Intervija ar Ventspils pilsētas Sporta pārvaldes vadītāju Dainu Paipalu.
- Zināms, 2020. gads ir olimpiskais gads un olimpisko spēļu Latvijas delegācijā parasti ir ļoti daudz ventspilnieku. Kāpēc sportistiem patīk Ventspils, un kā ir bijis iespējams vienā pilsētā panākt tik augstus rezultātus tik daudziem sportistiem dažādos sporta veidos?
- Pirmām kārtām tas ir panākts kopā ar gudriem un zinošiem cilvēkiem, kuri ikdienā strādā ar sportistiem un ir izveidojuši nopietnu sporta infrastruktūru, kas ir pamats sportiskajai izaugsmei. Atgādināšu, ka Ventspilī tika izveidots pirmais Olimpiskais centrs. Vairāk nekā 20 gadu garumā, mērķtiecīgi pilnveidojot infrastruktūru, Ventspils ir izveidojusies par pilsētu, kurā sporta bāzes izvietotas kompakti, kā arī ērti pieejama sportistu viesnīca un ēdināšanas pakalpojumi. Kopumā pilsēta, radītā infrastruktūra un daba - jūra, kāpas, parki - nodrošina ne tikai labus treniņu, bet arī dzīves apstākļus augstas klases sportistiem. Mēs ļoti lepojamies ar saviem sportistiem, tajā skaitā Daini Kūlu, kurš 1980. gadā ieguva olimpisko zeltu šķēpmešanā. Kopš Olimpiskā centra Ventspils izveidošanas, veiksmīgi realizēta virkne attīstības projektu, un šodien Olimpiskais centrs Ventspils ir kļuvis par vienu no lielākajiem sporta centriem valstī. Ventspils sporta bāzes izmanto ne tikai Ventspils iedzīvotāji, bet arī valsts un pasaules mēroga sportisti - Latvijas izlases dalībnieki bobslejā, pludmales volejbolā, šorttrekā, svarcelšanā, vieglatlētikā, jaunatnes izlases dalībnieki basketbolā, kuri pārstāv mūsu valsti olimpiskajās spēlēs, pasaules un Eiropas čempionātos.
- Ventspils sporta skola Spars sadarbībā ar Latvijas Izglītības un zinātnes ministriju realizē pilotprojektu - augstu sasniegumu sportistu sagatavošanas centra izveidi. Kādi ir rezultāti?
- Tā tiešām bija mūsu iniciatīva, ko IZM atbalstīja, jo ne tikai Murjāņos, bet arī citās pašvaldībās ir laba infrastruktūra un citi resursi, lai audzinātu jaunos augstas klases sportistus. 2015. gadā IZM mūs uzklausīja un izstrādāja pilotprojektu, kura ietvaros Liepājā, Valmierā, Ventspilī un Limbažos ir izveidoti augstu sasniegumu sportistu sagatavošanas centri. 2019. gada nogale ir atskaites brīdis, lai konstatētu šā pilotprojekta devumu. Es varu būt lepna, ka ventspilnieki citu centru vidū izceļas ar ļoti augstiem sasniegumiem. No 2015. gada septembra līdz šā gada nogalei dažādās starptautiskās sacensībās, tostarp Eiropas un pasaules čempionātos, esam ieguvuši 34 medaļas. Paskaidrošu, ka mūsu centrs attīstās svarcelšanā, šorttrekā un vieglatlētikā - kopā programmā ir iekļauti 18 sportistu. Visaugstākie sasniegumi ir svarcēlājiem - atcerēsimies, ka iepriekšējās olimpiskajās spēlēs Rebeka Koha ieguva 4. vietu, kā arī Artūrs Plēsnieks bija labāko desmitniekā. Paredzams, ka 2020.gada Olimpiskajās spēlēs valsts delegācijas sastāvā būs arī Ventspils sportisti.
- Ventspils iedibināja arī Latvijas olimpiādes tradīciju.
