Lielās intervijas

Par finanšu sistēmas kapitālo remontu, par nākamā gada budžetu, algām un uzņēmumu pārvaldību saruna ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (Jaunā Vienotība).

«Kamēr strādāju pilī, esmu sapratusi, ka dzīvē viss ir jāpārdomā vairākas reizes un viss prasa pacietību,» saka Lauma Lancmane. Mūža lielāko daļu viņa atdevusi Rundāles pilij. Ilgu laiku bijusi Mākslas pētniecības nodaļas vadītāja, bet, kā pati saka, ņemot vērā savu cienījamo vecumu, atkāpusies no šī amata. Šobrīd vairāk nodarbojas ar izstādēm, un kopš 2004. gada viņas pārziņā ir arī pils dārzs.

Dzejnieka Jāņa Petera pirmā grāmata – Dzirnakmens – maksāja 12 kapeikas. Tajā bija tikai 60 lappuses, kurās virmoja neaprakstāms daudzums zemes un debesu mīlestības, plūda nebeidzamas domu dārgakmeņu lavīnas līdzās atziņu dzirnakmeņiem, kas liecināja: cilvēks ir pieaudzis. Divdesmit deviņi gadi bija Jānim Peteram, kad viņš sevi pieteica Latvijas dzejas pasaulē. Ne tikai pieteica vien: kopīgais izdevumu (dzeja, proza, tulkojumi utt.) mūža metiens ir 800 000 grāmatu.

«Nav tā, ka visām vecmāmiņām patīk Zilais lakatiņš. Vienai no manām vecmāmiņām, piemēram, mīļākā mūziķu grupa ir Rahu The Fool. Tu tādu zini?» smaidot jautā aktieris un režisors Klāvs Mellis. Sestdien, 29. jūnijā, pulksten 19 viņam pirmizrāde Cēsīs, festivālā Lampa – režisores Paulas Pļavnieces jauniestudējumā Vecmāmiņu valsts, kas tiks spēlēta Cēsu pilsmuižas klētī.

Par to, kā Valsts kontrole (VK) izmantos tai jaunpiešķirtās tiesības piedzīt pretlikumīgi iztērētus publiskos līdzekļus un kā tas mainīs esošo attieksmi, kāda tā atklājas dažādās VK veiktajās revīzijās, kā arī par gadiem nesakārtoto vienoto atlīdzības sistēmu Neatkarīgās intervija ar valsts kontrolieri Elitu Krūmiņu.

«Kad biju maza meitene, man patika dziedāt, bet es ļoti kautrējos, ka uz mani skatās. Tāpēc, kad man radu priekšā lika dziedāt, es līdu skapī un atstāju mazu šķirbu – lai mani dzird, bet neredz,» atklāj dziedātāja Linda Dinsberga, pazīstama ar skatuves vārdu Anmary.

Psihologs, ekonomikas maģistrs, filozofs Igors ZLOTŅIKOVS ir beidzis Maskavas universitātes psiholoģijas fakultāti. Viņš dibinājis Baltijas stratēģisko pētījumu un inovāciju institūtu. Savulaik bijis Maskavas metodoloģiskā pulciņa dibinātāja Georgija Ščedrovicka skolnieks. Tur pulcējās labākie padomju laika filozofi. Latvijā viņš ir starp tiem cilvēkiem, kuri spēj domāt patstāvīgi. Viņa uzskati palaikam var šķist pat nepieņemami (- vēstures mērogā Latvija ir vēl bērns; -valsts iedzīvotājiem laiks atsacīties no domas, ka visās nelaimēs vainojama valsts; - nacionālo valstu laiks ir pagājis...). Bet – ja mēs Igoram nepiekrītam, tad mums savā domāšanā un argumentācijā jāspēj būt par viņu pārākiem. Šajā intervijā mēs pamatā runājam par norisēm visai plašā kontekstā.

Jau pavisam drīz, 6. jūlijā, Siguldas pilsdrupu estrādē notiks repera Ozola (īstajā vārdā Ģirts Rozentāls) 40 gadu jubilejas koncerts. Tas plānots kā viņa daiļrades retrospekcija, ar dzīvo pavadījumu un virkni viesmākslinieku. «Ceru, ka šis būs īpašs vakars, ar īpašu noskaņojumu,» saka Ģirts.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Čehijas Republikas ārlietu ministrs Tomāšs Petržīčeks (Tomáš Petříček).

