Lielās intervijas

Latvijas Reklāmas asociācijas valdes locekle Baiba Liepiņa intervijā Neatkarīgajai par reklāmas nozari, tās melnajām avīm un Saeimas plāniem reklāmas ierobežošanā.

Izdevniecībā „Antava” iznākusi Māra Ruka grāmata „25 gadi sektā”, kas jau ieguvusi dižpārdokļa statusu. Uz vāka tai ir sabiedrība pazīstamas sejas – Ilmārs Rimšēvičs, Raivis Dzintars, Dace Melbārde, Vaira Vīķe – Freiberga. Kad ieskatās ciešāk, fonā var samanīt arī melnbaltu Andrieva Niedras profilu un Viktora Arāja portretu. Grāmatas pieteikumā sacīts: „Māris Ruks „Lettoniā” iestājās vienlaikus ar Ilmāru Rimšēviču, Kasparu Gerhardu un tajā pašā laikā, kad korporāciju sektu pasaulē ieslīga arī Dace Melbārde u.c. Grāmatas autors bijis labi pazīstams ar daudziem grāmatā aprakstītajiem korporeļiem un tiem pietuvinātiem cilvēkiem, kas ietekmējuši un ietekmē Latvijas valsti un gandrīz katru tās iedzīvotāju joprojām. „

Veselības ministre Ilze Viņķele izteikusies, ka veselības aprūpe ir cilvēktiesības, nevis ekstra. Kā šo cilvēktiesību nodrošināšanu viņa sekmēs, esot amatā, padarot medicīnu pieejamāku – ar mazākām rindām uz valsts apmaksātajiem pakalpojumiem, zemākām zāļu cenām, mainītu apdrošināto personu pakalpojumu grozu un sistēmu, ar mediķu pietiekamību un viņu normālu atalgojumu. Neatkarīgās intervija ar I. Viņķeli (Attīstībai/Par!).

Kāpēc Saeimas atbildīgās komisijas deputātus neapmierina labklājības ministres Ramonas Petravičas (KPV LV) darbs, kādus uzlabojumus varētu un nevarētu sagaidīt labklājības jomā, kādi būtu darbi, kas jāpadara šodien, lai vismaz nākamgad situācija uzlabotos, Neatkarīgās intervija ar ilggadējo Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputātu Andreju Klementjevu (Saskaņa).

Pirms piecpadsmit gadiem Monika Mihališina strādāja Latvijas Kultūras akadēmijā, vadot studiju programmu Latvijas – Polijas starpkultūru sakari, savukārt, atgriezusies savā dzimtenē – Polijā, viņa lasīja lekcijas Varšavas universitātē – par latviešu valodu un latviešu kultūru. Šodien Monika Mihališina ir Polijas vēstniece Latvijā, un man ir sajūta, ka viņa atgriezusies, lai še paliktu ilgi. «Es mīlu Latviju,» viņa teic, un tam var ticēt.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja Ieva Jaunzeme.

Ventspils mērs Aivars Lembergs intervijā Neatkarīgajai analizē t.s. Lemberga prāvas rekordilguma iemeslus un tiesiskumu kriminālprocesā, kā arī prognozē, kas notiks tiesas zālē jau tuvākajos mēnešos.

«Ja dzirdat kādu braši saukājam citus par tumsoņām, tad ir diezgan droši, ka tur runā postmodernais neomarksists. Marksisms nav miris, tikai uzspodrināts ar postmodernu politūru. Latvijā to visredzamāk pārstāv Progresīvie. Redzot politkorektuma galējības, mēs ceram, ka tas pāries, paļaujamies uz veselo saprātu. Taču vai pēdējo 20–30 gadu pieredze ļauj cerēt, ka varam uz to paļauties?» retoriski vaicā Jānis Vanags.

«Tētis man vienmēr teicis, ka vajag uzdrīkstēties sapņot, pat par šķietami neiespējamo – jo, mēģinot piepildīt lielos sapņus, pa ceļam piepildīsies daudzi mazi,» saka jaunais aktieris Āris Matesovičs. Viņš ir viens no pieprasītākajiem savas paaudzes aktieriem, kurš jau var teikt, ka sapņi tiešām piepildās.

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (38) ir gados jaunākais ministrs Krišjāņa Kariņa valdībā. Lai arī Nemiro pārstāv partiju KPV LV, viņš noteikti nav revolucionārs, kurš idejas dēļ būtu gatavs plēst kreklu uz krūtīm. Drīzāk viņš ir pragmatisks karjerists, kurš rūpīgi izrēķinājis, kurā partijā izdevīgāk iestāties, un, spriežot pēc sasniegtā rezultāta, nav kļūdījies. Viņš ir lieliski apguvis birokrātu valodu, tāpēc, sarunājoties ar viņu, nerodas iespaids, ka sarunas biedrs būtu politikas pirmziemnieks. Tieši otrādi, izklausās, it kā viņš valsts institūcijās darbotos jau sen un ir tajās ļoti iederīgs.

