Lielās intervijas

Distancēti par karu runāt nevar. Jēga ir tikai tādai sarunai, kurā tu pats iedomājies sevi viņu vietā. Kurā bērnus sūti nevis smalkās skolās uz ārzemēm, bet uz fronti. Uz turieni, kur nav nekādas romantikas – tikai asinis, netīrība, naids un mūžīga gaidīšana. Par to, kas notiek austrumu frontē pie brāļiem ukraiņiem un viņu politikā, Neatkarīgā sarunājas ar jauno Ukrainas vēstnieku Latvijā Oleksandru Miščenko.

"Biju viens no pirmajiem komjauniešiem, kas iestājās Latvijas Tautas frontē," savu politisko gājumu atceras Oļegs Burovs.

«Ko tad mani tagad intervēt – 60 gadu jubilejas koncerti jau izskanējuši,» atgaiņājas Jānis. Tomēr ne jau tikai jubilejas ir svarīgas: komponists Jānis Lūsēns – kā viņš pats saka, būdams praktiķis – vērtē Latvijas kultūras dzīvi no sava «praktiskā» plaukta. Bet līdztekus – ieskats viņa daiļrades plānos. Kopā ar dzejnieci Māru Zālīti tiek sacerēts darbs par Bermonta laiku un Neatkarības karu, un pirmizrāde paredzēta 23. novembrī. «Operas teātrī tiks atjaunota Leļļu opera, savukārt nākamajā pavasarī kopā ar Aigaru Dinsbergu veidosim koncertuzdevumu Kaupēn, mans mīļais,» atklāj Jānis.

«Gleznoju ūdens agregātstāvokli un garastāvokli – tā es varētu teikt par savām gleznām,» gleznotāja Dace Lielā raksturo savu darbu izstādi Gleznas, kas galerijā Daugava apskatāma līdz jūlija beigām.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Audita, nodokļu, grāmatvedības un finanšu konsultāciju biroja BDO Latvia vadošais partneris Jānis Zelmenis.

Bažas par pedagogu algu grafika pildīšanu, specializēto izglītības programmu tālāku finansēšanu, skolu tīkla reforma ar tās dilemmām, izglītības satura reforma, pāreja uz mācībām latviešu valodā mazākumtautību skolās, pedagogu trūkums un novecošanās... Izaicinājumu izglītības jomā netrūkst, un tie vēl tikai vispārējā vidējā izglītībā. Par tiem arī Neatkarīgās intervija ar izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku (JKP).

«Diplomdarba izrāde ir mans pirmais lielais pieteikums, un tas ir sava veida pašportrets. Tāpēc, meklējot materiālu, man bija svarīgi, lai tas uzrunā mani personīgi, lai tas ir gaišs, dzīvi apliecinošs un cerību pilns. Jo tā es pati jūtos,» saka jaunā režisore Diāna Kaijaka.

Par Ukrainas olu ražošanas investora ekspansiju Latvijā, par novadu reformu, darba vietām un citām aktualitātēm Neatkarīgās intervija ar Ogres domes priekšsēdētāju Egilu Helmani.

Saruna ar politisko procesu apskatniekiem Jurģi Liepnieku un Filipu Rajevski par nupat notikušajām Eiroparlamenta un Valsts prezidenta vēlēšanām un to rezultātiem. Ņemot vērā pēdējo dienu notikumus Rīgas domes koalīcijā, jāatzīmē, ka saruna notika ceturtdien pēcpusdienā, kad jau bija zināms, ka par Rīgas mēru ievēlēs Daini Turlo, bet sekojošās peripetijas ar četru deputātu izslēgšanu no Saskaņas frakcijas vēl nebija zināmas.

Saruna ar AS Grindeks valdes priekšsēdētāju Juri Bunduli par to, kā uzņēmumam izdevies kļūt par nozīmīgu farmācijas tirgus spēlētāju pasaulē, par izaicinājumiem un nākotnes mērķiem pašam uzņēmumam un farmācijas nozarei Latvijā kopumā.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Ķīnas Tautas Republikas vēstniecībā Latvijā pilnvarotā lietvedis Sans Jinglajs (Sun Yinglai).

