Vakara Ziņas

Sertificētas astroloģes Gunas Kārkliņas prognozes

2010. gada 8. augustā tika ordinēts Romas katoļu baznīcas Rīgas arhidiecēzes arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs, kurš šajā amatā nomainīja kardinālu Jāni Pujatu. Zbigņevu Stankeviču par jauno Rīgas arhibīskapu nominēja pāvests Benedikts, bet pēcāk aizņemtības dēļ Stankevičs nepiedalījās emeritētā pāvesta Benedikta XVI bērēs.

Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs savā amatā ir zināmā mērā ilgdzīvotājs, jo ieņem to kopš 2009. gada. Pašvaldību vēlēšanās startējis no «Saskaņas», taču šī gada sākumā izslēgts, jo esot «neviennozīmīga pozīcija» par Krievijas iebrukumu Ukrainā. Pēc tam pats nodibinājis partiju «Kopā Latvijai».

«Mūzika ir vienīgā, kas pastāv laikā. Kad esi nodziedājis dziesmu, esi kļuvis par tām minūtēm vecāks un nevari vairs atgriezties uz sākumu. Glezna vai fotogrāfija ir apskatāmas, ja ir ieraksts, tad to klausies atkārtoti, bet, ja dziedi dziesmu, tajā nevari otrreiz atgriezties. Tas ir interesanti, jo mani interesē šī harmonija ar tām augstākām sfērām, kuras būs mūžīgas. Mīlestība ir tā, kas nepāriet. Tā, kas pāriet, nav mīlestība. Katru savu bērnu mīli kā vienīgo uz pasaules, tāpēc nevari salīdzināt, kurš būs mīļāks,» par mūzikas būtību stāsta dziesminiece, dzejniece, Austras Pumpures mūziķe un sešu bērnu mamma Kristīne Locika.

Jaunumus šī sezona ir atnesusi arī populārajam aktierim Mārtiņam Meieram – viņš ir piepulcējies Dailes teātra kolektīvam. «Man priekšā jau te bija vairāki bijušie valmierieši – Mārtiņš Upenieks un Imants Strads. Un tā gluži nav, ka esmu jau pavisam prom no Valmieras, man tur vēl jānospēlē sezonas jauniestudējuma – Raiņa lugas «Jāzeps un viņa brāļi» pirmizrādē, kas paredzēta oktobrī. Pabeigšu arī iesāktos iestudējumus un savas «ejošās» izrādes. Pagaidām nevienā Dailes teātra jauniestudējumā darbu neesmu sācis, šī man bija tikai pirmā darbadiena, tāpēc par darbiem labāk nerunāsim. Labākais variants jau būtu tā smuki «iešūties» Dailē, bet kā tas būs praktiski, vēl redzēsim,» sazvanīts pēc sezonas atklāšanas pasākuma, saka Mārtiņš.

Laiku pa laikam tiek veiktas aptaujas, kurās parādās jautājumi par to, kam mūsdienās tic cilvēki. Jāteic – ticiet vai ne, bet aptaujas turpina apliecināt: ir cilvēki, kuri tic gan ellei, gan ļauniem gariem, gan to izdzinējiem. Pirms nepilniem 20 gadiem veiktā aptaujā Latvijā 22 % cilvēku apstiprināja, ka, jā, viņi tic – elle pastāv. Salīdzinoši tas nav daudz, un tomēr...

«Esmu sadurstīts kā ezītis. Sāp mugura, sāpes ir šausmīgas, tāpēc pamatā guļu. Esmu praktiski piesiets pie gultas,» atklāj Latvijas un padomju kino leģenda Pauls Butkēvičs. 8. augustā viņam bija 83. dzimšanas diena.

Literatūrzinātniece, kritiķe un dzejniece Sandra Ratniece saka: «Radošumam, kā arī ar literatūru saistītiem pienākumiem tieši brīvās dienas ir īstais darbošanās laiks.»

«Protams, es varēju iedot kādu glamūrīgu bildi no sarkanā paklāja, jo tādu man netrūkst. Taču šobrīd, kad Ukrainā plosās Krievijas izraisītais karš un mēs nezinām, kas var notikt ar Zaporižjas AES, man šķita svarīgāk atgādināt paša piedzīvoto Čornobiļā – laikā, kad biju iesaukts armijā, savelkot paralēles ar pašreizējiem draudiem un tā laika draudiem,» saka filmu studijas «Rija» vadītājs un kinoproducents Vilnis Kalnaellis.

Viņi nebija ne Romeo, ne Džuljeta. Viņiem abiem bija jau pāri statistiskajam pusmūžam. Proti, abiem piecdesmit ar astīti. Tāpēc šis mīlas stāsts atgādina rudens rasā piemirkušus vilnas svārkus. Laba, kvalitatīva drēbe. Bet slapja kļūst ļoti smaga. Ļoti.