- Jā, 2004. gadā Ventspils organizēja pirmo Latvijas olimpiādi, kas tagad kļuvusi par tradīciju. Diemžēl 2020. gadā ieplānotā Latvijas olimpiāde nenotiks, jo neviena pašvaldība nav pieteikusies olimpiādes rīkošanai, jo tie ir lieli izdevumi, bet valsts negarantē līdzfinansējumu. Savu iespaidu uz šo procesu ir atstājusi arī sagaidāmā teritoriālā reforma. Olimpiāde ir pārcelta uz 2022. gadu.
- Par svarcēlājiem un viņu augstajiem sasniegumiem treneru Eduarda Andruškeviča un Viktora Ščerbatiha vadībā runāts tiek bieži, taču arī šorttrekā aug lieliski sportisti. Kā viņiem klājas?
- Šorttreks Latvijā ir ienācis caur Ventspili. Sportisti nodarbojas Olimpiskā centra Ventspils Ledus hallē, kurā ir vienīgais Latvijā starptautiskiem standartiem atbilstošs šorttreka ledus laukums. Treniņi notiek arī vieglatlētikas manēžā un atlētiskās vingrošanas zālē. Savukārt rehabilitācijai sportisti izmanto Olimpiskā centrā Ventspils izveidoto fizioterapijas centu, kā arī peldbaseinu un SPA kompleksu, bet vasaras mēnešos arī stadionu, pilsētas parkus un gājēju celiņus. Protams, mēs lepojamies ar šorttrekistiem, it īpaši brāļiem Kārli un Robertu Krūzbergiem. Bija grūts periods, jo mainījās treneri un jaunieši uz laiku devās trenēties uz Jelgavu. Mēs darījām visu iespējamo, lai atgrieztu šorttreku Ventspilī - tagad treneris ir Jēkabs Saulītis un abi puiši atkal trenējas Ventspilī. Aug arī jaunā maiņa - mums ir divas talantīgas meitenes - Anna Jansone un Alīna Usatova. Plānojam, ka kopā ar viņām olimpiskajās spēlēs varētu startēt komandu stafetē Pekinā. Esam atvērti jaunu, talantīgu sportistu piesaistē šorttrekā, jo šajā sporta veidā ir ļoti nepieciešami sparinga partneri.
- Augsto sasniegumu sportistu sagatavošanas centrs specializējas arī vieglatlētikā. Kā aug rezultāti šajā sporta veidā?
- Šobrīd vieglatlētikas nodaļā ir novērsta sportistu mainība un tā tiek orientēta uz tāllēkšanas, trīssoļlēkšanas, augstlēkšanas un soļošanas disciplīnām. Arī nākotnes perspektīvā ir plānots orientēties uz šīm vieglatlētikas disciplīnām, jo sportistus sagatavo atbilstoši un profesionāli speciālisti. Visi seši augstas klases sportistu sagatavošanas centra vieglatlēti ir Latvijas pieaugušo un junioru izlases dalībnieki. Rezultāti kopš 2015. gada ir ievērojami auguši. Piemēram, Rūta Kate Lasmane Eiropas čempionātā U20 vecuma grupā ir izcīnījusi 3. vietu trīssoļlēkšanā. Arī soļotājs Ruslans Smolonskis trenera Modra Liepiņa vadībā gatavojas Tokijas spēlēm. Ceram, ka jaunajiem sportistiem ar smagu darbu izdosies īstenot mērķus un piedalīties visaugstākā līmeņa sacensībās. Mūsu vieglatlētikas treneri Juris Petrovičs un Andris Kronbergs šobrīd ir izdarījuši ļoti daudz. Gribu pateikt, ka Latvijā šobrīd izcilu treneru ir maz un viņu skaits strauji sarūk. Lai kļūtu par treneri, jābūt ļoti spēcīgai personībai ar spējām otru cilvēku attīstīt, virzīt uz priekšu, atbalstīt šaubu brīžos. Viens no iemesliem, kas mazina interesi strādāt par treneri, ir treneru mazais atalgojums un esošā sistēma, kas nav vērsta uz sasniegumiem. Valsts finansējums treneru darba apmaksai tiek dalīts bez izpratnes, neņemot vērā, cik daudz un kā treneri strādā, kādi rezultāti. Arī Ventspils Sporta skolā Spars ir izveidojusies līdzīga situācija, bet pašvaldība, izprotot treneru lomu sportista sagatavošanā, ir izveidojusi sistēmu, lai finansiāli atbalstītu profesionālākos trenerus.
