Lielās intervijas

«21. novembrī aiziešu uz tikšanos ar skolēniem. Vecmīlgrāvī viena krievu skola lūdza, lai atnāku aprunāties... Tur skolotāja teica: lai kā arī tie politiķi cīkstētos, mēs tomēr gribam dzīvot Latvijā, runāt latviski un neaizmirst arī savu dzimto valodu. 21. novembrī – un tad viss! Vairs nekādu interviju, nekādu politisko diskusiju un komentāru... Aizbraukšu uz saviem laukiem, uz Smārdi, un vairs nedomāšu ne par ko,» saldi sapņo prezidents, jau izgaršodams savu glīti sakrauto malkas grēdu un rudens lauku smaržu. Guļbūve, kuru Guntis Ulmanis cēlis pēc savu tēva māju – Ezerkleišu – parauga, gaidīt gaida, un varbūt prezidents arī kādu brīdi tur pavaļosies, tomēr politikas un sabiedriskās dzīves vilinājums ir tik neatvairāms, ka droši vien notiks tā: drīz atkal ieraudzīsim Ulmaņa kungu Rīgas burzguļojošajā katlā...

Maestro uz mirkli apklust un izvelk no žaketes iekškabatas blociņu. Uz tā rakstīts – 2019. gads. «Zināt, cik mēnešu man jau aizrakstīti ar darbiem nākamajā gadā? Daudz,» viņš saka. Raimonds Pauls dzīvo jau nākamajā gadā. Aizmirstot par dzimšanas dienām, par svētkiem, par atpūtu...

Intervija ar Latvijas Valsts prezidentu Raimondu Vējoni – par Saeimas vēlēšanām un partiju solījumu nepildīšanu, par «veco» un «jauno» partiju stīvēšanos, par čekas maisiem un Latvijas simtgadi.

Par 13. Saeimas vēlēšanu rezultātiem, jauniem spēkiem politikā un «sarkanajām līnijām», par sabiedrības sašķeltību un citām aktualitātēm Neatkarīgās intervija ar sociāldemokrātiskās partijas Saskaņa Saeimas frakcijas līderi, sabiedriskās organizācijas Baltijas forums prezidentu Jāni Urbanoviču.

Par Latvijas un Eiropas ekonomisko izaugsmi, Itālijas vēlmi tērēt un Eiropas Komisijas vēlmi taupīt, jaunās valdības izredzēm tērēt naudu priekšvēlēšanu solījumu izpildei, banku situāciju, kā arī Jaunās Vienotības iesaisti valdībā un paša izredzēm saņemt nomināciju eirokomisāra amatam uz nākamo termiņu saruna ar Eiropas Komisijas viceprezidentu, Eiropas Savienības komisāru ar atbildību par eiro un sociālo dialogu, arī Finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgus savienības jomā Valdi Dombrovski (Vienotība).

Intervija ar Austrumeiropas politikas pētījumu centra izpilddirektoru Andi Kudoru: par Ukrainas kristiešu centieniem atbrīvoties no Maskavas patriarhāta diktāta un par Kremļa meliem un propagandu, par vietējo populistu un Kremļa nolūku līdzībām, kā arī par to, ko mums ar to visu darīt.

12. Saeima neilgi pirms tās pilnvaru beigām pieņēma ilgi muļļāto likumu par tā saukto čekas maisu atvēršanu. Kā tiks organizēta to satura publiskošana un skaidrošana, vai nesāksies raganu medības, vai tieši otrādi – tiks sperts solis uz priekšu nācijas apziņas un piedošanas virzienā, Neatkarīgā sarunājās ar Latvijas Nacionālā arhīva (turpmāk – Arhīva) ekspertu, vēstures doktoru un čekas maisu zinātniskās izpētes komisijas pētnieku Aināru Bambalu un vēsturnieku, likumprojekta Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu izstrādes vadītāju, Saeimas deputātu Ritvaru Jansonu (Nacionālā apvienība).

Arhitekti Uģis Šēnbergs un Juris Teļnovs sarunājas ar Neatkarīgo par situāciju, kāda izveidojusies saistībā ar kultūras un sporta kvartāla izveidi Grīziņkalna apkaimē.

Saruna ar Juristu biedrības prezidentu Aivaru Borovkovu par agresijas anatomiju, par totalitārisma rudimentiem, kas sēž cilvēkos iekšā, par objektīvo pamatu, kas cilvēkiem liek justies nikniem un neapmierinātiem ar valsts attīstību, un šo sajūtu ietekmi uz valstī notiekošajiem politiskajiem procesiem.

