RECENZIJA: Billy Talent - "Afraid Of Height"
Ļoti spēcīgā kanādiešu alternatīvā roka komanda «Billy Talent» vienubrīd bija uzņēmusi labu tempu, taču tad kaut kā pieklusa. Lai gan – pieklusa nosacīti, jo arī iepriekš viņi jaunus studijas albumus laiduši klajā ik pa trīs gadiem: «Billy Talent» (2003), «Billy Talent II» (2006), «Billy Talent III» (2009) un «Dead Silence» (2012).
Starp pēdējo albumu un «Afraid Of Height» viņi vēl paguva izdot savu labāko dziesmu apkopojumu «Hits» (ar diviem jauniem gabaliem ēsmai), tātad viss kārtībā. To (par kārtību) gan nevarētu teikt par grupas rindām, jo mūziķiem albuma ierakstīšanas gaitā nācās pieņemt smagu lēmumu. Šī komanda visu savu pastāvēšanas laiku, no 1993. gada, ir spēlējusi nemainīgā sastāvā, taču bundziniekam Āronam Solovaņukam tika konstatēta multiplā skleroze, tāpēc viņš šajā diskā paguva iespēlēt vienīgi dziesmu «Leave Them All Behind» un arī to tikai demoversijā, bet pārējo gabalu iebungošanā viņu aizstāja Džordans Hastingss no «Alexisonfire». Dzimtajā kanādā un arī Vācijā albums tika topu pirmajā pozīcijā, bet štatos ir tikai astotais, kas priekš «Billy Talent» ir diezgan pavājš rādītājs.
PAR. Bendžamins Kovaļēvičs & Co jau ar pirmo dziesmu «Big Red Gun» pacentušies atstāt klausītājus bez elpas un tikpat sparīgi turpina visa albuma garumā. «Afraid Of Heights» un «Ghost Ship Of Cannibal Rats», trauksmainā «Horses & Chariots», arī ašās «February Winds» un «This Is Our War» - kanādieši kurina perfektu tempu, un viņiem tas labi padodas. No visa «koledžroka» un tā līdzinieku pūžņa «Billy Talent» šķiet vieni no interesantākajiem.
PRET. Brīžiem «Billy Talent» pārlieku pietuvinās šī žanra pašreizējiem veiksminiekiem «Blink-182» (dziesma «Leave Them All Behind»), kas nepavisam nav labi. Uzturēt pašu ieregulēto tempu visa albuma garumā «Billy Talent» tomēr nav izdevies, diska vidusdaļā vērojams nosodāms atslābums.
* Materiāls tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu «Randoms».