Mūzikas apskats

Nesen apskatītā ansambļa “Klaidonis” un šīs reizes upurim “Sestajai jūdzei” ir kāda kopīga īpašība – abu daiļrades piesaucot bieži vien tiek minēta to piederība kantri saimei, lai gan tās no šī mūzikas stila ir, ja ne gluži kā rāpus līdz Ķīnai, tad diezgan tālu.

Šis ir septītais “Klaidoņa” studijas albums, ierakstīts šogad “Factory Sounds Studio”, producenta Ginta Stankeviča aizgādā. Ierakstā bez štata “klaidoņiem” Māra Slokas (vokāls, bass, ģitāra), Valda Rēbuka (ģitāra, balss), Vīganta Mureļa (ģitāra), Zigmunda Poguļa (taustiņi) un Elmāra Jirgensona (bungas) piedalījušies arī viesmuzikanti Dināra Rudāne (fona vokāls), Zanda Kudiņa (fona vokāls), Gundars Lintiņš (bungas), Marko Ojala (akordeons), Elita Kolča (vijole), Gints Žilinskis (klavieres), Juris Ārents (mutes harmonikas) un Gints Stankevičs (taustiņi).

Šīs nedēļas karstākais jaunums latviešu mūzikā – otrdien, 25. oktobrī, klajā nākušais ģitārista Mārča Auziņa albums“Viens”, kurā ierakstītas divpadsmit Raimonda Paula melodijas, kas aranžētas vienam instrumentam – ģitārai.

Nav nemaz tik bieži gadījumi, kad privātie uzņēmumi pilnībā sponsorē kādu mūzikas albumu, bet tieši tā šoreiz ir noticis - ar ceļu būvniecības sabiedrības "Igate" atbalstu savā ceļā pie klausītājiem devies dzīves un mīlestības filozofiju cienošā dziesminieka Valda Atāla albums "Mājupceļš", kura nosaukums sasaucas ar uzņēmuma apceri par savu ceļu, atzīmējot 25 darbības gadus.

Latgaliešu poproka grupa «Dabasu Durovys» šogad atzīmē savas pastāvēšanas desmitgadi, kam par godu izdevuši savu ceturto studijas albumu «Pādys Runoj» jeb «Pēdas runā».

Dziedātājai Helēnai Kozlovai varētu piemeklēt daudz un dažādus epitetus, kas sākas ar «vis-» - visiespaidīgākā vokāla īpašniece, vissuģestējošākā, visneizprotamākā, arī visdīvainākā utt. 90. gadu vidū viņa apbūra ar savu dziedājumu un arī tekstiem, muzicējot depresīvā (mazliet gotiskā) roka grupā «Skumju akmeņi», bet vēlāk uzsāka sologaitas, kā arī izveidoja grupu «Levīti», kuras dziesmām bija garīga ievirze.

«Opeth» ir viena no pieredzes bagātākajām zviedru smagās mūzikas grupām – tā pastāv jau no 90. gadu sākuma, tās kontā ir divpadsmit studijas albumu.

Pēc pēdējām sastāva izmaiņām 2012. gadā, kad somu grupas “Lordi” rindās iekļāvās jauns taustiņnieks un bundzinieks, šie šokrokeri kļuvuši varen čakli uz studijas darbu izdošanu: 2013. gada martā tika izdots CD “To Beast Or Not To Beast”, pēc pusotra gada – “Scare Force One”, bet septembra beigās veikalu plauktos nonācis albums “Monstereophonic”.

Slavenā Petera Tegtgrēna (“Hypocrisy”) industriālā “metāla” projekts “Pain” laidis klajā kārtējo studijas ripuli – pēc skaita astoto. Pazīstamākā šī projekta dziesma ir “Shut Your Mouth” (no 2002. gadā izdotā albuma “Nothing Remains The Same”) – dzirdēts, ka to par sava mobilā tālruņa zvana melodiju uzlikuši pat tādi indivīdi, kuri, vismaz pēc skata spriežot, par “Pain” eksistenci neko nezina.

