Par valsts budžetu, par Ukrainas komercbankai konfiscēto naudu un «Pūces reformu», par partiju finansēšanu un citiem aktuāliem politikas jautājumiem Neatkarīgās intervija ar Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētāju, opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas deputātu Armandu Krauzi.
- Tuvojas noslēgumam budžeta pieņemšana nākamajam gadam. Atbildīgā komisija Saeimā jau vērtē milzīgi daudzos priekšlikumus pirms otrā un galīgā lasījuma. Kuri no ZZS priekšlikumiem ir svarīgākie?
- Mēs savus esam iesnieguši - gan par medicīnu, gan par skolotāju algām - un esam norādījuši arī uz finansējuma avotiem šīm vajadzībām. Avoti ir vairāki - viens no nopietnākajiem finanšu avotiem, pēc mūsu domām, ir ēnu ekonomikas apkarošana, kur Krišjāņa Kariņa valdība plāno pavisam maz ieņēmumu - piecus miljonus. Tad vai nu Māra Kučinska (ZZS) valdība ir tik labi strādājusi, ka vairs nav ēnu ekonomikas, vai arī Kariņa valdība plāno necīnīties pret naudas mazgāšanu un PVN shēmām. Mēs gan uzskatām, ka ir jāpaņem vairāk no ēnu ekonomikas apkarošanas.
Tad vēl ir tēriņi, kas ir apšaubāmi. Ir neglīti, ka tik lieli tēriņi paredzēti partiju finansēšanai un arī Valsts kancelejai. Ja tiek paredzēts tik liels finansējuma kāpums partijām un prezidenta kancelejai, bet medmāsu algām un skolotājiem procentuāli daudz mazāks, tas ir negodīgi.
Vēl mūsu iniciatīvu skaitā ir tādas, kas saistītas ar nepieciešamu finansējumu kultūrvēsturisku tradīciju kopšanai.
- Bet par partiju finansēšanu ir arguments, ka tie 4,5 miljoni eiro nav jau tik milzīga summa, ja salīdzina ar visu budžetu, kas ir 10 miljardi.
- Taču tā ir gandrīz puse finanšu, kas pašlaik vajadzīgas pedagogu algu paaugstināšanai, kurai nepieciešami 9,2 miljoni eiro.
- Bet ZZS jau nav «apskādēto» partiju skaitā, jo ir tā sanācis, ka jūs ar savu 13. Saeimas vēlēšanu rezultātu esat starp tām, kurām netiek nodarīts pāri. Jums taču būtu jāpriecājas, jo prāvs finansējums tagad būs.
- Ideja, ka partijām jābūt neatkarīgām no sponsoriem un jāpaceļ finansējums no valsts, pati par sevi ir pareiza. To vajadzēja darīt jau kopš deviņdesmitajiem gadiem un saistībā ar ekonomikas izaugsmi. Taču ir nesamērīgi vienā gadā pēkšņi un septiņkārtīgi palielināt šo finansējumu. Tas ir spļāviens tautai sejā, ka partijas izdomā, ka grib un var pielikt sev finansējumu, bet jūs, pārējie, skolotāji, mediķi un pensionāri, pastāviet un pagaidiet. Tas šajā brīdī ir necienīgi un nesamērīgi pret Latvijas iedzīvotājiem. Bet principam kā tādam ir jābūt. Taču tam jābūt izdiskutētam sabiedrībā, ne tikai koalīcijā, kā tas pašlaik ir noticis. Tam jābūt apspriestam gan nevalstiskajās organizācijās, gan apspriestam ar sabiedrību. Jo mazās partijas nevarēs attīstīties. Nauda aiziet tām, kurām jau ir pārstāvniecība Saeimā. Neko nesaņems novadu partijas, kas startē tikai novados, un partijas, kas nav ieguvušas 2% vēlētāju atbalstu. Budžeta nauda ir visu Latvijas iedzīvotāju nauda. Nav taisnīgi, ja vienu partiju vēlētāju balsis būs novērtētas un atvēlētas partijām, kas iekļuvušas Saeimā, bet citu partiju vēlētāju balsis tiek novērtētas ar nulli. Piemēram, ir vēlētājs, kas nemūžam nebalsos par prettiesiskuma sludinātājiem. Viņš ir izvēlējies balsot par kādu no mazajām partijām. Taču viņa nauda aiziet šai te... Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP). Tas nav godīgi.