Fotomākslinieka Gunāra Bindes (Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks, jo daudzu balvu saņēmējs un prēmiju laureāts) personālizstāde būs skatāma Pēterbaznīcā līdz 10. martam. Bet mēs ar Gunāru te runājam gan par mākslu, gan par viņa dzīves, šā laika uztveri un izjūtu. Es uzskatu Gunāru par Latvijas fotomākslas klasiķi. Turklāt – Gunārs izstaro gaismu.

Ilga Šuplinska izglītības un zinātnes ministres pienākumus pilda mēnesi. Lēnām iešūpoties darba dunai nav iespējams, jo veicamo darbu saraksts ir garš un steidzams – pedagogi sola streikot, ja viņu alga, kā pirms gada solīts, šogad septembrī nepalielināsies, skolu tīkla reforma arī karājas gaisā, jaunais mācību saturs klauvē pie skolu durvīm, par savām vajadzībām atgādina studenti un augstskolas. Taču visu vēlmju apmierināšanā galvenais priekšnoteikums ir nauda, bet tās vajadzīgajos apjomos nav.

Arnis CIMDARS ir Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs kopš 1997. gada. Tagad pāris 13. Saeimas koalīcijas partijas grasās viņu pārvēlēt. Taču vienīgais to arguments ir – par ilgu. Pienācīgs, profesionāli pamatots komisijas un tās priekšsēdētāja darba vērtējums nav atrodams. Arī tāpēc Neatkarīgā lūdza vērtēt CVK darbu un komisijai turpmāk darāmo pašu tās priekšsēdētāju – Cimdara kungu.

Intervija ar kordirģentu Intu Teterovski: par politiskās kultūras izmaiņām, par personībām vēsturisko pagriezienu punktos, par Kultūras ministriju kā galveno iestādi un politiķiem, kuri sāk kā basi, bet beidz kā tenori.

Nepilnas divas nedēļas pirms paredzētās partijas KPV LV biedru sapulces (kongresa) partijas valdes locekle, Saeimas deputāte Linda Liepiņa publiski paziņoja par atkāpšanos no amata.

«Nedēļu vēlāk tiek sasaukta Rīgas mākslas darbinieku sanāksme Operas telpās, kur piedalās vairākas valsts augstākās amatpersonas, un referātu VK(b)P CK lēmums par operu «Lielā draudzība» un Padomju Latvijas mākslas darbinieku uzdevumi nolasa Arvīds Pelše. Viņš (..) komentē trūkumus, bet to sarakstam pievieno arī Anatola Liepiņa baletu Laima un Oskara Stroka šlāgerus, kuri, pēc viņa vārdiem, «samaitā tautas labo gaumi, cenšas aplipināt to ar satrunējušās buržuāziskās kultūras baciļiem».» Šī sanāksme notika sen – 1948. gadā, taču savu truluma ekspresiju tā nav zaudējusi līdz pat šim baltam brīdim.

Intervijā Neatkarīgajai bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs, Finanšu policijas pārvaldes vadītājs un Ģenerālprokuratūras virsprokurors Gunārs Kūtris atklāj savu izpratni par bordānistu pasludināto «bezkompromisa tiesiskumu»; analizē riskus, ja politikā iesaistās negodprātīgi bijušie operatīvie darbinieki, kuri viņiem pieejamo slepeno informāciju izmanto politisko konkurentu apkarošanai; kā arī analizē garo tiesvedību problēmas un saprātīgo termiņu ievērošanas problēmu krimināllietās.

Jānis Ošlejs ir īpaši izturīgu betona grīdu ražošanas uzņēmuma Primekss īpašnieks un vadītājs. Ošlejs savu uzņēmumu ir izveidojis no nulles paša spēkiem, un atšķirībā no daudziem citiem mūsmāju «uzņēmējiem» viņa bizness nav būvēts, izmantojot tuvību ar pie varas esošiem politiskiem spēkiem. Ošlejs plaši pazīstams arī kā makroekonomisko procesu apskatnieks. Viņš savulaik bija viens no pazīstamākajiem eiro ieviešanas skeptiķiem. Šoreiz saruna ar Ošleju par to, kā Latvija izskatās pasaules kontekstā; vai tiešām pie mums viss ir tik slikti, kā izskatās; par iemesliem, kāpēc iepriekšējā koalīcija vēlēšanās cieta sakāvi un ko gaidīt no jaunās valdības.

Filozofijas doktors, Latvijas Universitātes (LU) Vēstures un filozofijas fakultātes profesors, akadēmiķis Igors ŠUVAJEVS intervijā Neatkarīgajai pamatā vērtē, varētu teikt, mūsu ikdienu. Esmu iecerējis lūgt vēl vairākus filozofus izteikties par parastām, ikdienas lietām, vērtēt tieši ikdienu. Arī tādēļ, lai mēs – dienas prese – netopam pārāk lēta.

Par Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām un Latvijas deputātu ietekmi EP, Eiropas drošību un attiecībām ar Krieviju, kā arī Valsts prezidenta vēlēšanām un Jaunās Vienotības nākotni saruna ar Eiropas Tautas partijas grupas vicepriekšsēdētāju, EP deputāti Sandru Kalnieti (Jaunā Vienotība).