Latvijas Universitātes Biznesa vadības un ekonomikas fakultātes asociētais profesors, Eiropas Padomes eksperts pašvaldību lietās Māris PŪĶIS intervijā Neatkarīgajai raksturo 13. Saeimas partiju attieksmi pret vietējo varu un ar to saistītajām reformām. Pūķa kungs vairākkārt uzsvēra, ka pauž savu, nevis Latvijas Pašvaldību savienības (LPS), kuras vecākais padomnieks viņš ir, kopējo viedokli.

Var teikt, ka atjaunotās Latvijas pirmais ārlietu ministrs, vairāku Saeimas sasaukumu deputāts (TSP) Jānis JURKĀNS ir pametis Latvijas politiku. Taču – bezpartejiskais Jānis nav zaudējis interesi par to, kas notiek Latvijā un pasaulē. Nesen viņš ļoti satraukts atgriezās no starptautiskā diskusiju kluba Valdajs. Pasaule varot nonākt pat līdz vispārējam haosam. Intervijā Neatkarīgajai viņš pamato savus iespaidus un raksturo arī 13. Saeimu.

Saruna par pašreizējo koalīcijas un valdības veidošanas sarunu gaitu ar atjaunotās neatkarīgās Latvijas pirmo valdības vadītāju, politikas veterānu un daudzu valdības veidošanas sarunu dalībnieku Ivaru Godmani.

Tuvāko piecu gadu laikā Latvijas Radio (LR) būs nozares līderis sabiedrības uzticamības, sasniegtās auditorijas un inovāciju jomā: to paredz Latvijas Radio vidēja termiņa darbības stratēģija 2018.–2022. gadam.

Ekonomikas doktors, profesors, SIA Latvijas Mobilais telefons prezidents Juris BINDE intervijā Neatkarīgajai pauž savu viedokli par digitālajām ekosistēmām un Latvijas spēju turēt līdzi laikam.

Saruna ar Ventspils domes priekšsēdētāju, partijas Latvijai un Ventspilij līderi Aivaru Lembergu par Saeimas vēlēšanu rezultātiem, valdošās koalīcijas un it īpaši ZZS vājo rezultātu iemesliem, par Valsts prezidenta lomu koalīcijas sarunu izvešanai no strupceļa un atsevišķu premjera kandidātu izredzēm kļūt par valdības vadītāju.

Uzņēmējs, Eco Baltia padomes priekšsēdētājs Viesturs Tamužs intervijā Neatkarīgajai stāsta par gada skaļāko kriminālprocesu – tas izaudzis no akcionāru strīda, ietekmējis vēlēšanu rezultātus un var ietekmēt arī valdības veidošanas procesu.

Tukuma novadā pašlaik aktuāla tēma ir par lielas olu ražotnes izveidi, kas pirmajā brīdī visiem šķitusi lieliska doma – būs investīcijas, darba vietas. Taču, papētot lietu dziļāk, Tukuma novada domes opozīcijas deputāti pauž bažas, ka, iespējams, briest liela afēra, pašvaldības mantas izšķērdēšana un varbūt ir arī korupcija domes vadības līmenī. Par šo un citiem novadam aktuāliem jautājumiem Neatkarīgās intervija ar Tukuma novada domes deputāti, žurnālisti, rakstnieci Gunu Rozi (Nacionālā apvienība (NA)) un Tukuma novada domes deputāti, uzņēmēju, juristi Daigu Reču (No sirds Latvijai (NSL)).

«Kioto konference notika piecpadsmito reizi, un es uz šo pasākumu biju uzaicināts jau sesto reizi. Tas bija Science Technology for Society forums, kurā piedalās ap 800 zinātnes administratoru un menedžeru, zinātnisko institūtu un pasaules lielāko firmu vadītāju. Šajās firmās attīstās modernā industrija, kam ir zinātniska bāze, jo šīs firmas nodarbina zinātniekus. Tās salāgo moderno tehnoloģiju attīstības virzienus, atrodot valsti, kuru konkrētais virziens varētu interesēt un ar kuru sadarbojoties inovāciju atklājusī valsts varētu pelnīt,» savu stāstījumu iesāk Ojārs Spārītis, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents.

Āgenskalna Valsts ģimnāzijai – 330 gadu!!! Kad mēs ar fotogrāfi 17. oktobrī ieradāmies skolā, tur tiešām bija jaušams svētku satraukums. Todien notika ģimnāzijas 330 gadu jubilejas koncerts Mēs savā skolā un valstī. Mani vēl vairāk pacilāja tas, ka satiku tur savu bērnu skolotāju citā skolā – Anitu Vanagu, kura tagad ir ģimnāzijas direktora vietniece izglītības darbā.

Saruna ar apvienības Attīstībai/Par! līdzpriekšsēdētāju Danielu Pavļutu par tikšanos ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, Saeimas vēlēšanu rezultātiem, valdības veidošanu un grūtībām šajā procesā.