Ļoti spēcīgā kanādiešu alternatīvā roka komanda «Billy Talent» vienubrīd bija uzņēmusi labu tempu, taču tad kaut kā pieklusa. Lai gan – pieklusa nosacīti, jo arī iepriekš viņi jaunus studijas albumus laiduši klajā ik pa trīs gadiem: «Billy Talent» (2003), «Billy Talent II» (2006), «Billy Talent III» (2009) un «Dead Silence» (2012).
Skotu alternatīvā roka trio “Biffy Clyro” pavisam drīz būs skatāmi un klausāmi mūsu pusē: tiesa, ne Rīgā (te viņi jau bija un uzstājās koncertzālē “Palladium”, 2013. gada novembrī), bet Tallinā, kas taču tepat vien ir.
Vācu industriālā roka/metāla grupa «KMFDM» ir seni kā pasaule... Nē, tik traki nav, taču vispār šī vokālista un multiinstrumentālista Sašas Konječko izveidotā apvienība tiešām ir ar senu vēsturi, proti, tās saknes meklējamas jau 1984. gadā.
Par popprincesi savulaik dēvētajai Britnijai Spīrsai ir jau 34 gadi, un viņa izdevusi pēc skaita devīto studijas albumu, kurš joprojām spēj radīt interesi, tik augstās vietās topos un gūt labas kritiķu atsauksmes – ņemot vērā valdošos likumus komercmūzikas pasaulē, kur ir pārpārēm viendienīšu, šis vien ir cienījams sasniegums.
Diezgan bieži festivāla “Positivus” rīkotājiem izdodas trāpīt desmitniekā ar uzaicinātajām grupām, uz Latviju atvilinot tādas apvienības, kuras pēc pāris gadiem uzlec slavas virsotnē. Lūk, viens no šādiem gadījumiem - britu indīpopa/elektropopa brigāde “Bastille”, kas uzstājās “Positivus Festival ‘2014”.
Šķiet, ka amerikāņu poppanka grupa «Blink-182» jaunus albumus cep kā plāceņus (vai kā frī kartupeļus), taču, kā izrādās, «California» ir tikai septītais studijas ripulis šīs trijotnes karjerā – vairāk nekā divdesmit gadu kopmuzicēšanas laikā tas nav nemaz tik daudz.
Amerikāņu ekstremālās smagmūzikas komandas «Carnifex» sestais studijas albums Amerikā atkal iekļuvis Top 100 tāpat kā tā priekštecis «Die Without Hope» (2014) – šāda stila mūzikai tas ir panākums.
Kinofilmas «Suicide Squad» skaņu celiņš jeb soundtreks – kopumā 14 kompozīcijas, lielākoties ieturētas hiphopa stilā, taču ir arī izņēmumi. Dažas dziesmas ir pat ļoti, ļoti pazīstamas, piemēram, «Creedence Clearwater Revival» hits «Fortunate Son», kas bija iekļauts jau viņu 1969. gadā izdotajā albumā «Willy And The Poor Boys» (1969), vai jaunāko laiku hiphopa himna Eminema «Without Me» no albuma «The Eminem Show» (2002) izskatā.
Vācu simfoniskā folkmetāla klasiķi “Equilibrium” savā piecpadsmit gadu pastāvēšanas ilgajā vēsturē nav izcēlušies ar īpašu ražīgumu jaunu disku izdošanā – “Armageddon” ir tikai grupas piektais studijas albums.
Arī frančiem ir metālmūzika: no senākiem laikiem uzreiz nāk prātā cerīgā “Massacra” (šī grupa gan savu pastāvēšanu beidza jau pagājušā gadsimta beigās), bet šobrīd ietekmīgā ierakstu kompānija “Roadrunner Records” balsta un stutē “Gojira”, kuras mūzika stilistiski svārstās amplitūdā starp “groove”, “technical death” un “progressive metal”.
Šopavasar čellistu trio «Melo-M» ar koncerttūri pa Latvijas kultūras namiem atzīmēja savu divdesmitgadi, pēc tam ar koncertiem ieklīda Lietuvā, rudenī savu programmu «Black Cello Sabbath» atrādīja Igaunijā, bet nupat dancināja čellu lociņus Alūksnē un vēl dažviet.
Lai kādu nemulsina šīs dziesmu izlases nosaukums – līdz 20. gadsimta sākumam Ādmiņu ielā 4 darbojās Stērķeles fabrika, vēlāk te bija ķīmiskā rūpnīca, 20. – 30. gados “dzīvoja“ kažokādu apstrādes un krāsošanas fabrika “Elektra”, savukārt pašlaik līdzās kažokādas darbnīcai un mēbeļu veikalam teritorijā ir vairākas mēģinājumu telpas, reizēm te notiek arī koncerti.
Droši vien daudziem radīsies jautājums, kas ir Ivars Stubis? Patiesībā – Ivars Štubis, viņš ir Austrālijas latvietis, no Sidnejas, kurš savā mītnes vietā piedalās dažādās tur dzīvojošo aktivitātēs.
Amerikāņu rokmūziķa Meat Loaf (īstajā vārdā Marvins Lī Īdejs) trīspadsmitais studijas albums, uz kurā vāciņa viņš jau uzrakstījis, ka visas tajā iekļautās dziesmas sacerējis Džims Steinmans.
Amerikāņu alternatīvā roka ģēnijs Džeks Vaits savu vārdu trekniem burtiem pasaules mūzikas vēsturē ierakstīja ar grupu “The White Stripes”, kas bija viena no “garāžroka” pamatlicējiem, pēc tam savus pielūdzējus aplaimoja ar teicamām dziesmām grupu “The Raconteurs” un “The Dead Weathers” sastāvos, kā arī dažādiem solodarbiem.
Šoceturtdien, 22. septembrī, savu 59. dzimšanas dienu atzīmēs austrāliešu rokmūziķis Niks Keivs (starp citu, piektdien tematisko pasākumu šīs jubilejas sakarā savās telpās rīko „Nabaklab”), bet te mūsu priekšā Nika un viņa grupas “The Bad Seeds” sešpadsmitais studijas ieraksts, kuru labi raksturo tā vāciņš – piķa melns, ar senā kompjūterdrukā veiktu uzrakstu uz tā.
Pirms kādiem diviem gadu desmitiem muzikālā ziņā piesaucot Beku nebija jautājumu par to, kurš tas ir – kā, kurš, skaidrs, ka leģendārās 60. gadu supergrupas “The Yardbirds” un vairāku citu tikpat jaudīgu projektu ģitārmeistars Džefs Beks?!
Amerikāņu “deathcore” grupas “Whitechapel” (nekāda sakara ar Londonas mākslas galeriju!) sestais studijas albums, kas seko ārkārtīgi veiksmīgajam albumam “OurEndlessWar” (2014) – šis ripulis iekļuva Amerikas Top 10.
Šo amerikāņu grupu jau tālajā 1973. gadā veidojušas divas māsas – Enna (vokāls) un Nensija Vilsones (ģitāra). Grupas nosaukuma izvēles laikā viņām acīmredzami Mūza (vai Mūzis?) līdzās nav stāvējusi, taču muzikālā stila izveides laikā gan - «Heart» spēlē vecmodīgu hārdroku, kurš dažkārt tiek vairāk vai mazāk veiksmīgi sakrustots ar folkroku.
Zviedru simfoniskā „power metal” brigāde „Sabaton” aizražojusies jau līdz astotajam studijas albumam, kurš, ja ticēt oficiālajai preses relīzei, „atšķirs pilnīgi jaunu lappusi grupas „Sabaton” vēsturē”.