- Par finansējuma avotiem jūs minējāt «ēnu ekonomiku». Kādu naudu no turienes var dabūt budžetā?
- Likumdevēja pirmais un galvenais uzdevums ir pieņemt likumus, lai jau preventīvi mazinātu vai izskaustu korupcijas, nodokļu nemaksāšanas un nodokļu naudas zagšanas riskus. Būtu jābūt rūpīgam ikdienas darbam Valsts ieņēmumu dienestā (VID), bet, ja VID tiek pakļauts politiskam spiedienam atsevišķas firmas un shēmotājus neaiztikt, tad jau neko panākt nevarēs. Labs risinājums ir reversais pievienotās vērtības nodoklis (PVN), kas jau ir ieviests lauksaimniecībā, tirdzniecībā ar elektronikas precēm, būvniecībā. Kopējā Eiropas politikā ir uzskats, ka reversais PVN nebūtu jāpiemēro ilgi, taču ir bažas, ka, ja elektronikā un būvniecībā tiks atcelta reversā PVN piemērošana, šajās jomās atkal var atgriezties krāpnieki un izzagšanas shēmas. Ieviešot reverso PVN, valsts naudas izzagšana tika izslēgta, un, manuprāt, tas bija ļoti pareizi darīts. Jo, ja tiek pieļauta šāda nelegāli iegūtu līdzekļu sistēma, tas grauj tautsaimniecību vēl dziļāk - nauda nenonāk valsts budžetā, daļa tās tiek izmantota aplokšņu algu maksāšanā. Nav laba doma steigties ar reversā PVN atcelšanu.
Man ir bažas, ka valdošās partijas pašlaik izdara politisku spiedienu uz amatpersonām. Aiz cīņas karoga pret finanšu pārkāpumiem iespējams paslēpt arī tādas nelāgas lietas kā uzņēmumu vājināšana, uzņēmumu atņemšana vieniem komersantiem, lai viņu biznesu varētu pārņemt citi. To var izdarīt ar auditiem - uzņēmumu var nomocīt ar lielajiem auditiem. Lielie auditi prasa no uzņēmumiem lielus izdevumus un cilvēkresursus. Šādi gadījumi ir bijuši gan senos, gan ne tik senos laikos. Vasarā konsultatīvajā padomē tapa labi priekšlikumi, kas vērsti uz šīs jomas sakārtošanu, lai nebūtu iespēju uzņēmumus mocīt bez pietiekama pamata, taču, kad šie priekšlikumi nonāca līdz Finanšu ministrijai, tie kaut kur pazuda. Tātad paliek spēkā sistēma, ka ierēdņi var brīvi izlemt, kam un kad uzbrukt. Tas rada bažas, ka valdošajām partijām ir vēlme politisko ietekmi nevis mazināt, bet palielināt, lai varētu savu politisko varu izmantot gan godīgu uzņēmumu iznīcināšanai, gan lai iegūtu «netīru naudu».
- Bija interesants izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) stāsts, ka izglītības darbinieki varēs cerēt uz lielākām algām, ja tiks iegūti līdzekļi no «ēnu ekonomikas» apkarošanas. Paralēli aktualizējās arī stāsts par 29 miljoniem eiro, kas konfiscēti Ukrainas Reģionālo investīciju bankai. Ko tas nozīmē? Tad šādā veidā turpmāk tiks finansēta izglītība?