Amerikāņu poppanka trio vago pasaules mūzikas skatuvi jau trīs gadu desmitus, viņu kontā ir ducis studijas albumu, trīs koncertnieki un četras dziesmu izlases.

Ļoti spēcīgā kanādiešu alternatīvā roka komanda «Billy Talent» vienubrīd bija uzņēmusi labu tempu, taču tad kaut kā pieklusa. Lai gan – pieklusa nosacīti, jo arī iepriekš viņi jaunus studijas albumus laiduši klajā ik pa trīs gadiem: «Billy Talent» (2003), «Billy Talent II» (2006), «Billy Talent III» (2009) un «Dead Silence» (2012).

Skotu alternatīvā roka trio “Biffy Clyro” pavisam drīz būs skatāmi un klausāmi mūsu pusē: tiesa, ne Rīgā (te viņi jau bija un uzstājās koncertzālē “Palladium”, 2013. gada novembrī), bet Tallinā, kas taču tepat vien ir.

Vācu industriālā roka/metāla grupa «KMFDM» ir seni kā pasaule... Nē, tik traki nav, taču vispār šī vokālista un multiinstrumentālista Sašas Konječko izveidotā apvienība tiešām ir ar senu vēsturi, proti, tās saknes meklējamas jau 1984. gadā.

Par popprincesi savulaik dēvētajai Britnijai Spīrsai ir jau 34 gadi, un viņa izdevusi pēc skaita devīto studijas albumu, kurš joprojām spēj radīt interesi, tik augstās vietās topos un gūt labas kritiķu atsauksmes – ņemot vērā valdošos likumus komercmūzikas pasaulē, kur ir pārpārēm viendienīšu, šis vien ir cienījams sasniegums.

Diezgan bieži festivāla “Positivus” rīkotājiem izdodas trāpīt desmitniekā ar uzaicinātajām grupām, uz Latviju atvilinot tādas apvienības, kuras pēc pāris gadiem uzlec slavas virsotnē. Lūk, viens no šādiem gadījumiem - britu indīpopa/elektropopa brigāde “Bastille”, kas uzstājās “Positivus Festival ‘2014”.

Šķiet, ka amerikāņu poppanka grupa «Blink-182» jaunus albumus cep kā plāceņus (vai kā frī kartupeļus), taču, kā izrādās, «California» ir tikai septītais studijas ripulis šīs trijotnes karjerā – vairāk nekā divdesmit gadu kopmuzicēšanas laikā tas nav nemaz tik daudz.

Amerikāņu ekstremālās smagmūzikas komandas «Carnifex» sestais studijas albums Amerikā atkal iekļuvis Top 100 tāpat kā tā priekštecis «Die Without Hope» (2014) – šāda stila mūzikai tas ir panākums.

Kinofilmas «Suicide Squad» skaņu celiņš jeb soundtreks – kopumā 14 kompozīcijas, lielākoties ieturētas hiphopa stilā, taču ir arī izņēmumi. Dažas dziesmas ir pat ļoti, ļoti pazīstamas, piemēram, «Creedence Clearwater Revival» hits «Fortunate Son», kas bija iekļauts jau viņu 1969. gadā izdotajā albumā «Willy And The Poor Boys» (1969), vai jaunāko laiku hiphopa himna Eminema «Without Me» no albuma «The Eminem Show» (2002) izskatā.

Vācu simfoniskā folkmetāla klasiķi “Equilibrium” savā piecpadsmit gadu pastāvēšanas ilgajā vēsturē nav izcēlušies ar īpašu ražīgumu jaunu disku izdošanā – “Armageddon” ir tikai grupas piektais studijas albums.

Arī frančiem ir metālmūzika: no senākiem laikiem uzreiz nāk prātā cerīgā “Massacra” (šī grupa gan savu pastāvēšanu beidza jau pagājušā gadsimta beigās), bet šobrīd ietekmīgā ierakstu kompānija “Roadrunner Records” balsta un stutē “Gojira”, kuras mūzika stilistiski svārstās amplitūdā starp “groove”, “technical death” un “progressive metal”.