Dzimis rīdzinieks, bet daudzus gadus liepājnieks Gustavs Pelēcis ar dzīvesbiedri Līnu un trim atvasēm kārtīgi iesakņojies Liepājā. Gustavs atklāti atzīst, ka daudz lielāku patriotismu jūtot pret Kurzemes reģionu. Viņaprāt, īpaša vieta ir Liepāja un Pāvilosta ar savu īpatnējo kultūru. Ģimene nesteidzīgi atjauno vēsturisku 17. gadsimta ēku. Gustava pamatprofesija ir grāmatvedis, bet viņš par sevi saka: «Man patīk allaž izdomāt ko jaunu un to ieviest.» Līna ir apģērbu un aksesuāru dizainere un tetovētāja.

Lai arī bankas karti bērnam var noformēt jau no septiņu gadu vecuma, SEB bankas dati liecina, ka bērni Latvijā visbiežāk savu norēķinu karti saņem 16 gadu vecumā. Līdzīgi ir arī Lietuvā, kur šis vecums ir 15 gadi. Savukārt Igaunijā bērni pie savas maksājumu kartes tiek jau agrāk – tur bērniem karte visbiežāk tiek noformēta 12–13 gadu vecumā.

Šķietami necils izstrādājums, bet vajadzīgs. To apliecina pogas vēsture, kas datējama ar apmēram 2000. gadu pirms Kristus. Tolaik radās mūsdienu pogas pirmmāte, un nu, atgādinot vairākus faktus, atdosim tai godu.

Anekdotes sagatavotas no žurnāla "Vakara Ziņas".

Ko tik cilvēce savā ilgajā pastāvēšanas laikā nav izgudrojusi, lai sevi pasargātu no uzbāzīgajām mušām. Padomju laikā kaitinošos kukaiņus iznīcināja ar «Dihlofosu» vai dizainiski nepievilcīgajām papīra strēmelēm – mušpapīru. Mūsdienās uz palodzēm puķpodos audzē plēsīgo kukaiņēdāju augu dioneju jeb Veneras mušķērāju. Savukārt tie, kuri neko nezina par romiešu mīlas dievietes vārdā nosaukto plēsēju, izlīdzas ar baziliku, timiānu, lavandu vai ģerānijām vai citronos sprauž krustnagliņas.

Sertificētas astroloģes Gunas Kārkliņas prognozes

Tagad par Minhauzenu «apsaukājam» fantazētāju un meli, bet Karls Fridrihs Hieronīms fon Minhauzens (1720–1797) bija dzīvs un īsts vīrietis ar dzīvu un nevaldāmu fantāziju. Pateicoties grāmatu autoriem, ar laiku Minhauzens pats kļuva par galveno personu šajos fantastiskajos piedzīvojumos, kaut gan ir divi Minhauzeni. Divi!

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs vēstnieka amatam pastāvīgajā pārstāvniecībā NATO nominēja ilggadējo Latvijas diplomātiskā korpusa pārstāvi Māri Riekstiņu.

«Ar teātri viss ir cauri, un es jau tur neieņemu tādu vietu, lai manā dzimšanas dienā tur ko īpašu organizētu. Un es arī nemaz negribu,» saka tautā mīlētā aktrise Ilze Vazdika. 3. augustā viņa svinēja savu 80. dzimšanas dienu. Sirsnīgi sveicam!

«Savā dzimšanas dienā man patīk pabūt klusumā, apdomāt padarīto un ieskicēt nākotnes plānus,» saka komponists un «Radioteātra» skaņu režisors Valdis Zilveris. 28. jūlijā viņš svinēja savus 60. šūpuļsvētkus.

Īsteni trollīšu Muminu fani, izlasot šo ceļojuma pieredzi, rauks degunu, norādot, ka es neizprotu Muminu parka koncepciju. Nestrīdos, varbūt arī neizprotu, bet tik komercializētā izklaides vietā biju pirmo reizi – manas gaidas nesaslēdzās ar realitāti. Bet nu par visu pēc kārtas.

Ne velti uguns ir viens no četriem pirmelementiem. Sengrieķu mitoloģijā ir leģenda par titānu Prometeju, kurš dāvāja cilvēkiem uguni. Latviešiem uguns patrons ir Labrencis, un Labrenča jeb Uguns diena ir 10. augusts. Bet izsenis un arī tagad īpašus guns rituālus veic vasaras saulgriežos, bet ne tikai tad. Iespējams, pat nezinām, kāpēc to darām...