- Ja tas, ko teica Šuplinska, ir nopietni domāts un ja tāds ir plāns, tad tas jāieraksta budžetā. Manuprāt, ja tāds ir plāns, tad valdībai tas bija jāieraksta jau budžeta likumprojektā un jāparedz nevis nedaudzi miljoni ieņēmumu, bet 50-60 miljoni, ja valdība tiešām plāno cītīgu «ēnu ekonomikas» apkarošanu.
Par Ukrainas naudas gadījumu nevaru pateikt neko precīzāku, kā vienā televīzijas raidījumā ekspremjers Vilis Krištopans. Viņš to salīdzināja ar situāciju, kad cilvēks ir iznācis no mājas un ieraudzījis, ka viņa automašīna ir nozagta, un zvanījis policijai, lai mašīna tiek atrasta. Pēc tam policija zagļus noķer, mašīnu konfiscē, bet cietušajam tiek paziņots, ka tā tiek pārdota izsolē un iegūtā nauda kā noziedzīgi iegūta tiek ieskaitīta valsts budžetā. Nu absurds taču!
Ukraiņi jau paši informēja, ka, iespējams, noziedzīgi iegūta nauda ir gājusi Latvijas virzienā, un Latvijas iestādes, izmantojot šo informāciju, arestēja un pēc tam konfiscēja šo naudu. Diezin vai tā drīkst būt, ka īpašniekam netiek atdots tas, kas viņam nozagts.
- Izglītības ministre Šuplinska sparīgi cīnās pret Latvijas Universitāti (LU), apšaubot rektora Indriķa Muižnieka ievēlēšanas likumību, un tiek algots advokātu kantoris, kas aizstāvēs ministrijas intereses par 9999 eiro.
- Uzskatu, ka sāga ar LU rektora ievēlēšanas apšaubīšanu no izglītības un zinātnes ministres puses jau robežojas ar darbībām, kas vērstas pret Latvijas valsti. Jo atbilstoši likumam rektors ir ievēlēts. Bet pacelt šo jautājumu tādā veidā, kā to dara Šuplinska, un radīt negatīvu tēlu universitātei starptautiski sakrīt ar Krievijas televīzijas kanālos cītīgi kopto naratīvu par Latviju kā «neizdevušos valsti». Ja Latvijā iespējama šāda politiska izrēķināšanās, tas jau var radīt bažas ne tikai studentiem un ārzemju mācībspēkiem, bet pat arī potenciāliem ārvalstu investoriem. Savu personisko ambīciju apmierināšanai Šuplinska tērē ne tikai ministrijas resursus, bet jau sāk tērēt valsts līdzekļus, piesaistot pakalpojumu no malas. Izglītības un zinātnes ministrijā strādā juristi, bet iznāk, ka viņi nav gana spējīgi. Jāpiesaista vēl arī privāta advokātu firma. Šis gadījums ir relatīvi vienkāršs, tas nav tāds, kurā nepieciešamas dziļas zināšanas par starptautiskiem normatīvajiem aktiem un citu valstu likumiem. Tas tiesiskums, kā to izprot JKP, nav nekāds tiesiskums, bet beztiesiskums.
Šis kariņš pret LU un juristu kantora ņemšana palīgā ministrijai būtu jāizbeidz. Taču premjers Krišjānis Kariņš (JV) ir mazspējīgs ko darīt. Viņš ir sacījis, ka neuzskata par vajadzīgu tiesāties, taču ministre viņā neklausās, un viss turpinās.
- Bet Kariņam JKP politiķe Juta Strīķe ir parādījusi «dzelteno kartīti». Tas nozīmē, ka valdība var sabrukt, ja premjers traucēs JKP realizēt savas ieceres. Kariņš diezin vai grib, lai viņa valdība sabrūk.
