Vakara Ziņas

Anekdotes sagatavotas no žurnāla "Vakara Ziņas".

Grupas «Latvian Blues Band» solists Jānis Bukovskis, kurš nesen kļuvis arī par blūza kluba «Blues House» īpašnieku, atzīst, ka mīļākās fotogrāfijas viņam saistoties ar tiem brīžiem, kad viņš pieskatījis savu puiku un kaimiņu bērnus, tādējādi pat izpelnoties labvēlīgu iesauku «bērnudārza audzinātājs».

Ja jautātu, kas ir Vevē un ar ko tas slavens, droši vien lielākā daļa cilvēku neziņā paraustītu plecus. Iespējams, ļaudis, kuri interesējas par kino un tā personībām, zinātu atbildēt, ka Šveices Konfederācijas kūrorts Vevē cieši saistīts ar sera Čārlza Spensera Čaplina (16.04.1889.–25.12.1977.) dzīvi un daiļradi. 1953. gadā mākslinieks kopā ar savu ceturto dzīvesbiedri Ūnu O’Nīlu no ASV pārcēlās dzīvot uz Vevē, kur pavadīja 24 gadus līdz pat nāves brīdim. Kūrorta kapsētā viņš arī ir apbedīts. Pirms vairākiem gadiem ēkā, kur slavenība dzīvojusi, tika atvērts muzejs, kas ceļotāju vidū ieguvis milzu popularitāti.

Žurnālists, sporta norišu komentētājs, TV raidījumu vadītājs, publicists, uzņēmējs, ieņēmis vadošus amatus medijos. Armanda Pučes darbība plaša un daudzpusīga. Arī atšķirīgi vērtēta, it īpaši saistībā ar viņa literārajiem darbiem.

Sertificētas astroloģes Gunas Kārkliņas prognozes

Juriste Zita Studente jau astoņus gadus strādā par tiesnesi. Darba dienas viņai paiet Rīgas pilsētas tiesā Abrenes ielā, iztiesājot krimināllietas, arī tā saucamās skaļās, kas ļoti interesē masu mediju pārstāvjus. «Man rīts sākas ap pulksten pieciem. Ap sešiem jau izbraucu no dzimtās Jelgavas uz Rīgu. Gandrīz visi darbadienu rīti man ir agrie, taču, lai atgūtu spēkus, mēģinu dzīvot harmonijā, nodarboties ar to, kas patīk un sagādā prieku. Līdz ar to mani vaļasprieki ir gluži pretēji maizes darbam – tā ir gleznošana un ceļošana,» sarunas sākumā atklāj tiesnese. Vaļasprieks – gleznošana – attīstīts līdz tādam līmenim, ka tiesneses darbi aplūkojami vairākās izstādēs, par ko viņai, protams, ir prieks un gandarījums.

Maija Meiere-Oša ir liepājniece, kuru viņas profesija atvedusi uz Rīgu, turklāt sniegusi iespēju strādāt tieši tajā vietā, par kuru agrāk sapņojusi. Pēc studijām Liepājas universitātē viņa sāka strādāt šīs pilsētas muzejā par muzejpedagoģi. Maijas pienākumos ietilpst darbs ne tikai ar bērniem un jauniešiem, bet ar ikvienu cilvēku, kuru interesē dažādi ar vēsturi un arī muzeoloģiju saistīti jautājumi. Dzirdot, ka Rīgā tiek atklāts Žaņa Lipkes memoriāls, Maija nodomājusi, cik vienreizēji būtu tur strādāt. Vēlme piepildījās, un nu jau ceturto gadu tā ir viņas darbavieta.

Saldus novada Remtē atrodas neparasta zemnieku saimniecība «Silavas», kas plašāk zināma kā mini zoo «Silavas». Tās īpašnieks ir Didzis Dreimanis. Pirmie šo saimniecību par mini zoo esot sākuši saukt apmeklētāji. Oficiāli šāds statuss saimniecībai piešķirts 2019. gada 1. maijā. «Kopš tā laika mana saimniecība darbojas līdzīgi kā zooloģiskais dārzs: te mājo dzīvnieki, kurus brauc skatīties cilvēki.» Didzis arī studē Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes 4. kursā par ciltslietu zootehniķi. «Ar dzīvniekiem nodarbojos kopš bērnības. Sākumā tie bija kāmīši un zivtiņas, taču pakāpeniski zvēru skaits sāka pieaugt. Tagad mana ekspozīcija sastāv no 350 mutēm.»

Neuzzināsim vairs, kurš bija pirmais sniegavīra autors. Rakstos atrodams, ka 1493. gadā itāļu arhitekts un tēlnieks Mikelandželo pirmo reizi izveidojis sniega figūru. Kāpēc neticēt – viņš bija pazīstams vīrs, un viņa sasniegumi ir ievērības cienīgi. Tomēr ir atrodami arī citi fakti vai vismaz norādes uz tiem.

«Dzimšanas dienā sev novēlu meklēt un atrast harmoniju it visā, lai izlīdzsvarots ir viss, ko dodu citiem un ņemu sev,» saka iluzioniste un Iluzionisma teātra un muzeja «Mystero» vadītāja Dace Pecolli. 9. decembrī viņa svinēja savu 51. dzimšanas dienu.

