Lielās intervijas

Vai igauņi vispār eksistētu, ja par viņiem neviens neko nezinātu? Es te tik vien kā pārfrāzēju Lauri Vahtres grāmatas Igaunis no iekšpuses un ārpuses pašā sākumā sacīto.

Saruna ar Eiropas Krabju zvejas asociācijas prezidentu, TV raidījuma Nacionālo interešu klubs vadītāju Didzi Šmitu par situāciju ap Svālbarā arestētajiem krabju kuģiem, par mūsu valdības darbību un bezdarbību konflikta risināšanā, par tām valstiskajām struktūrām, kuras ir gatavas aizstāvēt savas valsts nacionālās intereses, un tām, kurām ir pavisam citas intereses.

Kremļa meli un izlocīšanās saistībā ar bijušā Krievijas dubultaģenta Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumu Lielbritānijā – tie ir tikai dabiski Krievijas diplomātiskās valodas izpaudumi, kas mūsdienās neizceļas ar pārlieku smalkumu un pieklājību. Daudz filigrānāka valoda bija britu sūtņa Maskavā Staforda Kripsa un PSRS ārlietu tautas komisāra Vjačeslava Molotova rakstiskajā dialogā 1941. gadā – dažas dienas pēc Vācijas iebrukuma Padomju Savienībā. Molotova meli ir smalki kā itāļu baroka mežģīnes – atšķirībā no šodienas Kremļa melu zirgadeķa raupjuma.

Ēriks Dreibants ir viens no populārākajiem Latvijas pavāriem, redzēts dažādos televīzijas šovos. Taču šajā reizē Neatkarīgās intervija ar viņu nevis par ēdienu receptēm, bet par politiku – par restorānu biznesu ietekmējošiem likumiem un lēmumiem. Ēriks Dreibants ir ne tikai cepējs un vārītājs, bet arī Latvijas Restorānu biedrības dibinātājs un runaspersona.

Saruna ar LU profesoru, politologu Ivaru Ījabu par Latvijas valsts prezidenta institūcijas pastāvēšanas funkcionālo jēgu, iespējamo prezidenta ievēlēšanas kārtības maiņu un Latvijas politisko laukumu pēc rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām.

Sarunas problemātika: vardarbība pret bērniem. Dažādos aspektus aplūko Aelita Ziemele, Allažu Bērnu un ģimenes atbalsta centra vadītāja; Dace Uzulēna, Dobeles sociālo pakalpojumu centra sociālā darbiniece; Jānis Reirs, labklājības ministrs (Vienotība); Andris Bērziņš (ZZS), Latvijas Bērnu fonda vadītājs.

Jurists Klementijs Rancāns jau ilgus gadus Purvciemā nodarbojas ar dzīvokļu īpašnieku tiesību aizstāvību. Šajā intervijā viņš pamatā uzstājas kā mājas Tirzas ielā 3/2 pilnvarotā persona. Taču es, būdams savas mājas dzīvokļu īpašnieku biedrības valdes loceklis, uzskatu, ka tā ne tuvu nav tikai šīs mājas problēma.

Lai gan vēl nav noslēdzies Eiropas Savienības (ES) fondu 2014.–2020. gada plānošanas periods, jau šobrīd ir aizsākušās diskusijas par to, kāda veida publiskā finansējuma atbalsts būs pieejams pēc 2020. gada. Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš intervijā Neatkarīgajai atklāj, vai Latvijas zivsaimnieki var rēķināties ar ES fonu atbalstu arī pēc 2020. gada.

Uzņēmējs, ekspremjers (1994.–1995.), ministrs V. Birkava un A. Šķēles valdībās, politiķis (5. un 6. Saeimas deputāts) un zēģelētājs Māris GAILIS intervijā Neatkarīgajai teic, ka spēcīgu līderu trūkums arvien pataisa mūs par «pārcentīgu ierēdņu valsti».