- Strīķes šantāža ar «dzeltenajām kartītēm» var radīt vielu spekulācijām, ka JKP varētu pamest koalīciju un tās vietā tad nāktu mēs. Taču es uzskatu, ka šajā situācijā, kāda ir radusies, ZZS nevar iet koalīcijā. Tur jau vairs nav svarīgi, vai tieslietu ministrs ir Jānis Bordāns vai kāds cits. Mēs Kariņa valdībā iesaistīties nevaram, pat ja tur notiek kādas izmaiņas. Ir skaidrs, ka tāds vājprāts, kādu pašlaik virza valdība, nav vēl redzēts. Latvijas politiskā vide ir sasniegusi tādu kā kritisko punktu. Zemāk jau vairs nav kur krist. Tā ir gan politiska iejaukšanās lietās un vietās, kur politiska iejaukšanās nav pieļaujama. Tā ir valsts un komercbanku attiecību greizā politika, kuras dēļ uzņēmēji ir spiesti pamest Latviju, jo nevar šeit vairs strādāt, ja tiem kāds biznesa partneris ir ES nerezidents. Latvija draud drīz pārtapt par Baltkrievijai līdzīgu valsti, kurā bez Bordāna atļaujas nevarēs uzsākt uzņēmējdarbību. Pat ja ZZS rastos iespēja iekļūt valdībā, mēs šādu valdību nevaram stutēt.
- Bet kāds tad būtu risinājums - atlaist Saeimu?
- Vai nu veidot citu, jaunu valdību, vai, jā, atlaist Saeimu. Neizskatās gan, ka Valsts prezidents Egils Levits ko tādu grasītos darīt, un diezin vai no viņa var gaidīt šādu ierosinājumu. Jo atšķirībā no priekšgājējiem, kas centās būt vai arī bija politiski neitrāli, prezidents sevi ir pozicionējis kā valdošās koalīcijas atbalstītājs. Tāpēc nav ticams, ka Valsts prezidents varētu virzīt lietas uz ārkārtas vēlēšanām.
- Ir nepatīkamais obligātās iepirkuma komponentes (OIK) jautājums, kas pašlaik vispār nolikts vistālākajā plauktā, par to netiek runāts budžeta kontekstā. Tiesa gan, darbojas šai tēmai veltītā parlamentārās izmeklēšanas komisija.
- Komisija strādā, darbs top, bet neesmu šīs komisijas loceklis, tāpēc nevaru pateikt, kas ir gaidāms. Lai kāds nebūtu šīs komisijas ziņojums, tam tiks pievienoti deputātu ziņojumi ar atsevišķiem viedokļiem, un tajos būs konkrēti nosaukti gan vainīgie, gan pateikts, kas jādara, lai šo lietu izbeigtu. Rezultāts - Saeimas pieņemtā lēmuma izpilde izbeigt OIK shēmas - nevar būt panākts, jo valdošās koalīcijas pārstāvji izvairās kā nebūt šo lietu sekmēt. Tas arī ir saprotami, jo paši ir šajās shēmās iekšā līdz ausīm.
- Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) braukā pa valsti un reklamē savu reformu. Arī televīzijā visu laiku parādās viņa tēls. Kā vērtējat pašreizējo situāciju ar «Pūces reformu»?
- To var saukt par «Pūces reformu», par administratīvi teritoriālo vai par novadu apvienošanas reformu, bet tajā ir vairāki riski. Galvenais risks, ka tā nenāks par labu iedzīvotājiem. Iedzīvotāju pārstāvniecība vietējos politiskajos procesos mazināsies, jo viss tiek centralizēts. Pašvaldībai būtu jābūt «pašu valdībai», kas ir pēc iespējas tuvāk iedzīvotājiem, bet Pūces versijā notiks pretējs process. Lauki paliks vēl tukšāki - būs tikai vasaras mājas, uz kurām kāds aizbrauks pamakšķerēt. Pūces reforma nav pareiza, tā nav apspriesta ar cilvēkiem, un tā nav cilvēku interesēs. Tas, ka ministrs saka, ka tā ir apspriesta, ir tukša propaganda - viņš aizskrēja, norunāja savu monologu, formāli uzklausīja dažu cilvēku no tautas vai pašvaldības, bet vērā neņēma.
