Aptauja: Jaunu cilvēku vidū veselību regulāri pārbauda katrs piektais

© Publicitātes foto

3.lapa

Apgrūtinājums pacientiem - garas rindas pie ārstiem

Indeksa dati rāda, ka lauku apvidos dzīvojošo vidū regulāri veselību pārbauda 35 %, kamēr, piemēram, rīdzinieku vidū - 40 %. Tāpat pārbaužu biežumu ietekmē arī ienākumi - visaktīvāk uz pārbaudēm dodas iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem1 (43 %). Tikmēr iedzīvotāju grupā ar zemiem ienākumiem2 uz regulārām veselības pārbaudēm dodas katrs trešais (30 %).

E. Šatalova norāda, ka lielākais šķērslis pacientiem ir rindas - bieži pat uz pierakstu pie ģimenes ārsta jārēķinās ar gaidīšanu rindā, nemaz nerunājot par specifiskākām veselības pārbaudēm. Vēl apgrūtinošāka šī situācija ir laukos dzīvojošiem, jo ārstniecības iestāde ne vienmēr ir tuvu. Nereti šķērslis ir arī finanses, jo ne visas pārbaudes ir valsts apmaksātas. “Visvieglāk ir tad, kad pacientam ir iespēja ierasties uz bezmaksas pārbaudi konkrētā laikā un vietā. Citādi situācija ar rindām pie ārstiem, jāatzīst, ir diezgan skumja,” pauž ģimenes ārste.

1 500 eiro un vairāk uz vienu ģimenes locekli

2 no 210 līdz 299 eiro uz vienu ģimenes locekli

Veselība

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests plāno samazināt brigāžu skaitu nakts stundās, pamatojot to kā darbu efektivitātes rādītāju uzlabošanā. Taču patiesais iemesls šādām pārmaiņām ir uzdevums samazināt budžeta izdevumus valsts pārvaldē, un nākamā gada budžeta projektā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam paredzēts izdevumu samazinājums par 1,6 miljoniem eiro.