Latvijas politiķu lēmums samazināt nerezidentu līdzekļu apmēru Latvijas bankās līdz 5% un atteikties no čaulu kompāniju apkalpošanas licis savilkt jostas daudzām nerezidentu bankām un mainīt to darbības plānus. ABLV bank šāda iespēja faktiski netika dota, un tā bija spiesta krist pirmajā frontes līnijā. Kas sekos, cik sarežģīts un reizē ienesīgs ne tikai bankai, bet arī valstij ir šis nerezidentu bizness, kas paliks pāri no ABLV impērijas, Neatkarīgās intervija ar bankas valdes priekšsēdētāju Ernestu Berni, kurš bankā darbojas jau kopš 1995. gada (tolaik Aizkraukles banka).

Kāds būs sausais atlikums pēc Baltijas valstu un ASV prezidentu tikšanās, kādas ir pārmaiņu iespējas Krievijā un kāds ir mūsdienu aukstais karš jeb interešu pirātisms un ko tajā var panākt diplomātiju, Neatkarīgās intervija ar Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Eiropas studiju fakultātes jaunievēlēto dekānu, Latvijas Ārpolitikas institūta direktoru Andri Sprūdu.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis Toms Nāburgs.

Intervija ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktori Lieni Cipuli: par iesākto, bet nepabeigto NMPD reformu, par to, vai medicīnas speciālistiem jābrauc uz katru paaugstinātas temperatūras gadījumu, par to, vai NMPD ir gatavs katastrofu situācijām un vai politiķi ir gatavi palīdzēt dienestam.

Rīgas Klasiskās ģimnāzijas direktors Romans Alijevs intervijā Neatkarīgajai iestājas par skolotājiem un vērtē kārtējo izglītības reformu.

Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs intervijā Neatkarīgajai raksturo mūsdienu Eiropu, tās vērtības un riskus.

Par to, kas ir obligātā iepirkuma komponente (OIK), kāpēc tā ir kaitīga un vai no tās var tikt vaļā, Neatkarīgās intervija ar Saeimas deputātu Ivaru Zariņu (Saskaņa).

Neatkarīgajai radās unikāla iespēja vienlaikus iztaujāt Latvijas Republikas Augstākās padomes (AP) deputātu Pēteri Simsonu, kurš vadīja AP Prezidija izveidoto komisiju sarunām ar PSRS VDK par Latvijas PSR VDK likvidāciju, un ilggadējo Totalitārisma seku dokumentēšanas centra vadītāju Induli Zālīti. Viens otru papildinot, abi stāsta par notikumiem ap čekas maisu pārņemšanu un glabāšanu, kā arī dalās pārdomās par morāles un ētikas aspektiem saistībā ar gaidāmo maisu satura publiskošanu.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

«Mans tēvs Ojārs Saulītis mācījās Rīgas 1. ģimnāzijā. Kad 1941. gadā Rīgā ienāca vācieši, audzēkņus no skolas izlika ārā, lai iekārtotu hospitāli vācu karavīriem. Vēlāk viņš strādāja kinoprojektoru remonta darbnīcā Ādolfa Hitlera štrāsē. Sākumā tēvu latviešu leģionā neiesauca, bet 1944. gadā viņš saņēma pavēsti – tikos un tikos ierasties Elizabetes un Tērbatas ielu stūrī. Tēvs, paņēmis koferīti, kopā ar savu draugu aizgāja uz noteikto vietu. Tur visus puikas pēc saraksta krāmēja iekšā kravas automašīnās un – uz Kurzemes fronti! Ojārs saskatījās ar savu draugu, un abi saprata bez vārdiem: mums tas nav vajadzīgs! Abi paprasījušies uz tualeti, sak, tūdaļ būsim atpakaļ, re, kur mūsu mantas paliek! Tā viņi aizbēga un pēc tam līdz oktobrim slēpās, kad Rīgā ienāca sarkanā armija,» stāsta Askolds Saulītis.

Nākamās Saeimas vēlēšanu kampaņā atkal tiks izmantots antikorupcijas lozungs. Taču kā aktīvākajiem šā lozunga vicinātājiem ir veicies apkarot korupciju tad, kad viņiem bija visas iespējas to darīt? Par to Neatkarīgās intervija ar Atmodas laika iekšlietu ministru, zvērinātu advokātu Aloizu Vazni.