Vakara Ziņas

NEDĒĻAS CILVĒKS: JĀNIS DOMBURS, ŽURNĀLISTS

Viens no savulaik ārkārtīgi populāriem teātriem bija Valsts Rīgas operetes teātris [arī Valsts Muzikālās komēdijas, Rīgas Muzikālais teātris]. Pagājis ceturtdaļgadsimts, kopš ar Kultūras ministrijas pavēli iestāde likvidēta, taču bijušie skatītāji teātri un tā māksliniekus atceras vēl joprojām. Operetes teātra aktrise Sarma Riekstiņa skatītāju atmiņā spilgti palikusi saistībā ar izrādēm «Karlsons, kas dzīvo un jumta», «Karlsons lido atkal», «Pauks un Šmauks» un «Vinnijs Pūks» (visas režisējusi Vera Singajevska), taču viņas kontā netrūkst arī dziesmu spēles, klasiskās operetes un mūzikli.

Kolekcionēšanas saturs mainās, mainoties laikmetiem. Pagājušajam gadsimtam varam pateikties par auto modelīšu kolekcionēšanas pirmsākumiem, un arī Mariss Stankevičs, jau 10 gadus Norvēģijā dzīvojošs liepājnieks, savu šobrīd ar skaitli 725 raksturojamo kolekciju sāka veidot tieši tad.

Sertificētas astroloģes Gunas Kārkliņas prognoze

Laikā, kad pasākumu nozarē jau gadu tikpat kā nekas nenotiek, atskaitot dažus tiešsaistes koncertus, daudzi radošo profesiju pārstāvji ir pievērsušies visdažādākajiem hobijiem: ada, tamborē, gatavo konservus un marinējumus, glezno, lej sveces un dara daudz ko citu. Liela daļa no viņiem līdz šim ar savu hobiju nodarbojušies tikai paša un draugu priekam, nepārvēršot to par biznesu, taču šovasar vairākās Latvijas pilsētās norisināsies mākslinieku «pop up» tirdziņi «Multimāksla», kuros šos darbus varēs apskatīt un iegādāties un, protams, satikt arī pašus darbu autorus.

Senos laikos cilvēki zināja to, kas notiek pašu un kaimiņu mājās. Pagasta jaunumus uzzināja baznīcā vai krogā. Cik ātri ceļoja ziņas par notikumiem pilsētā, valstī, pasaulē? Ilgi, protams. Toties tagad tikai un vienīgi virtuālajā pasaulē kļuva zināms kāds stāsts, kurā dalās tā dalībniece ar niku jeb segvārdu Murīte.

Izcilais pianists Vestards Šimkus savā mākslinieka profilā sociālajā tīklā «Facebook» nesen dalījies ar nesen naktī piedzīvoto.

Bioloģijas zinātņu doktors un bijušais Ministru prezidents Indulis Emsis vada attālinātas lekcijas studentiem un izbauda idillisku lauku dzīvi Salacgrīvas pusē.

«Piedāvājums no Radioteātra man bija ļoti negaidīts. Pirmkārt, tāpēc, ka radio sen neko nebiju darījusi, un, otrkārt, es nekad nebiju strādājusi kopā ar Intaru Rešetinu kā režisoru. Esam bijuši tikai skatuves kolēģi,» saka Dailes teātra aktrise Indra Briķe. Vairākas dienas aprīlī Latvijas Radio 1 klausītājiem piedāvāja Radioteātra pirmatskaņojumu – godalgotās latviešu rakstnieces Janas Egles stāstu krājuma «Svešie jeb Miļeņkij ti moj» emocionāli piesātinātu iestudējumu, ko režisējis Intars Rešetins. Indrai Briķei tajā ir ļoti apjomīga loma. Tagad jauniestudējums «Svešie jeb Miļeņkij ti moj» ir pieejams mājaslapā «latvijasradio.lv». Piedāvājam lasītājiem sarunu ar Indru Briķi.

Vai zinājāt, ka Ventspils Starptautiskajai rakstnieku un tulkotāju mājai ir savs kaķis – baltais runčuks Vatsons? Savukārt «Jāņa Rozes» izdevniecības simbols jau astoņus gadus ir rudais runcis Leo. Abi skaistuļi pavisam droši dēvējami par literārajiem kaķiem, jo ir gana tuvās attiecībās ar labu literatūru. Un arī abu piedzīvojumi dažbrīd ir romāna vai vismaz stāsta vērti.

Liepājas teātra dziedošajam aktierim Gunāram Borgam dzīve salīdzināma ar trim dzeņu vēderiem – tik raiba tā ir. Uz teātra skatuves vien pavadīts pusgadsimts; daudz braukts ceļojumos uz tuvām un tālām vietām. Neaizmirstams skatuves mākslinieka atmiņā palicis pirmais brauciens uz Amerikas Savienotajām Valstīm 1991. gada rudenī.

