Neuzzināsim vairs, kurš bija pirmais sniegavīra autors. Rakstos atrodams, ka 1493. gadā itāļu arhitekts un tēlnieks Mikelandželo pirmo reizi izveidojis sniega figūru. Kāpēc neticēt – viņš bija pazīstams vīrs, un viņa sasniegumi ir ievērības cienīgi. Tomēr ir atrodami arī citi fakti vai vismaz norādes uz tiem.
Ja turpinām matu skaldīšanu vai skaidrošanos par to, kas bija pirmā - vista vai ola, tad jānorāda, ka pirmais sniegavīra apraksts publicēts 18. gadsimtā, vārds sniegavīrs jeb «schneeman» pirmo reizi lietots Vācijā, pirmais sniegavīra attēls parādījies kā bērnu dziesmu grāmatas ilustrācija, arī Vācijā.
Bet! Itin kā jau 1511. gadā Briselē esot rīkots sniegavīru festivāls, lai tādā veidā mierinātu nabadzībā un badā grimstošos pilsētniekus. Cilvēki atbildējuši pa savam - visā pilsētā salipinājuši pornogrāfiskas sniega skulptūras...
Kopumā sniegavīru velšana esot kļuvusi populāra tikai 18. gadsimtā. Starp citu, Eiropā to parasti veļ no trim sniega bumbām, bet Āzijā no divām. Mūsdienās tradīcijas mainās, un sniega tēlu figūrām nav striktu nosacījumu. Pat pirms vairākiem gadsimtiem kādā fotogrāfijā redzama sniega dāma ar sniega bērniem, nevis tikai un vienīgi sniega kungs.
Tomēr tieši bibliotēkā Hāgā glabājoties pirmā dokumentētā liecība par sniegavīru, un tā datēta ar 1380. gadu. Togad izdotajā grāmatā esot ilustrācija, kas atgādina sniegavīru. Nu, vai ir sniegavīra bilde. «Sniegavīru vēsturnieks» Bobs Ekšteins arī atsaucies uz šo 1380. gadā izdoto grāmatu un norādījis, ka nav precīzi zināms, kurš izveidojis pirmo sniegavīru.
Toties pirmā zināmā sniegavīra fotogrāfija datējama ar 1853. gadu, kad fotogrāfe Mērija Dilvina iemūžinājusi sniegavīru, un fotogrāfijas oriģināls atrodas Velsas Nacionālās bibliotēkas kolekcijā. Re, kā, nekad nevar zināt, cik vērtīga izrādīsies ikdienišķa fotogrāfija.
Sākotnēji sniegavīri tikuši uzskatīti par baisiem un nelāgiem mošķiem. Cilvēki ticējuši, ka pilnmēness naktīs tie atdzīvojas un var radīt briesmas, izraisīt murgus un sagādāt neveiksmes. Piemēram, Norvēģijā nedrīkstēja skatīties caur logu uz sniegavīriem vakaros. Nav gan skaidrs, kāpēc norvēģi cēla sniegavīrus logu priekšā, ja reiz uzskatīja šos tēlus par bīstamiem.
Starp citu, senāk pastāvēja ticējums, ka pēc tam, kad sniegavīrs izkūst, piepildīsies vēlēšanās.
Toties Krievijā sniegasievas spējušas pielabināt puteņus, aukstumu un sniegu - tur uzskatīja, ka šādas ziemas kataklizmas ir sieviešu pārziņā. Krievijā sniega dāmas uzskatīja par ziemas gariem, pret ko jāizturas ar lielu cieņu un kam jālūdz palīdzība nežēlīgā aukstumā.
Tikai 19. gadsimtā sniegavīri kļuva par mīlīgākiem ziemas simboliem un tādus tos attēloja uz apsveikuma kartītēm. Balti, apaļīgi, smaidoši, apkārt dejojošu bērnu pulciņš...
Padomju laika bērni atcerēsies, ka viņu bērnībā sniegavīrus cēla blakus mājām un dažādi izrotāja. Lai gan - cik nu dažādi... Piemēram, aptina adītu šalli ap kaklu. Ak, tas bija luksuss. Ierastāka tomēr bija žagaru bunte sniegavīra rokā, burkāns deguna vietā, bet oglītes iezīmēja acis un muti. Galvā parasti uzstutēja bleķa spaini. Tas arī saprotams - burkāns un ogles nebija deficīts. Burkānus visbiežāk izaudzēja piemājas dārziņā vai nopirka sakņu bodē, kur tie maksāja lēti. Ogles izķeksēja no krāsns, ko kurināja ar malku. Spainis, protams, bija dārgāka lieta, tomēr to nemaz tik bieži nezaga acīgo kaimiņieņu dēļ.
Bet! Saskaņā ar visādiem ticējumiem senāk burkānu deguna vietā sprauda, lai izlūgtos dievībām labu ražu un laikapstākļus. Apgāztais spainis simbolizēja labklājību mājās. Rumānijā sniegavīrus rotāja ķiploku krellēm, kas mājas iedzīvotājiem palīdzēja uzturēt labu veselību un aizsargāja no ļauniem gariem. Hm, ķiploku krelles katrs varēja sev karināt kaklā... Bet zaru slota rokā nozīmēja, ka sniegavīrs varēja aizlidot uz debesīm, lai gan ko tam tur meklēt...
Arī Latvijas Banka nav spējusi pretoties sniegavīra valdzinājumam - 2007. gadā tika izkalta viena lata monēta «Sniegavīrs». Tās grafiskā dizaina autore ir Daina Lapiņa, plastiskā veidojuma - Ligita Franckeviča. Pamatojums: Ziemeļu puslodes Rietumu kultūrā sniegavīrs ir Ziemassvētku un ziemas simbols, kas bieži attēlots Ziemassvētku apsveikuma kartītēs. Sniegavīru velšanas tradīcijas aizsākumi meklējami viduslaikos Eiropas pilsētu ielās. Monētas reversā sniegavīrs attēlots ar šallīti ap kaklu un spaini cepures vietā, tas tur rokā slotu kā sava čakluma un darbošanās prieka apliecinājumu.
