Oļegs Burovs: Esam pietuvojušies diktatūrai

 
©Mārtiņš Zilgalvis/F64

Intervija ar Rīgas domes priekšsēdētāju Oļegu Burovu (Gods kalpot Rīgai): par pietuvošanos diktatūrai un Latvijas brīvostu gatavošanu pri(h)vatizācijai, par Rīgas domes atlaišanu un Rail Baltica stagnāciju.

- Kad nācu pie jums uz interviju, Vecrīgā satiku kādu Saeimas deputātu, kurš citastarp izteicās, ka vēl nekad Latvijā nav bijis kā tagad - ir sajūta, ka straujiem soļiem tuvojas diktatūra. Kā jums šķiet?

- Otrdien Latvijas valdības vadītājs Kariņš paziņoja, ka valsts pārvaldībā tikšot pārņemtas Rīgas un Ventspils brīvostas - lai pēc ASV Finanšu ministrijas lēmuma no Ventspils brīvostas darbības tiktu nodalīta persona, pret kuru ir vērstas sankcijas. Savukārt, kas attiecas uz Rīgas brīvostu, tur arī esot «zināma ietekme fiziskām un juridiskām personām», kuras tagad ir «zem sankcijām». Nu, zināt, tas ir smieklīgi un nožēlojami. Šodien runāju ar kādu cilvēku, kurš nesen atgriezās no Luksemburgas: viņš teica, ka tur politiķi par mums smejas. Proti, mēs tā kritizējam un noniecinām paši sevi, ka tas jau kļūst smieklīgi. Piemēram, par banku sfēru (riskanti klienti, aizdomīgas naudas plūsmas utt.): viņi teic, ka tādas lietas notiek visur, bet mēs, viņi teic, esam priecīgi, ka Latvija sevi «uztaisa» par vissliktāko - tad mums nepievērš tik lielu uzmanību. Runājot par ostām: viena fiziska persona, proti, Lembergs, parādījās šajā Magņitska sarakstā, bet kas palīdzēja amerikāņiem izveidot šo sarakstu? Acīmredzot tieslietu ministrs Bordāns. Otrdien es uzdevu Rīgas brīvostas pārvaldniekam izstāties no Latvijas brīvostu asociācijas. Bet kāpēc tikai Ventspils un Rīga? Liepājas brīvosta ir pavisam balta un laba? Valdība ir izdomājusi grozīt likumu par ostām - ko mēs pēc tam darīsim ar investīciju projektiem, kādas būs mūsu intereses, ja brīvostas nepiederēs pašvaldībām? Nekādas! Valdība pēkšņi gatava grozīt likumus, nekonsultējoties ne ar vienu iesaistīto pusi. Vienlaikus gan valdība, gan Saeima uzskata par normālu praksi neievērot likumus, kurus paši pieņēma gan attiecībā uz mediķu atalgojumu, gan zinātnes finansējumu un citus. Jā, mēs esam pietuvojušies diktatūrai.

- Patiešām, kādēļ mocīties ar trim lasījumiem Saeimā, debatēm un pārējiem niekiem? Atliek amerikāņiem uzsvilpt, un valdība jau stāv uz pakaļkājām. Varu sagrābj saujiņa bezkompromisa tiesiskuma ielikteņu, Saeimā tiek nolasīts viņu verdikts, visi aplaudē, likums stājas spēkā. Bordānistiem savulaik taču bija tieši tāds mērķis: privatizēt ostas savu sponsoru interesēs. Viss notiek pēc plāna: drīz ostas tiks pārdotas par sviestmaizi...

- Iespējams. Par ostu pārņemšanu valsts īpašumā sāka runāt Bordāns, tagad viņa scenārijs ir redzams. Strīķe televīzijā jau izteicās, ka, valdībai pārņemot ostas, līdztekus esot nepieciešams realizēt Bordāna rosinātās reformas - veikt izmaiņas ģenerālprokurora iecelšanā, izveidot ekonomisko jautājumu tiesu un veikt grozījumus kriminālprocesa regulējumā. Bet brīvostu valdēs vienmēr ir bijuši četri valdes locekļi no valsts puses, četri - no pašvaldības. Bez valsts atbalsta nekas nevarēja notikt. Tas bija normāls balanss, un lēmumi nekad nebija politizēti. Tad jau varbūt uzreiz visu nacionalizēt, arī pašvaldības likvidēt, ieliekot visur pa vienam administratoram. Administrators Rīgā mierīgu sirdi varēs likvidēt visas sociālās programmas un veidot pilsētas budžetu grāmatvediski, neinteresējoties par rīdzinieku vajadzībām. Atlaides sabiedriskajā transportā, citas atbalsta programmas, tas viss būs apdraudēts.

