RECENZIJA: Mārcis Auziņš - "Viens"

Šīs nedēļas karstākais jaunums latviešu mūzikā – otrdien, 25. oktobrī, klajā nākušais ģitārista Mārča Auziņa albums“Viens”, kurā ierakstītas divpadsmit Raimonda Paula melodijas, kas aranžētas vienam instrumentam – ģitārai.

Lai gan šis ir Mārča pirmais soloalbums, viņa vārds komentārus neprasa: viņš spēlē akustisko ģitāru trio “AG 3o”, “Zodiac” un Daumanta Kalniņa kvintetā, regulāri sadarbojas ar Raimondu Paulu, Zigmaru Liepiņu, Jāni Lūsēnu, Kārli Lāci, Laimu Vaikuli, Jāni Stībeli, Intaru Busuli, Aiju Vītoliņu, Raimondu Macatu, Donu, Lindu Leen un citiem. Albuma "Viens" ierakstā nav izmantoti papildus instrumenti vai vairāki ieraksta celiņi, tikai ģitāra kā solo instruments. “Albuma nosaukums “Viens” vislabāk ataino šo intīmo sajūtu un manas attiecības ar ģitāru, arī albumā iekļauto aranžiju rašanās procesu, kas parasti notiek vēlu vakarā un naktīs - pēc visiem darbiem, kad mierīgi var apsēsties ar savu instrumentu. Raimonda Paula mūzika man vienmēr ir bijusi blakus gan ikdienā, gan darbā - esmu arī ļoti daudz šīs melodijas spēlējis kopā ar Maestro, līdz ar to man kādā brīdī radās jautājums, ko es ar šīm melodijām varu izdarīt tikai ar savu instrumentu,” saka Mārcis Auziņš. Jāpiebilst, ka šis instruments lielākoties ir Maestro pirms sešiem gadiem iedāvinātais ”Gibson Songwriter EC”, vēl ierakstā izmantoti arī ”Gibson ES - 165 Herb Ellis Signature”, ”Takamine TH8SS” un ”ESP-LTD Viper VB-400 Baritone”. Albumā iekļautas kompozīcijas “Baltā saule”, “Viss nāk un aiziet tālumā”, “Kad saule aiziet”, “Tāpēc jau, ka nevar zināt kāpēc”, “Lai tik līst”, “Negribas vairāk nekā”, “Dāvāja Māriņa meitiņai mūžiņu”, “Jel pažēlo”, “Tik tā viena”, “Sikspārņa Fledermauša šūpuļdziesma”, tēma no kinofilmas “Ilgais ceļš kāpās” un “Circenīša Ziemassvētki”. Šī programma koncerta versijā būs skatāma un klausāma februāra beigās, kad Mārcis paredzējis doties koncerttūrē, viesojoties Latvijas skaistākajās muižās un pilīs.

PAR. Par Mārča Auziņa spēlētprasmi jautājumu nav un nevar būt, tāpēc lielākās bažas bija par to, cik labi viņš būs ticis galā ar Raimonda Paula melodiju aranžijām. Viss kārtībā, ticis galā perfekti! Ja citkārt Maestro dziesmām tiek vienkārši un/vai primitīvi veidotas kaverversijas, tad šajā gadījumā melodija lielākoties vijas cauri ģitārskanējumam kā smalks diedziņš - tieši tik daudz, lai saprastu, kas tā ir bijusi par dziesmu pirms Mārča ”iejaukšanās”, bet ne vairāk, līdz ar to netraucēti var klausīties ģitāras ”balsī”, nevis uzmanību akcentēt uz neapzinātu dungošanu līdzi melodijai. No diskā iekļautajām kompozīcijām spilgtākie šādu aranžiju piemēri ir “Kad saule aiziet” (to savulaik dziedāja Viktors Lapčenoks), “Lai tik līst”, (Edgars Zveja), “Jel pažēlo” (Ance Krauze un Normunds Rutulis) un “Tik tā viena” (Mirdza Zīvere). Turklāt šajā albumā nav iekļautas pašas, pašas pazīstamākās Maestro dziesmas, tas ir, iztikts bez visādām “mežrozītēm” - arī labi, tās jau tāpat atklausītas līdz nemaņai. Ja nu arī ir pazīstamāki gabali, kurus grūti pārveidot līdz neatpazīšanai, tad Mārcis tim vienalga piešķīris kādu īpašu knifu kā, piemēram, “Dāvāja Māriņa meitiņai mūžiņu” (ar “Bon Jovi” hita “Wanted dead Or Alive” cienīgu iesākumu) un “Circenīša Ziemassvētki” (tā gan vairāk izklausās nevis pēc aranžētas melodijas, bet Mārča ģitāras skaņošanas ieraksta...).

PRET. Ir saprotams, ja Raimonda Paula melodijas ekspluatē mūziķi, kuriem ar sava skaņu materiāla sacerēšanu ir problēmas, bet Mārcis nav to skaitā, viņš var vairāk - to varēja labi dzirdēt pirms nedēļas notikušajā Aijas Vītoliņas solokoncertā, to var labi manīt arī citos projektos, kuros viņš iesaistīts. Cerams, ka šis albums ir tikai goda atdošana Maestro skaistajām melodijām un pateicība par dāvanā pasniegto ģitāru, vai arī iesākums ciklam, kura turpinājumā būs arī citu komponistu dziesmu līdzīgā veidā veiktās aranžijas.