«Kamēr mēs turpinām dzert «lates» un klausīties iemīļotos meldiņus «Spotify», Ukrainā cilvēki joprojām klausās petardēs un lādiņos,» neaizmirst par Ukrainā notiekošo karu aicina šovmenis un pasākumu vadītājs Renārs Zeltiņš.

Kad gribas sacīt, ka Rīgā pārvietojamies pa cilvēku kauliem, diez vai iedomājamies, cik reāli tas ir un cik seni vai pamesti ir šo cilvēku apbedījumi. Viena no vācu koncentrācijas nometnēm bija Mežaparkā, un to apliecina piemiņas zīme, kuru, iespējams, pat daudzi rīdzinieki nebūs ievērojuši. Tomēr vienlaikus tā atgādina, cik selektīva var būt atmiņa un cilvēku attieksme pret to.

«Nesen bija tāda neparasta, bet man būtiska jubileja. 2017. gada 28. novembrī es izsmēķēju savu pēdējo cigareti,» atklāj populārais mūziķis Jānis Šipkēvics jeb Shipsea.

Anekdotes sagatavotas no žurnāla "Vakara Ziņas".

Uģis Joksts ir raidījumu vadītājs Latvijas Televīzijā. Viņa lasītās sporta ziņas vienmēr ir ar priecīgu dzirksti, nerunājot par erudīcijas spēli «Veiksme. Intuīcija. Prāts», kas LTV1 skatāma jau vairāk nekā desmit gadu un kam vēl aizvien ir ļoti labs reitings. Skatītāji šo raidījumu iecienījuši tik ļoti, ka tā vadītājs un producents regulāri saņem marinētus gurķīšus, kāpostus, kūpinātu gaļu un, protams, daudz vēstuļu ar laba vēlējumiem. Kad dabā sācies tumšais periods, Uģis cenšas ļoti daudz strādāt, jo tā viņam ātrāk paejot ziema un pienākot pavasaris. Par dabu, it īpaši kokiem, un par strādāšanu būs mūsu saruna.

«Atceroties, kāds biju savos 35 gados, jāatzīst, ka šodien es jūtos daudz labāk, esmu laimīgāks,» saka dziedātājs, allaž smaidīgais un atraktīvais pasākumu un TV raidījumu vadītājs Roberto Meloni. 6. decembrī viņš svinēja savu 45. dzimšanas dienu.

Jau divdesmit gadus latviete Agrita Seilere par savām mājām sauc nelielo Vitisheimas pilsētiņu Elzasā, vienā no skaistākajiem Francijas reģioniem. Ikdienā viņa rūpējas par savu ģimeni un vada viesu namu, kas jau izpelnījies lielu popularitāti ne tikai francūžu, bet arī latviešu ceļotāju vidū, bet katru rudeni dodas talkā vīnogu audzētājiem novākt jauno ražu. Un, protams, neiztiek bez latviskuma, jo «nespēju iedomāties, kā es varētu dzīvot bez savējā, latviskā».

Lieta kā lieta – uzvelc un skrien vai nu ārā, salā, vai mazgāt traukus, vai darboties dārzā, celtniecībā, vai operēt, piemēram. Cimdi ne vienmēr bijuši utilitārs priekšmets. Ieskatam – 10 fakti.

«Šī fotogrāfija tapusi pirms trīsdesmit gadiem – 1992. gadā, kad radās Latvijas armijas orķestris. Tas bija pats šā kolektīva sākums un kopumā ļoti interesants laiks. Vēl tagad atceros, ka fotogrāfija tapa agrā ziemas rītā, un, tā kā forma man bija vairākus izmērus par lielu, jutos pamatīgi nosalis, ko ļoti labi var redzēt pēc manas sejas izteiksmes, un garastāvoklis tiešām nebija īpaši labs,» par albumā atrasto fotogrāfiju stāsta Latvijas Nacionālās operas un baleta orķestra mūziķis, trompetists Andris Ābelīte

Rūtas Baranovskas ikdiena aizrit Gulbenes pusē, audzinot divarpus gadu vecu žiperi Rūdolfu un turot roku uz pulsa savas dzimtas mājās «Ragukalnā», kur darba nekad netrūkst. Tāpat viņa ir ceļā uz mežinženieres diplomu, un kopš mazām dienām viņas lielā mīlestība ir meklējama blakus zirgiem, kas ir iemācījuši ne tikai atbildību, disciplīnu, neatlaidību, bet arī spēju priecāties par vienkāršo un māku saprasties bez vārdiem. Lielākā dzīves gudrība, uz kuru Rūta cenšas virzīties visās dzīves jomās, ir darīt to, kas sagādā vislielāko prieku un gandarījumu.

Ir bijuši daži Saeimas deputāti, kurus dēvē par ilgdzīvotājiem, kas atkal un atkal tiek ievēlēti. Viens no viņiem – «Saskaņas» līderis Jānis Urbanovičs, darbojies deviņos Saeimas sasaukumos – līdz šim visos kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas.

Precīzi. Trāpīgi. Skaudri. Drosmīgi. Nu jau sen nav noslēpums, ka aktieris Ēvalds Valters ar pseidonīmu Ints Baltarājs drūmākajos padomju varas gados sacerēja poēmu «Rusiāde». Vai, to rakstīdams, viņš uzskatīja sevi par dzejnieku? Tas nav svarīgs jautājums. Nozīmīgs ir konteksts un laiks, kurā viņš uzdrošinājās uz papīra uzlikt to, ko daudzi bijās pateikt pat vistuvākajiem.