Ar Jaunā Rīgas teātra rekonstrukcijas projekta autori arhitekti Zaigu Gaili tiekamies Rūmenes muižā, vēl vienā viņas projektētā īpašumā. Tikko ir atjaunota muižas vecā kūts, un tagad tā ir mākslas un sarīkojumu telpa Kūts. Mūsu sarunu vairākas reizes pārtrauc cilvēki, ar kuriem arhitekte sasveicinās, sarunājas. Daudzi no viņiem ir vietējie, kandavnieki, tukumnieki. Piedzīvojuši laiku, kad tur bija kolhoza govju kūts. Tagad viņi ir pārsteigti, sajūsmināti, priecīgi, ziņkāri, ieintriģēti: kā tur izskatās? «Viņi prot priecāties,» laimīga ir arī arhitekte.
Atsaucoties kultūras un ekonomikas ministru aicinājumam, pie viena galda nav sēdusies Jaunā Rīgas teātra rekonstrukcijas pasūtītāja VAS Valsts nekustamie īpašumi un būvuzņēmējs - pilnsabiedrība ReRe Būve1. Bet Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa jau ir pieņēmusi lēmumu, ar kuru aizliedz Valsts nekustamajiem īpašumiem slēgt jebkādus darījumus, tajā skaitā būvniecības līgumus ar citiem būvniekiem un citām trešajām pusēm, būvdarbu turpināšanai Jaunā Rīgas teātra projektā.
Tāds ir situācijas konteksts sarunas laikā.
- Kā jūs jūtaties?
- Mans vīrs saka - viņš strādā vēdekļveidīgi, dara vairākas lietas uzreiz. Arī es esmu uztrenējusies darīt tāpat. Man ir vismaz desmit aktīvu projektu - privātmājas, Zuzeum mākslas muzejs, Jaunais Rīgas teātris. Nupat sākām projektu Kuldīgā, vecajā slimnīcas ēkā - tas ir Mākslas akadēmijas sadarbības projekts ar Kuldīgu par akadēmijas filiāli. Projektu esmu pabeigusi. Ja liktu visu uz vienu kārti, tad es droši vien būtu sabrukusi pēc visa, kas ar Jauno Rīgas teātri notiek.
- Preses konferencē izteicāt pārmetumus lielo būvnieku mafijai. Negaidīti asi. Pierasts, ka publiski pārmetumus cits citam adresē vairāk caur puķēm.
- Kad Valsts nekustamie īpašumi lauza līgumu ar ReRe, es nezinu, kā man preses konferencē izlauzās teikums par kara pieteikumu lielo būvnieku mafijai. To varēja arī nepateikt. Varbūt, ja tas nebūtu pateikts, tad būtu palicis tā - nu, atkal kaut kāds projekts nesanāk. Tajā laikā Rūmenē beidzām atjaunot muižas kūti. Varu salīdzināt. Ja Rīgā celtnieki mani baksta par sliktu projektu, ja Rīgā ir pāļi un paneļi, tad šeit strādāja brīnišķīga komanda. Ar Justu Karlsonu (Rūmenes muiža ir Berga bazāra īpašnieku Karlsonu ģimenes īpašums - aut.) esam pazīstami jau 25 gadus, strādājam kopā. Tas nenozīmē, ka mums visu laiku ir bijis vienkārši un viegli, mēs sākām soli pa solim.
Kā es jūtos? Pēc Kūts atvēršanas esmu ļoti laimīga. Dzirdēju tik daudz labu vārdu! Ko vēl var vēlēties? Tad aizmirstas pāļi un meli.
Ap teātriem vienmēr bijušais kaislības. Arī Jaunā Rīgas teātra projektā zinājām, ka bez kaislībām neiztiks. Ka darbi apstāsies pavisam, to laikam bija grūti paredzēt.
Konkursā klasificējās piecas būvfirmas. Otrajā kārtā palika tikai divas, un abu piedāvājumā bija ļoti neliela cenu starpība. Uzvarēja ReRe. Man zvanīja Alvis Hermanis, es viņu mierināju: tie ir labi būvnieki, jo Mākslas muzejs ir labi uzbūvēts, Rīgas pils ir labi uzbūvēta. Bet jau rudenī sākās dīvainas lietas. Ejam uz būvsapulcēm, sēžam, runājam, bet būvēt nesāk. Celtnieki netiek būvlaukumā, nevar uzlikt stalažas, nevar iebraukt - visu laiku tiek meklēti iegansti nedarīt. Raksta garus protokolus, viss ir tukšgaitā. Man bija sajūta no pirmās dienas, ka viņi meklē ieganstu dabūt papildu naudu un iegūt papildu laiku. Manuprāt, naudas un laika bija pilnīgi pietiekami. Varēja izdarīt. Bet tagad ir pagājis gads un ir tikai trīs procentu izpilde...
- Varbūt būvniekam nebija darbinieku, lai pagūtu strādāt visos projektos, kuros ReRe iesaistīta?
- Jautājām: varbūt jums nav strādnieku? Pietiek, viss ir kārtībā. Tikai nekas nenotiek.