- Bet, runājot par Rīgas domes atlaišanu: vēl nebija publicēts ministra Pūces rosinājums to atlaist, kad viņš jau skraidelēja, meklēdams atbildi uz jautājumu - kurā datumā varēs rīkot vēlēšanas?

- Iedzīvotāji jau pāris mēnešus tiek turēti dezinformācijas plūsmā, un liela daļa, iespējams, domā, ka Rīgas dome jau ir atlaista. Taču patiesība ir tāda, ka nekādas atkritumu krīzes Rīgā nav, kaut gan Pūces vēstulē apgalvots, ka ir. Pūce teic, ka viņš komunicējot ar atkritumu izvešanas operatoriem, bet mums nav skaidrs - ar kuriem? Pirms dažām nedēļām mums beidzās sarunu procedūra ar operatoriem - par to, ka viņi turpina darbību no 12. decembra. Par ko tad mūs šobrīd atlaist? Ministrs Pūce neapstiprināja mūsu saistošos noteikumus un atsūtīja 44 lielākoties stilistiska rakstura labojumus šajos noteikumus. Ministrija tik ļoti steidzās neapstiprināt noteikumus, ka pat atļāva privātmāju teritorijās dedzināt atkritumus. No vienas puses - viņi aizliedz dedzināt lapas un cīnās par ekoloģiju, no otras puses - ļauj dedzināt sadzīves atkritumus. Varbūt automātiski atbalstīt visus ministrijas priekšlikumus?... Tas ir ministrijas politiskais cinisms, sak, ja mums neizdevās uzvarēt demokrātiski, mēģināsim citādi. Un vēl ierosinājums vēlēt domi uz pieciem gadiem! Atceraties Saeimas vēlēšanas, kas notika pērn? Kampaņa bija melna, populistiska, uzsvars tika likts uz visu slikto. Vai mode uz negatīvismu pāries arī uz pašvaldību vēlēšanām? Ceru, ka ne. Tie, kuri solīja visu brutāli nomainīt, nekādas pozitīvās izmaiņas nav nesuši. Mēs redzam, kā notiek izglītības «reforma», kad kārtējā ministre tikai runā un grauj, mēs redzam situāciju ar mediķiem - likums pieņemts, bet valdība un Saeima to ir nolēmusi nepildīt utt. Pašvaldībās visu ir viegli pārbaudīt. Uzskatu, ka uz nākamajām pašvaldības vēlēšanām vajag būt reālistiskai, saimnieciskai programmai. Tomēr baidos, ka termiņš, lai sagatavotos domes ārkārtas vēlēšanām, būs pārāk īss. Ja Saeima visu izdarīs ātri, jau 13. janvārī, iespējams, Rīgas domē sāks strādāt administrators. Vēlēšanas varētu notikt 29. februārī vai nedēļu vēlāk. Man ir bažas, ka šajā laikā varētu parādīties dažādas brutālas kompānijas, kuras agresīvi grūstu virsū vēlētājiem primitīvus solījumus, jo nebūs jau daudz laika, lai kaut ko ilgi un pacietīgi skaidrotu. Iespējams, viss būs vienkārši sadalīts pēc tautībām un runa atkal būs par krieviem un latviešiem. Diemžēl. Un ja ar šādu motivāciju mēs ievēlēsim deputātus uz pieciem gadiem, tad tā būs ļoti bēdīga situācija.

- Kā uz šo situāciju skatās jūsu pārstāvētā partija Gods kalpot Rīgai?

- Oficiālais lēmums tiks pieņemts acīmredzot nākamnedēļ, bet mēs uzskatām, ka mēs varam un mums vajag startēt atsevišķi - ar savu sarakstu. Cilvēki sākumā domāja, ka mēs esam Saskaņas satelītpartija, bet mēs esam atsevišķa partija ar savu redzējumu un ar savu Rīgas politiku. Mēs nesāksim nodarboties ar populismu, mēs runāsim pragmatiski, jo zinām, kas jādara. Aicināsim balsot par mums - neatkarīgi no tautības.

