās dienās netiks pieņemti steidzami un radikāli lēmumi, veselības aprūpes sistēmas kapacitātes pārsniegšana ir tikai pāris nedēļu jautājums, norāda Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents Roberts Fūrmanis. Latvijas Ārstu biedrība un Latvijas Jauno ārstu asociācija konstatējusi, ka “valsts veselības aprūpes sistēma šobrīd strādā ar milzīgu pārslodzi un ir reāla kolapsa priekšā”. Epidemioloģiskie dati apliecina, ka atbildīgās amatpersonas lēmumus pieņem novēloti un tas ir pamatā nekontrolētai koronavīrusa izplatībai sabiedrībā.

Pēc ārstu domām, sekas izjutīs ne tikai ar Covid-19 slimojošie, bet jebkurš Latvijas iedzīvotājs. “Tik augsta saslimstība Latvijas situācijā nav pieļaujama, to ar jebkādiem līdzekļiem ir jācenšas samazināt, un to visātrāk var izdarīt, samazinot nevajadzīgu un nesvarīgu kontaktu skaitu,” atbildīgajām amatpersonām un Latvijas sabiedrībai saka mediķi. “Pašlaik pasaulē ir zināma konkrētu pasākumu efektivitāte kontaktu ierobežošanā starp cilvēkiem ar attiecīgu slimības transmisijas un izplatības mazināšanos. Pieeja dažādās valstīs atšķiras, ņemot vērā lokālās īpatnības.” Vienlaikus ārstu biedrības norāda, ka

valdībai ir jāpieņem skaidri lēmumi, kuru izpilde ir kontrolējama, pretējā gadījumā ierobežojumiem nebūs rezultāta.

Valdībai ir jāveic savi pienākumi godprātīgi, jo valdības neizlēmība mazina uzticību valsts varai un arī veselības aprūpes sistēmai. “Atbildības par savu neizdarību novelšana un iespējamo vainīgo meklēšana veselības nozarē ir negodīga un neētiska,” uzskata ārsti.

Lēmumi par obligātu vakcīnu - novēloti

Lēmumi par obligāto vakcināciju ir pareizi, diemžēl ļoti novēloti, saka Roberts Fūrmanis. Jāatgādina, ka Veselības ministrija jau pirms diviem mēnešiem virzīja valdībā izskatīšanai jautājumu par noteiktām profesiju grupām, kurām būtu jāvakcinējas obligāti, tomēr valdība šo ideju noraidīja. Pašlaik, kad Covid-19 saslimstības rādītāji iet strauji uz augšu, jautājums par obligātu vakcināciju jau atkal ir politiķu darba kārtībā.

“Mēs atkārtoti aicinām iedzīvotājus vakcinēties. Vakcinācija ir ne tikai visefektīvākais Covid-19 profilakses pasākums konkrētam indivīdam, daudzkārtīgi mazinot smagas un fatālas slimības norises, kā arī ilgtermiņa komplikāciju risku, bet ļauj drošāk pasargāt no slimības arī apkārtējos. Veselības aprūpes sistēmas pārslodze un sabrukums rada draudus cilvēku veselībai un dzīvībai arī jebkuras citas slimības gadījumā,” teikts kopīgā ārstu paziņojumā.

Vai nevakcinētajiem neapmaksāt veselības aprūpi?

Iniciatīva par veselības aprūpes pakalpojumu ierobežošanu iedzīvotājiem, kuri apzināti izvēlējušies nevakcinēties pret Covid-19, lai gan viņiem nav nekādu objektīvu iemeslu to nedarīt, jau ir savākusi nepieciešamo balsu skaitu, lai jautājumu nodotu izskatīšanai Saeimā. Iniciatīvu parakstījuši vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju. Tās autori savu ideju pamato šādi.

Slimnīcās ar SARS-CoV2 infekcijas vidēji smagu un smagu gaitu tiek stacionēti arvien vairāk pret Covid-19 nevakcinētu pacientu. Nokļūšana slimnīcā ar Covid-19, it īpaši intensīvās terapijas vai reanimācijas nodaļās, rada valstij milzīgus izdevumus. “Ārstiem vēl joprojām nav ļoti iedarbīgu medikamentu vidēji smagas un smagas Covid-19 infekcijas ārstēšanai, tomēr jau vairāk nekā sešus mēnešus ir pieejama ļoti iedarbīga profilakse ar vakcīnām,” norāda ierosinājuma autori.

Vienas vakcīnas izmaksas ir līdz pat 300-400 reizēm mazākas nekā pacienta ārstēšana intensīvās terapijas vai reanimācijas nodaļā. Izmaksas, kas saistītas ar Covid-19 pacientu ārstēšanu, sedz visi nodokļu maksātāji. Iniciatīvas idejas aizstāvji norāda, ka vairāk nekā 97 procenti no Covid-19 pacientiem, kas tiek uzņemti slimnīcās ar vidēji smagu vai smagu slimības gaitu, nav vakcinēti. To apliecina arī Nacionālā veselības dienesta dati. “Sabiedrības daļai, kura ir vakcinēta, nevajadzētu uzņemties citu izdarīto lēmumu sekas. Arī valstij nevajadzētu uzņemties segt apzināti nelīdzestīgu cilvēku radītās izmaksas,” iesniegumā raksta iniciatīvas autori.

Saeimai ir likumiski jānostiprina, ka pandēmiju gadījumos pilngadību sasniegušām personām, kas atsakās no vakcīnas un inficējas (šajā gadījumā ar Covid-19), ir jābūt atbildīgām par savu izvēli nevakcinēties un jāsedz vismaz daļa no ārstēšanās izmaksām.

Pilngadīgās personas, izmantojot valsts nodrošinātās bezmaksas vakcīnas, lielā mērā var palīdzēt valstij izvairīties no šīm izmaksām un pasargāt sevi no smagas slimības gaitas un nāves. Parlamentam būs jāizvērtē šis priekšlikums, tas, visticamāk, tiks nodots Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai izskatīšanai.

Iniciatīvas iesniedzēji uzskata, ka ar piedāvāto risinājumu tiks samazināti valsts izdevumi, ko rada nevakcinētu cilvēku ārstēšana. Ja ārstēšanās izmaksas, kas būtu jāsedz pašiem pacientiem, kuri atteikušies no vakcinācijas, palielinās vakcinēto iedzīvotāju skaitu, būs arī liels netiešais ieguvums.