VAKARA ZIŅAS. Sniegavīra eksplozija sola jauku vasaru

 
©REUTERS/SCANPIX/LETA

Šveicē pavasaris ievadīts ar tradicionālo no vates un līdzīgiem materiāliem izgatavotā sniegavīra sadedzināšanu un uzspridzināšanu. Lai koronavīrusa pandēmijas laikā ļaudis nepulcētos Cīrihes centrālajā laukumā, šogad pasākums bija pārcelts uz kalnu pāreju, kas atrodas vairāk nekā 100 kilometru attālumā no pilsētas, taču tā tiešraidi demonstrēja televīzijā.

Tradīcija ziemas nogalē nosvilināt tēlu, vārdā Bēgi, kas simbolizē šo gadalaiku, aukstumu un saules trūkumu, Cīrihē radusies jau viduslaikos. Ap 19. gadsimtu tā apvienota ar pavasara iestāšanās svētkiem jeb «Sechseläuten» un kļuvusi par to kulminācijas brīdi. Aptuveni 3,4 metrus garais Bēgi tiek darināts no vates un audekla atgriezumiem, bet tā galvu piepilda ar visvisādiem pirotehnikas brīnumiem, raksta «Reuters». Pēc tam nelāgam liktenim nolemto sniegavīru sēdina uz desmit metrus augsta sārta, ko aizdedzina pašā svētku noslēgumā. Jo ātrāk eksplodēs Bēgi galvā ievietotie spridzekļi, jo siltāka un saulaināka vasara esot gaidāma Cīrihē un tās apkaimē - tā vismaz uzskata šīs senās tradīcijas piekritēji.

Gadu desmitiem ilgi sniegavīru dedzināja Cīrihes galvenajā laukumā, taču nu jau otro gadu pēc kārtas korekcijas ieviesis Covid-19. Pērn, lai izvairītos no pulcēšanās un distancēšanās noteikumu pārkāpumiem, svētki vispār tika atcelti, taču šogad Bēgi nosūtīja «komandējumā» uz Ūrī kalnu pāreju, ko dēvē par Velna tiltu. Leģenda vēsta, ka savulaik pats nelabais piekritis ierīkot ceļu pāri nepārejamai kalnu grēdai ar nosacījumu, ka viņam pienāksies pirmā pāreju šķērsojušā dvēsele. Bet vietējie gani sātanu piekrāpuši, pārdzenot pār kalnu grēdu kazlēnu. Tā ir leģenda, toties nav apšaubāms fakts, ka 1799. gadā pie šīs pārejas notika niknas kaujas starp Francijas un Krievijas armijām.

Ņemot vērā pārejas nosaukumu, šogad Bēgi bija ekipēts nevis ar ierasto slotu, bet gan trijžuburu dakšām. No bojāejas tās gan viņu nepasargāja. Eksplozija notika 12 minūtes un 57 sekundes pēc sārta aizdedzināšanas, un, pēc lietpratēju atzinuma, vidēji šis process esot mazliet garāks. Secinājum - vasara būs silta (tiesa, nav saprotams, vai Cīrihē vai kalnos, kur tika piebeigts sniegavīrs). Līdz rekordam gan ir ļoti tālu, jo 2003. gadā Bēgi galva eksplodēja 5 minūtes un 42 sekundes pēc ugunskura aizdegšanas. Starp citu, tā vasara patiešām bija nežēlīgi svelmaina ne tikai Šveicē, bet arī citur Eiropā.

 

Ko Tu domā par citu lasītāju komentāriem? Izsaki savu viedokli!