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes valdes loceklis, Latvijas Ebreju kopienas restitūcijas fonda valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Krupņikovs.

Par to, cik sekmīgi norit vai nenorit vairākas iesāktās reformas izglītībā, to vadītspēju un partiju politiskajām spēlītēm ar pedagogiem Neatkarīgās intervija ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti Eviju Papuli (Saskaņa), savulaik ilggadēju IZM augsta līmeņa ierēdni, 2004. gada mazākumtautību izglītības reformu līdzautori.

Viņš bija aktīvs, sportisks, draudzīgs un jautrs. Viņš mīlēja baudīt dzīvi un ņēma no tās visu, ko tā piedāvāja. Diemžēl arī to, kas neatgriezeniski sagrāva viņa psihi. Viņam bija tikai 23 gadi, kad pērn Līgo dienas priekšvakarā, 22. jūnijā, viņš labprātīgi šķīrās no dzīves. Pakārās. Tik skaudri, neticami un negaidīti aprāvās dzīvespriecīgā neretieša Māra Cepurīša dzīve.

Saruna ar Rīgas domes neatkarīgo deputātu frakcijas (no Saskaņas izslēgtā četrinieka) biedru Alekseju Rosļikovu.

Intervijā Neatkarīgajai Ventspils mērs Aivars Lembergs analizē notiekošo t.s. Lemberga krimināllietā un norāda uz neiespējamību Latvijā īstenot cilvēktiesības kriminālprocesā.

«Piedod, maizīt,» viņa klusi nosaka, nobučo maziņo rupjmaizes kancīti, kas sakaltis smilšu drupanumā, un teju ar bijīgumu izmet to atkritumu spainī. Šodien nevienam tas neko nenozīmē, tas kancītis. Toreiz, kad ome bija izsūtīta uz Sibīriju, tāds akmensciets knibucis būtu izglābis kādam dzīvību – tā viņa stāstīja. Bads un nāve tad gāja roku rokā kā izģinduši dvīņi. Šodien mazmeita klausās un dzird – jā, dzird un saprot, ko stāsta ome. Un ar sirds asinīm raksta dārgas, mūžam neizdzēšamas atmiņas...

«Kas notiek ar cilvēkiem, kurus personiski neskar represijas, bet viņi tieši tāpat no tām cieš? Jo izšauta lode nekad netrāpa tikai vienam, tās sekas iet uz visām pusēm, cieš arī citi,» tā savu debijas romānu Vēstule ar pielikumu raksturo vēsturniece Inese Dreimane.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.

«Mēs jau visi arvien maināmies un augam, un arī bērniņš, ienākot ģimenē, iedod lielāku un emocijām bagātāku pieredzi. Mana iekšējā sajūta ir kļuvusi bagātāka, un es nebīstos teikt, ka arī laimīgāka,» saka Liepājas teātra aktrise Everita Pjata-Gertnere.

Jau īsi pēc Neatkarīgās intervijas ar labklājības ministri Ramonu Petraviču (KPV LV) Satversmes aizsardzības birojs ziņoja, ka ministre ir saņēmusi pielaidi valsts noslēpumam, un tas nozīmē, ka viņas ministra posteni šie negaisa mākoņi vairs neapdraud. Neatkarīgās saruna ar labklājības ministri par pensijām, prioritātēm labklājības jomā un citiem jautājumiem.

«Ir tāda sajūta, ka visai pasaulei pāri iet melns mākonis, kaut kas kosmisks mūs iespaido negatīvi. Cilvēki krīt, lauž kaulus, mirst viens pēc otra. Arī jauni. Un kas notiek politikā – tur taču arī viss iet dēlī! Kāds mums, Amerikā, prezidents, tas taču ir ārprāts! Viss apkārt notiek traģiski un nepareizi,» domā leģendārā dejotāja, horeogrāfe, lektore un pedagoģe Vija Vētra.