VAKARA ZIŅAS. 10 lietu, kas raksturo Sandru Ratnieci

© SANDRAS RATNIECES ARHĪVS

Literatūrzinātniece, kritiķe un dzejniece Sandra Ratniece saka: «Radošumam, kā arī ar literatūru saistītiem pienākumiem tieši brīvās dienas ir īstais darbošanās laiks.»

Dzeja un grāmatas

«Kad man bija astoņi gadi, biju saslimusi. Kā šodien atceros, ka palūdzu vecmammai papīru un pildspalvu. Kad viņa prasīto atnesa, uzrakstīju savu pirmo dzejoli. Kopš tā brīža ar lielākiem vai mazākiem pārtraukumiem rakstu dzeju. Debijas krājumu gan uzdrošinājos izveidot tikai brieduma gados, lai gan pirmā dzejas lapas publikācija man bija žurnālā «Skola un Ģimene» (1989). Līdz šim «Jāņa Rozes apgādā» izdoti divi dzejas krājumi - «Šķietami klusu» (2020) un «Pastkastīte nenosūtītām vēstulēm» (2022). Man ir ļoti liela paaudžu paaudzēs mantota mājas bibliotēka.»

Jūgendstils

«Par jūgendstilu sāku interesēties jau Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes bakalaura studiju laikā. Visnotaļ pašsaprotami, ka, turpinot studijas, mana promocijas darba tēma bija saistīta ar padziļinātu literārā jūgendstila pētniecību (2010). Kopš esmu iepazinusi jūgendstilu, uz daudzām lietām raugos citādi. Piemēram, vairs neeju pa Rīgas ielām ar bruģī ieurbtu skatienu, bet gan vēroju pilsētas skaistos namus un priecājos, spēju novērtēt Latvijas dabas skaistumu. Mans šī brīža mērķis ir disertāciju beidzot ievākot grāmatā.»

«Aicinājums»

«Kopš 2011. gada esmu Latvijas Rakstnieku savienības (LRS) biedre. Paralēli citām LRS aktivitātēm jau desmito gadu vadu jauniešu radošo semināru «Aicinājums». Šī ir mana sirdslieta; jaunieši mani iedvesmo un palīdz turēt roku uz literatūras procesa jaunāko tendenču pulsa. «Aicinājums» man nav konkurss, kas notiek tikai reizi gadā, es ar jauniešiem esmu kopā visu laiku: ir «Aicinājuma tekstu lasījumi», vasaras literārie semināri, kā arī sava programma starptautiskajos festivālos «Dzejas dienas», «Prozas lasījumi». Protams, «aicīšu» priekšlasījumus var dzirdēt arī citos pasākumos.»

Pedagoģija un teorētiskā literatūra

«Kopš 2007. gada mana dzīve saistīta ar pedagoģisko darbu: esmu strādājusi un strādāju gan augstskolās, gan skolā, lasu lekcijas topošajiem literātiem. Mani docētie lekciju priekšmeti saistīti ar valodas kultūru, kultūru kopumā un literatūru. Mani vienmēr ir saistījusi mūsu valodas bagātība un krāsainība. Un ir patiess prieks uzzināt kaut ko jaunu un dalīties ar savām zināšanām.»

Literārie mediji

«Vienmēr mani ir saistījusi žurnālistika. Savulaik strādāju laikrakstā «Latvijas Jaunatne». Mums bija fantastisks un profesionāls kolektīvs, kas arī deva pārliecību, ka žurnālistika būs klātesoša visā manā radošajā darba dzīvē. Paralēli tam esmu vienmēr rakstījusi literatūrkritikas. Pieredze žurnālistikā palīdzēja tapt zinātniski pētnieciskiem rakstiem un zināmā mērā sagatavoja galvenā redaktora darbam LRS mēnešrakstā «konTEKSTS», literārā redaktora pienākumiem žurnālā «Jaunā Gaita». Arī citi literārie mediji vienmēr ir manā redzeslokā.»

