Lielās intervijas

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Arnis Cimdars, bijušais Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs (1997–2019).

Saruna ar Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) jauno valdes priekšsēdētāju Edgaru Tavaru.

«Tolaik Krievijā varēja dabūt nevis ēdienu, bet gan caureju,» smejoties atceras Juris Putnis, bijušais vokāli instrumentālā ansambļa Tip Top «skaņu vecis», inteliģenti sakot – skaņu inženieris, tagad – uzņēmuma BMS-Baltijas Mārketing Serviss direktors un īpašnieks. Pēc pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu muzikālās «soļankas», kas mūziķu un humoristu piepildītā katlā izbraukāja pa visu bijušo Padomju Savienību un Austrumeiropas «sociālistiskās nometnes» valstīm, iestājās deviņdesmito gadu smagā atjaunotne, kad par mūziku domāja maz vai nemaz. Tad naudu vajadzēja pelnīt ar pirkšanu un pārdošanu.

Uz Krūts veselības kampaņas atklāšanas pasākumu ķirurgs Armands Sīviņš kavējās, jo operēja pacientu. Nereti operācijas ilgst vairākas stundas, un nav prognozējams, kad ārsti un māsas atbrīvosies. Pacientu gaidīts, bet nesaudzīgi kritisks pret notiekošo veselības aprūpē. Sarunā ar Neatkarīgo Latvijas Onkoloģijas centra Onkoķirurģijas klīnikas vadītājs, ķirurgs, dr. med. Armands Sīviņš atklāj pārdomas par vēža pacientu aprūpi, kritisko situāciju veselības aprūpes cilvēkresursu ziņā un to, ka Latvijas Onkoloģijas centra telpās joprojām flīzes krīt no sienām, kā tas bija tad, kad pirms vairākiem gadiem onkoķirurgs žurnālistiem parādīja telpas, kādās ārstējas vēža pacienti, un no toreizējā veselības ministra un slimnīcas vadības saņēma kritiku.

«Mūsdienās, kad ceļot ir lēti un viegli, cilvēki ir gatavi nedēļas nogali braukt pavadīt Londonā, Berlīnē, Parīzē un tur iet uz koncertiem, un tērēt savu laiku un daudz līdzekļu, tad kāpēc lai viņi nebrauktu uz Ventspili, ja viņus ieinteresēs piedāvājums,» uzskata Ventspils jaunās akustiskās koncertzāles Latvija mākslinieciskais vadītājs Miks Magone.

Par Valsts prezidenta Egila Levita pirmajiem soļiem, par valsts varas nemitīgo tieksmi ierobežot, aizliegt, kontrolēt un sodīt, par Baibu Broku un citām aktualitātēm Neatkarīgās intervija ar Latvijas Ostu asociācijas izpilddirektoru Kārli Leiškalnu.

Pēdējā desmitgadē Latvijas lauku reģioni un nelielās pilsētas zaudē cilvēkus – to skaits samazinās vairāku apstākļu ietekmē, tostarp iekšējās migrācijas dēļ, kad cilvēki labāka darba meklējumos dodas Rīgas vai citu lielo pilsētu virzienā. Vai tiešām lielpilsētās dzīve ir labāka, kādi ir mazpilsētu plusi un mīnusi, kā motivēt iedzīvotājus atgriezties dzimtajā pusē? Par to saruna ar Limbažu novada pašvaldības vadītāju Didzi Zemmeru.

Pirms intervijas ar Mārīti Tukišu, valsts kapitālsabiedrības Latvijas Radio (LR) valdes locekli finanšu vadības jautājumos, man piezvanīja Raimonds Pauls, un Maestro satraukumu nespēja noslēpt pat viņa tradicionāli ironiskais izteiksmes veids. «Lūdzu, uzziniet, kas notiek ar Latvijas Radio. Varbūt jūs to varat izdarīt ar savu nešpetno raksturu. Mēs varam pazaudēt vienu no nedaudzajiem medijiem, kas vēl rūpējas par Latvijas kultūru un latviešu valodu,» teica Pauls.

Par valsts varas centieniem kontrolēt cilvēku darījumus, par reformām tieslietu nozarē un pašvaldībās, par malkas apkures kaitīgumu un citām aktualitātēm Neatkarīgās intervija ar Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes lektoru Gunāru Kūtri.

Ekonomists un uzņēmējs, īpaši izturīgu betona grīdu ražošanas uzņēmuma Primekss īpašnieks un vadītājs Jānis Ošlejs ir pazīstams ar savu neatkarīgo redzējumu uz daudzām lietām. Viņš ir ne tikai viens no Latvijas sekmīgākajiem uzņēmējiem, kurš nekad nav izmantojis politisko piesegu saviem biznesa mērķiem (jo 95% no uzņēmējdarbības veic ārzemēs), bet arī viens no tiem, kurš uzdrošinājies oponēt tiem gan valdības, gan Latvijas Bankas viedokļiem, kuri attiecīgajā brīdī skaitījušies «pareizie». Viņa neatkarīgais redzējums kombinācijā ar sekmīgu uzņēmējdarbību liek Ošleja viedoklī ieklausīties, pat ja tas atsevišķos jautājumos var likties nepieņemams.

