Lielās intervijas

Sestdien, 13. aprīlī, notiks Latvijas Zemnieku savienības kongress. Augusts Brigmanis LZS vadījis kopš 2000. gada. Viņš kongresā pretendē atkārtoti uz partijas vadītāja amatu, lai gan šogad pēc partijas neveiksmes 13. Saeimas vēlēšanās un vietas valdībā zaudēšanas viņam ir nozīmīga konkurence. Kādai jābūt LZS nākotnei, kā vērtēt jaunās valdības politiku, arī par atbalstu Raimonda Vējoņa atkārtotai kandidēšanai uz Valsts prezidenta amatu – saruna ar Augustu Brigmani.

Saruna ar Ministru prezidenta padomnieku demogrāfijas lietu jautājumos Imantu Parādnieku, par viņa statusu, par to, kāpēc Saeimas komisijas sēdes laikā skatās modes lapas datorā, par dzimstības rādītājiem Latvijā uz citu ES valstu fona un iecerētajiem atbalsta pasākumiem, lai demogrāfiskā situācija Latvijā uzlabotos.

Ceturtdien, 11. aprīlī, kinoteātrī Splendid Palace pirmizrāde režisores Laimas Žurginas jaunajai dokumentālajai filmai Kaza kāpa debesīs. Tajā apkopoti unikāli materiāli par Latvijas kultūras dzīvē īpašu laiku, vietu un cilvēkiem – 20. gadsimta 60. gadiem, leģendāro Rīgas kafejnīcu Kaza un kultūras personībām, kas izaugušas no Kazas apmeklētāju loka.

Par zinātnes komercializāciju, par finansējuma trūkumu pētniecībai, par izciliem izgudrojumiem un atklājumiem, kurus Latvijai vēl jāiemācās piedāvāt pasaulei, un citām izglītības un zinātnes aktualitātēm Neatkarīgās intervija ar Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidentu Ojāru Spārīti.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild, atbilstoši Latvijas Uzņēmumu reģistra 2. aprīlī pieņemtajam lēmumam, bijušais Olainfarm padomes priekšsēdētājs Pāvels Rebenoks.

«Raugoties gada griezumā, parasti par diētām daudzi sāk runāt pavasarī, kad gatavojas peldkostīmu sezonai, tad arī sporta zāles piepildās ar cilvēkiem. Vasarā varbūt mazāk par to domā, bet jautājums atkal aktualizējas, kad tuvojas Ziemassvētki un jāvelk mazā melnā kokteiļkleita,» savos vērojumos dalās dietoloģe Lolita Neimane.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis (Saskaņa).

Reti kurš Latvijā spēs raksturot iecerēto pašvaldību reformu lietišķāk un profesionālāk par Aleksandru LIELMEŽU. Te neko nenozīmē tas, ka abi esam beiguši vienu vidusskolu. Te svarīgi tas, ka uzskatu Sašu par izcilu profesionāli. Tieši Saša iemācīja mani domāt par viņa darba lauku bez sentimenta. Viņš 26 gadus bijis Mālpils novada (sākotnēji – izpildkomitejas) domes priekšsēdētājs. Sešus gadus bijis Eiropas vietējā un reģionālā kongresa delegāts. Divpadsmit gadus bijis Eiropas reģionu komitejas loceklis. Desmit gadus – Pagastu apvienības valdes priekšsēdētājs un LPS priekšsēža vietnieks.

Par vēl līdz galam neizspēlēto politisko pokeru Valsts prezidenta, eirokomisāra izvēlē, Rīgas varas un pašvaldības uzraugošās ministrijas simbiotiskajās attiecībās, gaidāmo Rīgas mēra Nila Ušakova atbrīvošanu no amata un nosēšanos Eiroparlamentā līdz ar citiem politiķiem Neatkarīgās diskusija ar ekspertiem – Rīgas Stradiņa universitātes profesori Ilgu Kreitusi un politologu, sabiedrisko attiecību speciālistu Filipu Rajevski.

Latvijas uzņēmējs, investors un sabiedriskais darbinieks, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents, BusinessEurope padomes loceklis, Eiropas ekonomikas sociālo lietu komitejas biroja loceklis Vitālijs GAVRILOVS intervijā Neatkarīgajai uzsver, ka Latvijā nepieciešams daudz kvalitatīvāks sociālais dialogs starp tautu un varu. Tad nebūs populisma, tad nebūs izolacionisma.

Saruna ar Latvijas Ārpolitikas institūta direktoru, Rīgas Stradiņa universitātes profesoru Andri Sprūdu par globālajiem izaicinājumiem, kuriem arī mums jābūt gataviem.