Dzejnieku un prozaiķu grupa «Tekstūra»

«Ideju par vidējās paaudzes rakstnieku radošo vakarēšanu aizņēmos no Ērika Hānberga un Jāņa Ķuzuļa rīkotā «Omulības klubiņa», jo domāju: re, vecākā paaudze sanāk kopā, jauniešiem arī ir savas domubiedru grupas, bet vidējai paaudzei nav. «Tekstūra» pirmoreiz satikās 2019. gada maijā. Grupu vieno neformāla un draudzīga gaisotne, diskusijas par pašu radītajiem tekstiem, literatūru un literatūras procesu kopumā. Šobrīd tapuši ir «Dzejas detektīvi» - 14 autoru kopdarbs ar brīnišķīgām Toma Kalninska ilustrācijām, piemēram, attēlā redzamā emocijzīme mana dzejojuma noslēgumā «Valodas nāve».»

Dzimtas mājas

«Latvietim acīmredzot viensēta ir vieta, kurā justies labi, īpaši tad, ja viensētā jūtama senču klātesme un viedums. Mans patvērums ir Saulkrastu novada Sējas pagasta «Lankas», kuru dzīvojamās mājas laukakmens pamati ir kopš 1874. gada, un, protams, Pēterupe, kas burzguļo garām, mammai stādītais ozols un pirms gada Pēterupes krastā atraktais laukakmens, uz kura sēžot mani var sastapt itin bieži, jo šī vieta man palīdz sakopot domas, uzsūkt sevī dabas harmoniju un vienkārši būt sev pašai.»

Jūra

«Citiem kalni, citiem - meži, man - jūra, kas mani uzlādē kā enerģijas baterijas. Kad vien ir brīvs brīdis, meklēju jūras tuvumu. Ar jūru es dalos savos priekos un bēdās, jūra mani dara stipru, jūra mani radoši iedvesmo. Jūra ir tik niansēti dažāda!»

Kaķi un kaķu figūriņas

«Dzīvnieku mīlestība ir man kopš bērnības. Man ir bijis gan kanārijputniņš, gan zivis, gan bruņrupucis un suns, taču beidzamos četrpadsmit gadus esmu absolūts kaķu cilvēks. Starp citu, man pret kaķu spalvām bija alerģiska reakcija. Taču mani kaķi acīmredzot ir labi dakteri, un šobrīd vairs nevairos no svešu kaķu klātbūtnes. Mani ikdienas kompanjoni ir trīs raksturos un paradumos ļoti dažādi kaķi: Cēzars, Poga un Frīdis. Tā nejauši sanācis, ka ir sākusi veidoties kaķu figūriņu u.c. kaķisku priekšmetu kolekcija. Citi no ceļojumiem ved krūzītes, magnētiņus, es atvedu vai man atved kaķa figūriņu, vai arī uzdāvina kādu priekšmetu vai mākslas darbu ar kaķu tematiku. Piemēram, šajā foto redzams mana dēla Toma apgleznotais šķīvis, kura modeļi ir mani kaķi.»

Aktīvs dzīvesveids

«Daudzi jautā, kā visu varu paspēt. Uz šo jautājumu nevaru atbildēt, jo vienkārši tāda esmu. Mans interešu loks ir dažāds, esmu aktīva, man šķiet, ka tā ir manas dzīves misija, proti, nebūt vienaldzīgai pret līdzcilvēkiem un dzīvo dabu, pret nacionālo identitāti un valodu, pret savu zemi, pret savu ķermeni, iesaistīties dažādās radošās darbībās, ģenerēt radošas idejas. Tas viss mani dara dzīvu un pozitīvi uzlādē. Attēlā viens no maniem hobijiem - gleznošana.»

Vakara Ziņas

«Ja ziemā ķermenis un smadzenes nodarbojas tikai ar to, lai sasildītos, ja pirmajā pavasara saulītē mēs zaudējam galvu un ļaujamies lidojumam, ja vasarā tikai priecājamies un baudām, tad šķiet, ka rudens ir vienīgais laiks, kas ļauj apstāties un padomāt, kas mēs esam un kurp mēs ejam. Rudens liek mums mainīties, un varbūt tāpēc ir skumji un brīžiem nav viegli,» domā populārā dziedātāja Marija Naumova.

Svarīgākais