- Vai pilotprojektā, kas tiek īstenots kopā ar IZM, var iekļauties tikai ventspilnieki?
- Nē, piemēram, svarcelšanā mums ir izveidojusies ļoti laba sadarbība ar Dobeli - vairāki perspektīvie svarcēlāji ir pārcēlušies uz Ventspili, kur trenējas un mācās vispārizglītojošajā skolā. Dzīvošanu viņiem nodrošinām dienesta viesnīcā. Piebildīšu, ka treniņu process un mācības vispārizglītojošajā skolā ir salāgoti tā, lai talantīgajiem bērniem būtu iespēja efektīvi trenēties.
Šajā programmā iekļāvušies arī citu pilsētu sportisti. Tāpat ļoti vēlamies, lai arī 2020. gadā IZM turpinātu uzsākto projektu par augstu sasniegumu sportistu sagatavošanas centriem. Esam sagatavojuši un iesnieguši rīcības stratēģiju 2020. līdz 2024. gadam, bet pagaidām galīgā lēmuma nav.
- Ventspilī sportisti tiek atbalstīti ne tikai šīs programmas ietvaros, bet arī ar pašvaldības līdzfinansējumu.
- Arī IZM atbalstītās programmas īstenošanai nepieciešams pašvaldības līdzfinansējums - pusi finansējuma sedz IZM, pusi Ventspils pilsētas pašvaldība. Arī Sporta skolā Spars, kur tiek realizēti treniņi desmit sporta veidos, ir izveidota jauno talantīgāko sportistu sagatavošanas programma. Pašvaldība piešķīrusi finansējumu jauno sportistu atbalstam, lai viņi varētu aizbraukt gan uz treniņnometnēm, gan sacensībām, piemēram, Eiropas jaunatnes čempionātu. Savukārt, lai atbalstītu augstas klases sportistu sportisko rezultātu izaugsmi, ir izveidota Ventspils Olimpiskā vienība, kas, efektīvi kooperējot valsts, pašvaldības un sponsoru finanšu līdzekļus, nodrošina augstas klases sportistu mērķu sasniegšanu. Šajā vienībā pašvaldības atbalstu saņem potenciālie olimpisko spēļu, pasaules un Eiropas čempionātu dalībnieki.
Ventspils Sporta skolas Spars pienesums Latvijas sportam ir būtisks, jo katru gadu sporta skolas audzēkņi Latviju pārstāv dažādu sporta veidu un vecumu grupu izlasēs. Sporta skolas Spars audzēkņi Rebeka Koha (svarcelšana), Artūrs Plēsnieks (svarcelšana) un Roberto Puķītis (šorttreks) ir pārstāvējuši Latviju olimpiskajās spēlēs, sasniedzot augstus rezultātus.
Ventspils Sporta skolas Spars audzēkņi Latvijas izlašu sastāvos no 2015. līdz 2019. gadam ir uzrādījuši atzīstamus rezultātus, izcīnot lielu skaitu medaļu Latvijas jaunatnes čempionātos. Latvijas izlases sastāvā ik gadu iekļauti vairāk nekā 30 dalībnieku un vairāk nekā 20 kandidātu. Īpaši augsti sasniegumi ir Ventspils augstas klases sportistu sagatavošanas centra dalībniekiem.
_______________________________________________
• APMAKSĀTA PUBLIKĀCIJA
