Ukrainas kara 959. diena. Jaunākā informācija [papildināts 22:00]
Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 8.oktobrī. Ukraina jau trešo gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.
22:00. Vācija pagājušajā nedēļā Ukrainai piegādāja divas pretgaisa aizsardzības sistēmas "Iris-T SLM" un "Iris-T SLS", pavēstījis Bundesvēra ģenerālis Kristians Freidings, kas Vācijas Aizsardzības ministrijā vada īpašo Ukrainas štābu.
20:00. Zelenskis Horvātijā runā par iespēju izbeigt karu “ne vēlāk kā 2025.gadā," raksta pravda.com.ua.
16:50 Eiropadomes darba kārtībā arī turpmāk jābūt pārliecinošam atbalstam Ukrainai, Eiropas Savienības (ES) drošībai un aizsardzībai, trešdien pēc tikšanās ar jaunievēlēto Eiropadomes prezidentu Antoniu Koštu pauda Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
Kā aģentūru LETA informēja premjeres preses sekretāre Edīte Matuseviča, tikšanās laikā puses pārrunāja Latvijas prioritātes ES, veidus, kā uzlabot Eiropadomes lēmumu pieņemšanas procesu un spēju reaģēt uz dažādiem izaicinājumiem.
Siliņa pauda pārliecību, ka spēs veiksmīgi sadarboties ar Koštu, lai risinātu Eiropas kopīgos izaicinājumus.
"Krievija turpina agresiju Ukrainā, tāpēc nepieciešami kopīgi lēmumi par jaunām sankcijām pret Krieviju, papildu ieguldījumiem aizsardzībā un Eiropas ārējo robežu stiprināšanā," sacīja premjere.
Līdztekus viņa uzsvēra, ka Latvijas prioritāte ir konkurētspējas veicināšana. "Konkurētspējīga Eiropa nozīmē arī konkurētspējīgu Latviju. Lai to īstenotu, nepieciešams strādāt pie birokrātisko šķēršļu mazināšanas un uzņēmējdarbības vides uzlabošanas gan Latvijas, gan ES līmenī," uzskata Siliņa.
Košta Eiropadomes prezidenta amatā stāsies šā gada 1.decembrī, nomainot pašreizējo prezidentu Šarlu Mišelu.
15:08 Pagājušajā nedēļā Ukraina no Vācijas saņēma vēl divas pretgaisa aizsardzības sistēmas IRIS-T SLM un SLS. Par to intervijā RND paziņoja vācu ģenerālmajors Kristians Freidings.
12:32. Ukrainas sabiedroto tikšanās NATO Ramšteinas gaisa spēku bāzē Vācijā, kas bija paredzēta 12.oktobrī, tiks pārcelta uz vēlāku laiku, lai tajā varētu piedalīties ASV prezidents Džo Baidens, ziņo vācu laikraksts "Spiegel".
Baidens bija spiests atlikt vizīti Vācijā Floridai tuvojošās viesuļvētras "Miltons" dēļ. ASV prezidents vizītē Vācijā plānoja apspriest atbalstu Ukrainai ar Vācijas kancleru Olafu Šolcu, Francijas prezidentu Emanuelu Makronu, Lielbritānijas premjerministru Kīru Stārmeru un Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.
11:11. Ukrainas droni trešdienas rītā trāpījuši Krievijas munīcijas noliktavai Brjanskas apgabalā, kurā cita starpā glabājas munīcija, kuru Krievijai piegādājusi Ziemeļkoreja, vēsta Ukrainas mediji.
Noliktavā 114 kilometru attālumā no Ukrainas robežas daļa munīcijas tika uzglabāta zem klajas debess, atklāja Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes Dezinformācijas apkarošanas centra vadītājs Andrijs Kovalenko.
Noliktavā glabājās arī vadāmās bumbas un artilērijas šāviņi, norādīja Kovalenko.
10:12. Ukrainas karavīri naktī uz trešdienu notriekuši 21 krievu trieciendronu, pavēstījuši Ukrainas Gaisa spēki.
Krievija naktī izšāva uz Ukrainu trīs ballistiskās raķetes "Iskander-M/KN-23" un raidīja 22 dronus. Ukraiņiem izdevās likvidēt 21 dronu. Bezpilota lidaparāti tika notriekti virs Odesas, Kijivas un Vinnicas apgabaliem. Viens drons tika piespiests atgriezties Krievijas virzienā.
09:08. Savienoto Valstu rīcībā bija nonākusi izlūkošanas informācija, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins nopietni apsvēris kodolieroču izmantošanu, lai izvairītos no lieliem zaudējumiem kaujas laukā, teikts žurnālista Boba Vudvarda drīzumā gaidāmajā grāmatā "War" ("Karš").
ASV izlūkdienesti norādīja uz 50% iespējamību, ka Putins izmantos kodolieročus, ja Ukrainas spēkiem izdosies ielenkt 30 000 Krievijas karavīru Hersonā, teikts grāmatā. Runa ir par 2022.gadu - par laiku pēc Harkivas apgabala atgūšanas, kad Ukrainas armija pievērsās Hersonas atbrīvošanai.
08:37. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 664 120 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1150 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 8944 tankus, 17 751 bruņutransportieri, 19 222 lielgabalus un mīnmetējus, 1223 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 973 zenītartilērijas iekārtas, 369 lidmašīnas, 328 helikopterus, 16 718 bezpilota lidaparātus, 2618 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 26 240 automobiļus un autocisternas, kā arī 3358 specializētās tehnikas vienības.
07:16. Krievijas armija 8. oktobrī veica triecienu Kupjanskas rajona Kruhliakivkas ciemam, nogalinot vienu sievieti, bet vēl cita guva ievainojumus, raksta pravda.com.ua.
00:10. Nākamā ziema Ukrainai varētu būt smagākā kopš Krievijas 2022.gada februāra pilna mēroga iebrukuma, otrdien brīdināja jaunais NATO ģenerālsekretārs Marks Rite.
Alianses vadītājs sacīja, ka gaidāmajā Ukrainas aizsardzības kontaktgrupas - ASV vadītās struktūras, kas drīzumā tiks iekļauta NATO - sanāksmē Vācijā mudinās nodrošināt lielāku militāro palīdzību.
Somijas prezidents Aleksandrs Stubs, kas NATO galvenajā mītnē Briselē runāja līdzās Ritem, aicināja NATO valstis, īpaši izceļot ASV, atcelt ierobežojumus Rietumu ieročiem, kas tiek piegādāti Ukrainai, lai būtu iespējams veikt triecienus mērķiem Krievijas iekšienē.