- Lai neiekristu tajās pašās neizdarībās, kādas pieļāva iepriekšējais mērs Ušakovs, un lai nebūtu tādu korupcijas skandālu, vajadzētu tomēr paanalizēt, kas noticis iepriekš. Ušakovs paspēja aizbēgt uz Briseli, visu negatīvo putru vēlīgi atstājot palicēju izstrēbšanai.

- Ušakova posms ir beidzies, negribu sevi salīdzināt ar Nilu Ušakovu. Viņš neatrodas domē kopš 5. aprīļa. Protams, bija politiska nestabilitāte un neprognozējama koalīcija, bet... Visi saprot, ka pirms dažādiem balsojumiem notiek sarunas nevis par darbu un par konkrētu rīcības plānu, bet par politiskās atbildības sadalīšanu, tautas vārdiem runājot - notiek politiska tirgošanās. Lielākoties tas ir normāls process, bet reizēm tas beidzas ar dažiem gadiem cietumā, kā tas rezultējās, piemēram, vienam no Jūrmalas mēriem...

- Bet Ušakovs taču ir gatavs nākt atpakaļ uz Rīgas domi...

- Nedomāju, ka viņš plāno nākt atpakaļ. Tas bija tikai paziņojums, lai nodreb konkurenti un lai mobilizējas savējie. Tas bija PR gājiens. Amerika kungs arī neplāno nākt atpakaļ. Tas būtu diezgan dīvaini: dažus mēnešus pēc deputāta pilnvaru apstiprināšanas Eiroparlamentā kāds izlemtu to pamest.

- Kāda situācija patlaban ar Rīgas satiksmi? Miljoni tai jādod joprojām?

- Rīgas satiksmei (RS) dosim finansējumu atbilstoši pērnā gada skaitļiem, un tie būs 130 miljoni eiro. Pensionāri un skolēni turpinās braukt par velti, būs atlaides vairākām cilvēku kategorijām. Tomēr RS prasa naudu vairāk. To lai viņi paši meklē. Beigsies līgums ar Rīgas karti, vajadzētu gatavoties jaunam iepirkumam. Šīs kartes izmaksas daudzos raisa jautājumus... Vajag domāt, kā šo karti modernizēt. Šis pakalpojums var maksā stipri lētāk.

- Bet vicemērs Druvis Kleins taču meklē iespējas, kā lauzt līgumu ar Rīgas karti.

- Viņš nav pirmais, kurš to dara. Diemžēl priekšlaicīga līguma laušana nes milzīgas soda sankcijas. Pagaidām neviens konkrēts piedāvājums par šo nav dzirdēts, redzēts tikai skaļš virsraksts preses relīzē.

- Ar Rīgas satiksmi saistās ļoti daudz skandālu.

- Diez vai varam būt pārliecināt, ka visi skandāli beigsies. Bija RS skandāls, bija Rīgas tūrisma attīstības biroja skandāls. Bet ja man pajautās: vai tas ir viss? Neesmu pārliecināts. Man ir arī daudz jautājumu par Rīgas namu pārvaldnieku (RNP). Stāsta, ka sūdzību skaits par RNP ir krietni samazinājies. Bet man ir aizdomas, ka tas samazinājās tāpēc, ka cilvēki saprata: sūdzēties nav vērts, tik un tā nekas nemainīsies. Pirms dažiem mēnešiem bija sūdzības, ka Rīgas ūdenim () vairs nav iespējams nodot ūdens skaitītāja rādījumus «uz papīra», bet tikai elektroniski. Viss pareizi - procesus vajag modernizēt. Tikai nāktos atcerēties, ka starp klientiem ir daudz cilvēku gados, kuriem nav datora un kuri arī neprot ar to rīkoties. Es uzdevu labot šos situāciju.

- Kā domājat risināt problēmu ar rindām latviešu bērnudārzos?

- Rindas ir gan latviešu, gan krievu bērnudārzos. Ja dome nebūs atlaista, īstenosim ieceri 1. septembrī atklāt bērnudārzus ar 500 jaunām vietām. Tās būs latviešu bērnudārza vietas. Krievu bērnudārzos savukārt jānodrošina bilingvālā apmācība. Pagaidām gan tie, kas sociālajos tīklos ceļ paniku par bērnudārziem, paši nevīžoja nobalsot par to, lai piešķirtu naudu šīm 500 vietām. Skaļi izteikties dūša ir, līdz darbiem gan opozīcijas kolēģiem kaut kā nesanāk nonākt.

- Skolām pakāpeniski jāpāriet uz apmācībām latviešu valodā.