- Sākotnēji paredzētais termiņš - nākamā gada beigas - nav reāls.
- Nē. Termiņš ir pārcelts uz 2022. gada pirmo ceturksni.
- Arī tiesa šobrīd ir būvnieku pusē.
- Jā. Nezinu, kad atsāks būvēt. Uz Rūmeni atbrauca Imants Lancmanis un par kūti teica: izcili! Par situāciju ar Jauno Rīgas teātri teica: ar Rīgas pili bija līdzīgi, Valsts nekustamie īpašumi gribēja lauzt līgumu ar ReRe, tomēr nelauza, un ReRe ļoti labi uzbūvēja, viņi tiešām centās. Lancmanis man teica: «Zaiga, izciet.»
- Jums kā arhitektei adresētie pārmetumi par vismaz 100 kļūdām teātra projektā - kas tas ir, kā to uztvert?
- Mēs uzzīmējām 43 sējumus, tur ir visas daļas. Tas, ko neizstrādājam, ir būvnieku palīgkonstrukcijas. Vajadzētu būt tā, ka būvniekam ir savi inženieri, konstruktori un palīgdetaļas izstrādā viņi. Es visu mūžu esmu tā strādājusi. Bet tagad visu laiku iesprūdām, ka viņi nezina, kā darīt, un prasīja risinājumus. Es nevaru tā strādāt, ka man jāraksta instrukcija, kurā rokā turēt āmuru un kurā naglu.
Tagad ir jāuzzīmē tas, ko pirms desmit, divdesmit gadiem mēs vispār nezīmējām. Bet viņi prasa, lai visu zīmē priekšā.
Kādas bija tās simts kļūdas? Kad izveido 3D modeli, var redzēt, ka ir nesakritības par centimetru vai diviem vai dažiem milimetriem. Tas būtu brīnums, ja tā nebūtu. Piemēram, loga aila par centimetru nesakrīt. Bet to visu esam izlabojuši. Tagad pateikt, ka ir kļūdas... Tad man jāstrādā kā datoram un jābūvē kā datoram. Piemēram, viņi nojauc kāpņu telpas veco jumtu, man jāzīmē konstrukcija pagaidu pārsegumam. Nu, izdomājiet paši! Viņi ir raduši, ka projektētāji ir kā rokaspuiši un viņi zīmē, zīmē un zīmē. Mans konstruktors atteicās to darīt, viņam tas nav jādara. Tā ir degradācija.
Protams, par Rūmenes muižu var teikt: tā ir privāta nauda un privāts projekts, bet mans projekts ir arī Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola. Arī tad lauzām līgumu ar būvnieku, to darīja skolas direktors. Tad arī bija krīze, bija piešķirta Eiropas nauda un ierobežoti termiņi. Skolu uzbūvējām ar citu firmu. Un ļoti labi uzbūvējām. (Zaiga Gaile nepasaka, ka par Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas koka mājas atjaunošanu viņas vadītajam birojam 2014. gadā ir piešķirta Latvijas Arhitektūras gada balva - aut.)
Tā ka Rīgas Jaunā teātra gadījums nav nekas nebijis priekš pasaules vaiga - ļoti tipisks gadījums. Visu laiku jāieliek sevi plašākā kontekstā. Piemēram, nesenā drāma ar Parīzes filharmoniju. Iedomājieties koncertzāli, kuras atklāšanā ticis pirms nezin cik gadiem angažēts orķestris, bet koncerts notiek būvlaukumā, jo būvniecību nepaspēja pabeigt. Arhitekts Žans Nuvels neieradās uz atklāšanu, viņš bija ļoti apvainojies.
Nekustamie īpašumi saka - tagad sludināšot jaunu iepirkumu pēc design and build principa (projektē un būvē modelī aktuālo jautājumu risināšana starp būvnieku un projektētāju norit ātrāk, tiek noteikta būvnieka atbildība - aut.). Es neticu brīnumiem, ka būs jaunais modelis un viss notiks.
- Ko tagad darīsiet?
- Esmu uz pauzes. Mans statuss ir ļoti neskaidrs. Bet es domāju, ka viss būs labi.
- Nenožēlojat, ka iesaistījāties Jaunā Rīgas teātra projektā?
- Nē. Esmu ar Alvi pazīstama kopš pirmās dienas, kad viņš uzveda šeit savu pirmo izrādi Kā lēna un mierīga upe ir atgriešanās. Man tas bija kas pilnīgi jauns, kā cita pasaule. Jutu - jā, tas ir teātris, ko es gribu redzēt. Tagad ar visiem aktieriem jūtos kā ģimenes loceklis.
Nē, ko tur nožēlot, nekādā gadījumā. Uzbūvēsim teātri, nav pieļaujams neuzbūvēt. Man ļoti daudz iemācīja stāsts par Žani Lipki. Tur ir cilvēcība, cilvēkmīlestība, glābšana. Kad veidojām Lipkes muzeju, Lipkes izglābtais Dāvids Zilbermans teica: «Man liekas, ka pasaule ir kļuvusi daudz labāka.» Bet par to mēs nerunājam. Mēs rijam tikai sliktās ziņas, un liekas, ka pasaule iet bojā. Bet cilvēki cits citam ir arī palīdzējuši.