Zolitūdes traģēdijas krimināllietā pagaidām ir pārtraukums līdz 3. septembrim, kad cietušie turpinās uzstāties debatēs. Cietušie tiesas lēmumu gaida jau sesto gadu, deviņi cilvēki to vairs nedzirdēs – viņi nomira. Līdz septembrim Rīgas dome varbūt būs vienojusies ar Igaunijas uzņēmējiem par īpašumtiesībām iecerētajā traģēdijas piemiņas vietā.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Sociāldemokrātiskās partijas Saskaņa Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs.

Jau šonedēļ, 12. – 13. jūlijā, Bauskas pilskalna estrādē risināsies ikgadējais kantrimūzikas festivāls. Pie tā stūres ierasts redzēt šīs mūzikas guru Uldi Ozoliņu, taču nu jau otro gadu viņš producenta lomu dala ar Mārtiņu Jātnieku – mūziķi, kurš nebaidās sevi dēvēt arī par lauksaimnieku.

«Diemžēl tauta kļuvusi vēl glupāka nekā agrāk un patlaban vienalga nesapratīs, kas notiek. (..) Apstulbināta [tauta]. Un te nu ir tā interesantā šķirtne – vai nu būt anglosakšu pasaules astes galā (jo amerikāņi te tomēr ir itin kā pamatnoteicēji), vai arī būt atdzimstošās Eirāzijas pasaules avangardā,» kļūt par Eirāzijas (lasi – «krievu pasaules») sastāvdaļu aicina psihologs, ekonomikas zinātņu doktors Igors Zlotņikovs, kurš beidzis Maskavas universitātes psiholoģijas fakultāti. «Latvijā viņš ir starp tiem cilvēkiem, kuri spēj domāt patstāvīgi,» – tā Zlotņikovu raksturo kolēģis Viktors Avotiņš, publicējot ar viņu interviju 26. jūnijā. Interesanti, ka patstāvīgā domāšana nereti ir dziļi iespaidota no kādas konkrētas ideoloģijas. Bet tas, ka intervija publicēta, ir pozitīvi vērtējams fakts: pretinieks jāpazīst.

Latvijas Pensionāru federāciju nu jau mēnesi vada bijusī politiķe Aija Barča. Darbību Liepājas partijā līdz ar ievēlēšanu federācijas priekšsēdētājas amatā viņa ir apturējusi. Diskutējot par priekšlikumiem pensionāru dzīves uzlabošanā, Aija Barča vēlas vairāk konstruktīvu sarunu un konkrētu priekšlikumu, ne – skaļu bļaustīšanos. Intervijā Neatkarīgajai bijusī Saeimas deputāte iezīmē savas prioritātes pensiju likuma izmaiņām.

«Vīriešiem dzīvē ir vajadzīgi izaicinājumi,» uzskata Nauris Puntulis (NA), kultūras ministra amata kandidāts, «un, iespējams, izaicinājums būt par ministru ir jēgpilnāks par nodarbošanos ar ekstrēmiem sporta veidiem... Vindsērfings un snovbords tiek pieskaitīti ekstrēmajiem.» Acīmredzot pēc «ienākšanas» kultūras ministra amatā Naurim Puntulim vairs nebūs tik daudz laika, lai nodarbotos ar ekstrēmismu uz ūdens vai sniega: pietiks ar ekstrēmismu kultūras druvā. Šodien – intervija ar Nauri Puntuli.

Valsts kontrole (VK) veikusi apjomīgu revīziju, vētījot cilvēkresursu problemātiku veselības aprūpes sistēmā, no izglītības ieguves līdz dažāda līmeņa nozares darbiniekiem. Secinājumi lieku reizi apliecina kritisko stāvokli nozarē un situācijas pasliktināšanos. Par revīzijas atklājumiem un ieteikumiem krīzes mazināšanai Neatkarīgās intervija ar VK 3. revīzijas departamenta direktori Ingu Vāravu un revīzijas grupas vadītāju Mareku Zvirgzdiņu.

Dainis Turlais Rīgas domes priekšsēdētāja amatā bija tikai 21 dienu, līdz tika gāzts. Par to, kas notiek domē, kas bija viņa gāzēji, kas notiks turpmāk, Neatkarīgās intervija ar Rīgas domes deputātu Daini Turlo (Gods kalpot Rīgai).

Saruna ar Latvijas restorānu asociācijas prezidentu Jāni Jenzi par sabiedriskās ēdināšanas nozares iziešanu no pelēkās zonas, par sadarbību (vai pretim stāvēšanu) ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), par Kinfield bēdīgo stāstu un par to, vai VID ir kaut viens darbinieks, kurš pats būtu pilnībā samaksājis visus nodokļus.

Par administratīvi teritoriālās reformas un politiskās situācijas īpatnībām novadā, par pašvaldības un ukraiņu investora attiecībām un citiem aktuāliem jautājumiem Neatkarīgās intervija ar Tukuma novada domes priekšsēdētāja vietnieku Agri Zvaigzneskalnu (Latvijas Zaļā partija).