- Pirmkārt - jebkurai izglītības reformai ir jābūt vērstai uz bērniem, uz to, lai uzlabotu viņu zināšanas, konkurētspēju. Diemžēl pie mums, visus pēdējos desmit piecpadsmit gadus reformējot izglītību, par bērniem netiek domāts vispār. Pārsvarā tiek domāts par vēlētājiem, dažreiz par skolotājiem. Tas ir ačgārni un nepareizi. Manā rīcībā ir pētījums par skolotāju vecumu un valodu. Visās Rīgas skolās pedagogu vidū līdz 30 gadiem krietni vairāk ir latviešu, situācija izlīdzinās aptuveni 40 gadu vecuma skalā, savukārt vecuma skalā pēc 65 gadiem daudz vairāk ir krieviski runājošu skolotāju. Nākamajā mācību gadā vidusskolas klasēm jāpāriet uz mācībām latviešu valodā pilnībā, bet man ir bažas, ka tie skolotāji, kuri ir cienījamos gados un latviešu valodu, visticamāk, nezina, aizies prom no skolas. Skolās vienkārši nebūs pedagogu. Vai valsts par to ir padomājusi? Vai, pirms lauzt patiesībā ļoti veiksmīgu bilingvālās izglītības sistēmu, kas varētu būt Latvijas know how, tāpat kā izglītība angļu valodā Zviedrijā, kāds ministrijā ir padomājis par skolotāju resursiem un par to, kā tas viss atspoguļojas bērnu zināšanās? Nē. Jaunie skolotāji, krievi pēc tautības, labi zina valsts valodu, viņiem ir augsts līmenis, bet uz skolu strādāt iet viņi negrib - zemā atalgojuma dēļ. Ko darīt? Vajadzētu dot iespēju pārkvalificēties, veidot grantu sistēmu, veidot tādu sistēmu, kas paceltu skolotāja darba prestižu... Pagaidām gan nekas tāds nenotiek.

- Par vērienīgo Rail Baltica projektu. Nupat publiski izskanēja bažas, ka to neizdosies realizēt, jo valstis un institūcijas savstarpēji nespēj veiksmīgi sadarboties. Vai Rīga šajā projektā ir ņemta vērā?

- Tas tiešām ir gadsimta projekts, un, to mēģinot realizēt, tiešām ir komunikācijas un sadarbības problēmas. Mums ir neskaitāmas darba grupas dažādos līmeņos, kas nemitīgi kaut ko runā un runā, bet nav neviena cilvēka, kurš uzņemtos atbildību. Rezultātā šis vilciens stāv uz vietas - gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Satiksmes ministrija un Rīgas dome arī izveidoja kopīgu darba grupu, bet kopš 5. aprīļa neviens mani nav aicinājis uz šīs grupas sapulci. Tas nozīmē, ka darba grupa nestrādā. Satikos ar satiksmes ministru Linkaita kungu, viņš teica - jā, Rail Baltica ir prioritāte. Bet vienalga - darba grupas tikšanās nenotiek, un nav zināms, kad tās notiks. Arī šajā jautājumā trūkst valstiskas pieejas, neviens negrib uzņemties atbildību. Patlaban Pilsētas attīstības departaments ķeras klāt lokālplānojuma izstrādei teritorijām, kuras skars RB trase. Esmu aicinājis iesaistīt šajā darbā arī apkaimju pārstāvjus, janvārī mēs varētu parakstīt sadarbības memorandu un strauji virzīties uz priekšu. Rail Baltica ir ne tikai gadsimta projekts, bet arī gadsimta iespēja. Tiesa, iepriekšējā domes vadība nebija aktīva šajā jautājumā, bet mana pieeja ir cita, un tai pilnīgi noteikti jābūt pilsētas vadības darba kārtībā. Trase nedrīkst sašķelt pilsētu, šim projektam jābūt par attīstību, nevis tikai par sliedēm. Un vietējo iedzīvotāju viedoklis ir ļoti svarīgs, tam jābūt sadzirdētam. Esmu gatavs uzņemties un virzīt pilsētas iniciatīvas un intereses šajā projektā. Vienlaikus ir skaidrs, ka RB izdosies tikai tad, ja mēs strādāsim visi kopā - valsts, pašvaldība un iedzīvotāji. Bez Rīgas nav Latvijas, un bez Latvijas nav Rīgas. Tieši tik cieši mēs esam saistīti. Un RB projekts ir iespēja pierādīt, ka mēs spējam formulēt kopīgas intereses un realizēt šo vērienīgo projektu.