Tieši pirms gada advokāts Mārtiņš Bunkus tika nogalināts, kad viņš brauca ar automašīnu gar kapiem Aizsaules ielā Rīgā. Noziegums tika pastrādāts īpaši ciniski – gaišajā diennakts laikā pavisam netālu no Valsts policijas ēkas. Par to, ko nācies piedzīvot šā gada laikā, ko dara un iecerējusi darīt Bunkus ģimene, Neatkarīgās intervija ar Mārtiņa Bunkus brāli Kristapu Bunku.

Viņas ir četras – Lāsma, Liene, Līga un Inga. Māsas. Meitas. Savu mammu bezgalīgi mīlošas. Jau divus mēnešus viņas savu mammīti vairs nevar apķert un samīļot, bet – var sūtīt viņai visvieglākos eņģeļu spārnus un ar mīlestību un pateicību paturēt savā sirdī. Un tur mammīte viņām būs vienmēr.

Jurists un politologs, Valsts prezidenta amata kandidāts, Eiropas Savienības tiesas tiesnesis nesen nāca klajā (sk. NRA, 16.05.2019.) ar savu valsts vīziju. Intervijā pamatā gribējās zināt, kā Levita kungs grasās projicēt savu vīziju uz sabiedrību, jo arī plaisas mazināšanu starp varu un tautu viņš sauc par vienu no saviem uzdevumiem.

Bijušais Rīgas rajona lauku attīstības biedrības padomes priekšsēdētājs, tagad – padomes loceklis Verners BĒRZIŅŠ pauž Neatkarīgajai savu viedokli par pašvaldību reformu, raksturo to, ko devusi Allažu pagasta pievienošana Siguldai, un to, kādai šajā kontekstā būtu jāizskatās Pierīgai.

Žurnāliste Aija Kuģe pēc 40 gadu prombūtnes Latvijā atgriezās pirms pieciem gadiem. «Mani prom aizveda mīlestība,» saka Aija Kuģe, kura 17 gadu vecumā aizbrauca studēt psiholoģiju Maskavas Lomonosova universitātē, tur arī satika savu vīru, serbu mūziķi Jovanu Pavičeviču, un ģimene izvēlējās dzīvot vīra dzimtenē Dienvidslāvijā.

«Tas biju es, kurš gribēja iestudēt Bīstamos sakarus,» bez vilcināšanās saka režisors Jans Villems van den Boss, – «tomēr, ja pavisam godīgi, šīs sarunas bija tik sen, ka vairs neatceros, kā īsti viss notika.»

Didzis Šmits ir politiķis, kurš nemēdz runāt gludām, «pareizām», bet neko neizsakošām frāzēm. Pat piejaucētā «politiskā huligāna» Kaimiņa partijā viņš ir disidentiskajā «piecniekā», kas neatbalsta partijas piedalīšanos valdošajā koalīcijā. Saruna par to, kāpēc viņš nolēmis kandidēt uz Valsts prezidenta amatu, un par to, ko šajā amatā gribētu sasniegt.

Sezonas noslēdzošais jauniestudējums Latvijas Nacionālajā operā un baletā tās 100. sezonā būs pirmiestudējums – 20. gadsimta franču komponista Frānsisa Pulenka opera Karmelīšu dialogi, kas pasaules pirmizrādi piedzīvoja 1957. gadā Milānas Teatro alla Scala. Pieredzējušais franču operrežisors Vensāns Busārs apgalvo, ka stāsts nav par Kompjeņas moceklēm, Karmelīšu klostera māsām, kurām Lielās Franču revolūcijas laikā nocirta galvas, bet par pavisam ko citu – par bailēm. No apkārtējās pasaules apdraudējuma un no bailēm kļūt pieaugušam, kas skar ne tikai operas galveno varoni Blānšu, bet daudzas jaunas sievietes mūsdienās. Opera viņam nozīmē brīvību strādāt ārpus valodas rāmjiem un tiltu veidošanu starp dažādiem laikmetiem, par sākumpunktu ņemot mūziku.

«16 gadu vecumā izdomāju, ka skolas gaitas ir jābeidz, jo skola ir bezjēdzīga,» Dāvids smaida pilnīgi nepedagoģiski, un diez vai šo tekstu vajadzētu lasīt jaunajiem censoņiem. Kādā sporta stundā skolotājs izsmēja pusaudža Dāvida kreklu, un «visa klase rēca par mani». Otrs priekšmets bija latīņu valoda, kuras dēļ Dāvidam beigu beigās nācās pamest skolu. Viņš saprata: lai cilvēks būtu sekmīgs, skolas neko nelīdzēs – to vietā jāsāk dzīvot un strādāt.