Gunāram Dukštem pieder Latvijas rekordi gaisa balonu lidojumos augstumā, tālumā un ilgumā. Viņš ir apbalvots ar Starptautiskās aviācijas sporta federācijas Sudraba žetonu, piedalījies daudzās visaugstākā ranga starptautiskajās gaisa balonu sacensībās. Lidojis ar balonu daudzās pasaules valstīs, bet Alpos ieguvis ekstremālu augstkalnu lidojumu pieredzi. Viņš ir arī Britu gaisa kuģu un balonu kluba biedrs. Pēc veiksmīga lidojuma virs ģeogrāfiskā Ziemeļpola Gunārs ieguvis godpilno titulu «Polārais aeronauts». Iespaidīgi rezultāti ir sasniegti arī orientēšanās sportā, viņš ir vairākkārtējs Latvijas čempions, daudzu starptautisku sacensību laureāts, kā arī izcīnījis PSRS čempiona titulu.

«Man dzimšanas diena saistīta ar garīgām pārdomām. Es to uztveru līdzīgi kā Jaungadu – tas ir zināms atskaites punkts, pēc kura seko jauns pagrieziens un iespēja daudz ko sākt no jauna,» saka režisors Oļegs Šapošņikovs, Daugavpils teātra valdes priekšsēdētājs un mākslinieciskais vadītājs. Otrdien, 11. maijā, viņš svin savu 52. dzimšanas dienu.

Pagājušā gadsimta 70. un 80. gados Igates pili visdrošāk varēja atrast, ja taujāja nevis pēc Igates ciema atrašanās vietas Limbažu rajonā, bet gan tad, ja skaidri un gaiši paprasīja: «Kur atrodas Valsts agrokomitejas civilās aizsardzības mācību kombināts?» Šobrīd Igates pils vairāk asociējas ar glauniem apartamentiem un smalkām ballēm, kas gan apsīkušas, bet padomju okupācijas laikā uz turieni partijas un valdības spice grasījās mukt, glābjoties no atomkara.

Angļu zemniece Anete Edvardsa, kura nodarbojas ar trušu audzēšanu, ir izmisumā – pagājušas jau vairāk nekā divas nedēļas, kopš pazudis viņas slavenākais lolojums Dariuss, kuru Ginesa rekordu grāmata atzinusi par pasaulē lielāko trusi. Par informāciju, kas palīdzētu atgūt dzīvnieku, izsludināta branga atlīdzība, taču līdz šīs nedēļas sākumam nekādu ticamu ziņu par truša likteni nebija.

NEDĒĻAS CILVĒKS: KĀRLIS RĀCENIS, ĀRSTS.

Iepriekšējā »Vakara Ziņu« numurā rakstījām, ka neilgā laikā, pateicoties cilvēku atsaucībai, ir savākti aktiera Rūdolfa Plēpja rehabilitācijai un redzes uzlabošanai nepieciešamie līdzekļi [atgādināsim, ka pēdējā gada laikā lieliskais aktieris diemžēl ir gandrīz pilnībā zaudējis redzi].

Šveicē pavasaris ievadīts ar tradicionālo no vates un līdzīgiem materiāliem izgatavotā sniegavīra sadedzināšanu un uzspridzināšanu. Lai koronavīrusa pandēmijas laikā ļaudis nepulcētos Cīrihes centrālajā laukumā, šogad pasākums bija pārcelts uz kalnu pāreju, kas atrodas vairāk nekā 100 kilometru attālumā no pilsētas, taču tā tiešraidi demonstrēja televīzijā.

Sertificētas astroloģes Gunas Kārkliņas prognoze.

Plašāka publika ar Lindu Šulci iepazinās 2017. gadā, kad «STV Pirmā!» skatītājiem piedāvāja sociālā raidījuma «Caur ērkšķiem uz…» pirmās sezonas sērijas. Linda pārējo dalībnieču vidū izcēlās ar to, ka ārēji tik sievišķīgā būtne patiesībā ir transpersona – piedzimusi par vīrieti, bet vīrieša ķermenī vienmēr jutusies slikti.

Ceturtdien, 29. aprīlī, Dailes teātrī tika pasniegta «Dejas balva 2019–2020», kas ir augstākais apbalvojums profesionālajā dejas mākslā. Uz šo balvu pretendēja arī divi horeogrāfes Lienes Gravas darbi – laikmetīgās dejas izrāde/performance dejas valodā «Intervija ar Frānsisu Bēkonu» (nominācijā «Pārsteigums dejas mākslā») un Valmieras Vasaras teātra festivāla izrāde «pusOtrs» (nominācijā «Dejas iestudējums bērniem un jauniešiem»).

Ekspremjerministrs un fiziķis Einars Repše Latvijas Bankas prezidenta amatu ieņēma no 1991. līdz 2001. gadam. 1992. gada 7. maijā Latvijas Banka laida apgrozībā Latvijas rubļus, tautā sauktus par repšikiem, bet, solīdāk runājot, tika ieviesta Latvijas nacionālā valūta - Latvijas rublis. 1993. gadā to nomainīja lats. Einara Repšes drosmīgā ideja par Latvijas rubļa ieviešanu rezultējās ar Latvijas nacionālās valūtas panākumiem. Atmiņās par to laiku viņš dalās ar “Vakara Ziņām”.