VAKARA ZIŅAS. Fantazētājs un atbruņojošs melis. Minhauzens
Tagad par Minhauzenu «apsaukājam» fantazētāju un meli, bet Karls Fridrihs Hieronīms fon Minhauzens (1720–1797) bija dzīvs un īsts vīrietis ar dzīvu un nevaldāmu fantāziju. Pateicoties grāmatu autoriem, ar laiku Minhauzens pats kļuva par galveno personu šajos fantastiskajos piedzīvojumos, kaut gan ir divi Minhauzeni. Divi!
Karls Fridrihs Hieronīms fon Minhauzens bija Krievijas armijas rotmistrs, kura dzīves un dienesta gaitas saistītas ar Rīgu, Cēsīm, Dunti. Otrs Minhauzens ir literārais varonis.
2020. gadā Minhauzena stāstu latviskajam izdevumam apritēja 150 gadu, un viņa fantazētāja talants lasītājus sajūsmina joprojām. Pirmo reizi Minhauzena stāstus latviski 1870. gadā izdeva Stefenhāgens un dēli Jelgavā ar nosaukumu «Barona Minhauzena brīnišķīgie un jocīgie trāpījumi, ko tas piedzīvojis reisodams pa ūdeni, zemi un gaisu. Vāciski stāstīti no viņa paša mutes, bet latviski gaismā laisti no Fr. Mekona. Pušķoti ar 16 bildēm.»
Bet par Minhauzena kā stāstnieka pārveidošanu par personu, kura pati piedzīvojusi visas neparastās situācijas, jāpateicas, protams, rakstniekiem. Pirmo reizi Minhauzena stāsti grāmatā izdoti 1785. gada nogalē Londonā angļu valodā, bet 1786. gadā tie pārtulkoti vāciski, papildināti ar jauniem stāstiņiem. Jau 1787. gadā iznāca pirmais franču izdevums, 1790. gadā - holandiešu, tad zviedru izdevums, 1791. gadā - krievu izdevums.
Minhauzens ir uzturējies arī Rīgā un Duntē, bet Liepupes pagasta Pernigeles baznīcā 1744. gada 2. janvārī salaulājies ar tiesneša barona fon Duntena meitu Jakobīni. Laulībā viņi nodzīvoja 46 gadus.
Karls Fridrihs Hieronīms fon Minhauzens šo pasauli atstāja 1797. gadā, laikabiedru nesaprasts un izzobots.