JAUNĀ RĪGAS TEĀTRA REKONSTRUKCIJA
2019. gada 23. jūlijs. Jaunā Rīgas teātra būvnieks pilnsabiedrība Rere Būve1 saņēma projekta pasūtītāja VAS Valsts nekustamie īpašumi paziņojumu par līguma izbeigšanu teātra rekonstrukcijas projektā.
2019. gada 5. augusts. Valsts nekustamie īpašumi iesniedza Rīgas rajona tiesā prasību par līgumsoda piedziņu no ReRe Būve1, lai nodrošinātu līgumā par Jaunā Rīgas teātra pārbūvi paredzēto prasību izpildi.
2019. gada 6. augusts. ReRe Būve1 vērsās Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesā ar prasību atzīt Valsts nekustamo īpašumu vienpusējo līguma izbeigšanu par nelikumīgu.
2019. gada 14. augusts. Stājās spēkā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmums par Jaunā Rīgas teātra būvnieka ReRe Būve1 prasības pieteikuma nodrošinājumu, kas nozīmē aizliegumu Valsts nekustamajiem īpašumiem kā pasūtītājam slēgt jebkādus darījumus, tajā skaitā būvniecības līgumus ar citiem būvniekiem un citām trešajām pusēm, būvdarbu turpināšanai šajā projektā. Tāpat lēmums par prasības pieteikuma nodrošinājumu paredz aizliegt Valsts nekustamajiem īpašumiem pieprasīt jebkādu naudas summu izmaksu, pamatojoties uz bankas izsniegto avansa maksājumu garantiju, kā arī pieprasīt jebkādu naudas summu, pamatojoties uz apdrošinātāja izsniegto galvojumu apdrošināšanas polisi. Tiesas lēmums nav pārsūdzams.
2019. gada 22. augusts. ReRe Būve1 piedāvā Valsts nekustamajiem īpašumiem mierizlīgumu un risinājumu, kādā veidā atsākt teātra rekonstrukciju, lai to pabeigtu līdz 2022. gada 31. martam.
Kas notiks tālāk? Valsts nekustamie īpašumi joprojām saskata šķēršļus sadarbībai ar ReRe Būve1 un pagaidām uztur spēkā aicinājumu korekti pārtraukt sadarbību. Tiks vērtēti būvuzņēmēja iesniegtie priekšlikumi, tajā skaitā - par būvnieka līdzekļiem veicamie darbi un to termiņi. Pasūtītājs iebilst pret projekta sadārdzinājumu par 12% jeb 2,5 miljoniem eiro un termiņa pagarināšanu - ReRe Būve1 piedāvā Jauno Rīgas teātri rekonstruēt nevis iepriekš nolīgto divu, bet gan četru gadu laikā, kā arī pārmet drošības un kvalitātes pārkāpumus, nesadarbošanos, pārkāpumu nenovēršanu, norāda uz juridiskiem šķēršļiem (piemēram, Publisko iepirkumu likuma normām). Tāpēc pasūtītājs uzskata, ka pagaidām vienīgais saprātīgais risinājums ir līdzšinējās sadarbības izbeigšanas apstiprināšana tiesvedības vai sarunu ceļā un jauna konkursa izsludināšana, bet par turpmāko rīcības plānu informēs pēc iepazīšanās ar būvnieka piedāvājumu.
Valsts nekustamie īpašumi darīs visu iespējamo, lai teātris savā vēsturiskajā mājvietā varētu atgriezties 2022. gadā. Būvuzņēmējs piedāvā pasūtītājam mierizlīgumu jeb priekšlikumus strīda ātram noregulējumam. ReRe Būve1 uzskata, ka jau septembrī var atsākt darbus, ja visas iesaistītās puses konstruktīvi sadarbojas un īsteno uzlabotus projekta tehniskos risinājumus esošā līguma ietvaros. Būvuzņēmējs pēc savas iniciatīvas ir izstrādājis jaunu tehnisko risinājumu darbu turpināšanai, kura īstenošana neapdraudētu apkārt esošo ēku un tās iedzīvotāju drošību. Par šo risinājumu atbildību uzņemas ReRe Būve1. Būvuzņēmējs nenoliedz, ka jaunu tehnisko risinājumu ieviešana sākotnējā būvprojektā rada līgumcenas izmaiņas, tomēr bez jauniem risinājumiem būvniecība nav iespējama. Tāpēc būvuzņēmējs sola lielu objektīvo izmaksu daļu segt no saviem līdzekļiem, par to neprasot papildu samaksu no Valsts nekustamajiem īpašumiem. To skaitā ietilpst arī būvdarbu rezultātā saplaisājušo kaimiņu ēku sakārtošana. Būvuzņēmējs izteica gatavību sadarboties ar Zaigas Gailes arhitektu biroju.