20. martā Rīgā notika Kaspersky caurredzamības konference, kurā tika sniegta jaunākā informācija par kiberdrošību un apdraudējumu Baltijas valstīs, kā arī Latvijas sabiedrība tika informēta, ka līdz 2019. gada pēdējam ceturksnim Kaspersky Lab pabeigs pārvietot Latvijas lietotāju datu apstrādes infrastruktūru uz datu centriem Cīrihē (Šveice). Uz Neatkarīgas jautājumiem atbild Kaspersky Lab Starptautiskās pētniecības un analīzes grupas drošības pētnieks Jornts van der Vīls (Jornt Van Der Weil).

"Mūsu valsti neuzbūvēja nodevēji, gļēvuļi un kolaboracionisti. Mūsu valsti uzbūvēja varoņi," teic Guntis Kalme.

Ar uzņēmēju Uldi Pīlēnu pēdējo reizi tikos intervijā 2009. gadā: tikko bija sākusies pasaules finanšu krīze, un Uldis Pīlēns tikko bija izstājies no Tautas partijas, jo nepiekrita tās vadības atbalstam ekonomikas glābšanas politikai, kas vainagojās ar Parex bankas pārņemšanu, valsts parādsaistību dramatisku pieaugumu un iespaidīga skaita aktīvu iedzīvotāju aizplūšanu no Latvijas.

Saruna ar Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdi Gintu Kaminski par nupat pieņemto Bukarestes deklarāciju, par administratīvi teritoriālo reformu un tās stratēģisko jēgu.

Nodokļu reforma, gada ienākumu deklarācijas ar grūti izprotamo nodokļa parāda vai pārmaksas aprēķinu izsauca karstu reformas kritiku, kuru vēl pastiprināja Tiesībsarga biroja un Latvijas Universitātes pētnieku pētījuma atklāsmes, ka virkne nabadzīgo tās rezultātā ir nevis ieguvēji, bet zaudētāji. Skaidrot situāciju, kā arī problēmu mazināšanos bērnu institūcijās un citās jomās Neatkarīgā aicināja tiesībsargu Juri Jansonu.

Par «bezkompromisu tiesiskumu» Jaunās konservatīvās partijas mērcē, par valsts noslēpuma glabāšanu, par pārmērīgi ilgajām tiesu prāvām un citām tieslietu jomas aktualitātēm intervija ar zvērinātu advokātu, Atmodas laika iekšlietu ministru Aloizu Vazni.

Par attiecībām ar Šveices advokātu Rudolfu Meroni, par iecerēm policijas izmeklēšanas kvalitātes paaugstināšanā, par policistu algām un citām aktualitātēm Neatkarīgās intervija ar iekšlietu ministru Sandi Ģirģenu (KPV LV).

«Pie mums atnāca kāds cilvēks, kura brālis – leģionārs – bija pazudis karā. Arī padomju okupācijas laikā nekādas ziņas par viņu nepienāca. Mēs pirms dažiem gadiem viņu atradām Zēdelgemas karagūstekņu nometnes sarakstos. Viņš pēc atbrīvošanas bija devies uz Austrāliju, tur 80. gados bijušais leģionārs aizgāja viņsaulē. Šeit dzīvojošajam brālim par to nebija nekādas informācijas. Viņš, uzzinājis Austrālijas brāļa likteni, apraudājās... Iespējams, ka Austrālijā dzīvojušais brālis ir mēģinājis sazināties ar Latvijā mītošo, bet vēstule, visticamāk, nonāca cenzētāju rokās... Un viss. Brāļi netikās. Tas ir tikai viens stāsts no simtiem līdzīgu: karš izšķīra, iznīcināja ģimenes, un šīs personiskās traģēdijas nav iespējams aizmirst,» stāsta Jānis Tomaševskis.

«Iedomājos: piedalos ANO Ģenerālajā Asamblejā un runāju skaistajā latviešu valodā, man mugurā ir balts krekls, kura stāvkrādziņā iešūtas Latvijas karoga krāsas. Nevajag taču man apkārties ar auseklīšiem, lai visi saprastu – esmu no Latvijas,» stāsta Edgars Kramiņš, gluži lietišķi sapņodams par to, kā pildīs Valsts prezidenta pienākumus. Mūsu sarunā viņš atklājas pavisam citā veidolā: ne vairs kā nevaldāmais dziedāšanas šovu kritiķis vai politiķu skarbais no pacietības izvedējs... bet gan kā mēreni emocionāls politikas lauka vērtētājs.