RECENZIJA: Lordi - "Monstereophonic"
Pēc pēdējām sastāva izmaiņām 2012. gadā, kad somu grupas “Lordi” rindās iekļāvās jauns taustiņnieks un bundzinieks, šie šokrokeri kļuvuši varen čakli uz studijas darbu izdošanu: 2013. gada martā tika izdots CD “To Beast Or Not To Beast”, pēc pusotra gada – “Scare Force One”, bet septembra beigās veikalu plauktos nonācis albums “Monstereophonic”.
Kopumā šīs “hard & heavy” apvienības kontā ierakstāmi astoņi studijas albumi. Jaunais ripulis ir it kā lipināts kopā no divām daļām. Pirmajā ar nosaukumu “Theaterror” ir iekļautas dziesmas klasiskajā “lordu” smagā roka stilā (sešas plus ievads), bet “Demonarchy” apkopo konceptuālus gabalus (arī seši plus ievads), kuri garumā svārstās ap sešām un pat vairāk minūtēm, un informē klausītājus par tādām mīļām tēmām kā zombiju, vampīru, raganu un vilkaču rašanās vēsture. Darbs pie albuma sākās jau pirms gada, taču sabremzējās sakarā ar Mr. Lordi tēva nāvi, atsākās tikai aprīlī. Jauns albums, jauni kostīmi - tā ir vēl viena novitāte somu grupas sakarā. Jāatgādina, ka “Lordi” savu slavas mirkli piedzīvoja 2006. gadā, kad šokēja Eiropas bārdainās dāmas, glītus puisīšus, seriālu cienītājus, mājsaimnieces un tamlīdzīgus ļaužus, ar dziesmu “Hard Rock Hallelujah” uzvarot Eirovīzijā un pierādot, ka to var izdarīt arī hārdroka ritmos un tērpušies monstru kostīmos. Bet vispār grupa pastāv jau no 1992. gada, taču no pašiem tās pirmsākumiem ierindā palicis tikai pats galvenais monstrs, vokālists Mr. Lordi jeb īstajā vārdā Tomi Peteri Putānsū, četrus gadus vēlāk monstros iesaukts ģitārists Amen (Jusi Antero Sīdenmā), bet pārējie ik pa laikam mainās. Zem šo rokmonstru maskām gan var pabāzt jebkuru, kurš nu īpaši samanīs atšķirību…
PAR. “Lordu” komēdijroka laikmetam jau sen pielikts trekns laiks - šis žanrs somiem piedēvējams vien skatuvisko ietērpu un arī dziesmu tekstu dēļ, savukārt muzikālā jomā tas ir itin labs “hard & heavy” ar veiksmīgu taustiņinstrumentu pielietojumu. Kā firmas zīme - daudzgalvainais vīru kopkoris. Abas nosacītās albuma daļas labi līmējas kopā un nerada skaņu materiāla pārrāvuma šķietamību. Pirmā daļa plašākai auditorijai tomēr liksies saprotamāka, it īpaši tādas dziesmas kā “Let’s Go Slaughter He-Man”, kaujinieciskā “Hug You Hardcore” vai melodiski roķīgās “Down With The Devil” un “None For One”.
PRET. Šī albuma priekštecis “Scare Force One” tomēr izklausījās krietni cerīgāk, jaunais garadarbs nestāv tam pat līdzās. Paši mūziķi intervijās ir minējuši, ka “Demonarchy” esot kaut kas uz “King Diamond” daiļrades pusi. Nesmīdiniet, tāds nedaudz aptracis Eliss Kūpers vien sanācis... Nav jau šis albums nekāda augstā smagmūzikas pilotāža, tā “Lordiem” nekad nav padevusies.
* Materiāls tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu “Randoms”.