Guntis Indriksons: Uzskatu, ka Gorkšs melo

Par situāciju Latvijas Futbola federācijā (LFF), par futbola prestiža kritumu, par LFF prezidenta Kaspara Gorkša apšaubāmajām spējām vadīt federāciju, kā arī par to, kādam jābūt jaunajam LFF līderim.

- Pēc Latvijas futbola izlases spēles ar Slovēniju (0:5) jūs atteicāt interviju, sakot: man kauns, es vēl ceru. Uz ko cerējāt?

- Ka notiks brīnums un ka LFF prezidents Kaspars Gorkšs spēs apturēt futbola ģimenes kašķēšanos, atgriežoties uz attīstības ceļa. Tagad ir par traku: vienu valdi padzen, ievēlē nākamo, tā izsaka prezidentam neuzticību, puse biedru (aptuveni 70 cilvēku) pieprasa Gorkšam atkāpties, pusgadu LFF nav ģenerālsekretāra, pusotra gada laikā notiks kāds piektais LFF kongress, pusgadu nav auditora atzinuma bez iebildēm, LFF prezidents tiek izsaukts uz policiju, notiek skandāli, tiek tērēta nauda, lai negatīvie fakti neparādās publiskajā telpā, spējīgi cilvēki aiziet no LFF... Divdesmit divus gadus esmu vadījis LFF, klusēt vairs nespēju - vēl jo vairāk tāpēc, ka esmu LFF goda prezidents.

- Futbols nav tikai kājbumbas spēle, futbols ir valsts prestiža sastāvdaļa, bet sabiedrība, redzot, kas notiek ar Latvijas futbolu, nu jau tikai smīkņā, politiķi un sponsori no tā novēršas... Viens otrs runā, ka jūs šos 22 gadus esat neprofesionāli vadījis LFF.

- Pirmām kārtām - gribu atvainoties futbola sabiedrībai par to, ka viss ir nonācis līdz jūsu pieminētajai situācijai. Esmu kļūdījies, atbalstot Kasparu Gorkšu kā LFF prezidentu, kurš nomainīja mani. Bet par sevi man nav ko sarkt. Mēs palielinājām jauniešu skaitu, kuri ikdienā trenējas: no 1000 uz 15 000 cilvēku. Mēs pamatīgi attīstījām futbola infrastruktūru sadarbībā ar valsti un pašvaldībām, kā arī ar UEFA - FIFA tika uzbūvēti vairāk nekā 100 dažāda lieluma futbola laukumi. Kopā ar LOK, valsti un pašvaldībām radījām teicamus spēļu un treniņapstākļus Liepājā, Ventspilī, Rīgā, Jelgavā, Daugavpilī, Valmierā un Jūrmalā. Mēs pacēlām treneru kvalifikāciju, izveidojot šo sistēmu no nulles. Radījām perfekti funkcionējošu bērnu un jaunatnes sacensību sistēmu. Pārvērtām virslīgu un 1. līgu, ieguldījām milzu darbu U-17, U-19 un U-21 izlasēs. Izveidojām stabili funkcionējošu meiteņu - sieviešu futbolu. Reāli sākām cīnīties pret «melnajām» lietām futbolā. Eiropā uzzināja par Latvijas futbolistiem - Paharu, Stepanovu, Vaņinu u.c. Bet man ir kauns, ka neuzbūvējām jaunu stadionu Krišjāņa Barona ielā un futbola māju. Starp citu, viens no šī projekta aktīvākajiem «noracējiem» bija esošais LFF prezidents ar savu bijušo draugu Māri Verpakovski - protams, arī citiem piepalīdzot...

- Kāpēc nepieminējāt 2004. gada čempionātu Portugālē, kad izslēgšanas turnīrā divu spēļu summā Latvijas izlase pārspēja Turcijas izlasi, pirmoreiz vēsturē iekļūstot Eiropas čempionāta finālturnīrā?

- Šim fantastiskajam panākumam vismaz 90% nav nekāda sakara ar mani kā tā laika LFF prezidentu. Tikai ar mani kā tā laika veiksmīgu biznesmeni ar Skonto FC, ar maniem biznesa kolēģiem no Skonto būves, Skonto naftas, Skonto metāla un citiem... Bija iespaidīgs Aleksandra Starkova darbs. Nebūtu tā visa, nebūtu Skonto stadiona un halles, ko uzcēlu par saviem personīgajiem līdzekļiem, nebūtu mēs bijuši Portugālē.

- Pēdējie izlases rezultāti kvalifikācijas ciklā 2020 - septiņās spēlēs 0 punktu, vārtu attiecība 1:24...

- Lai izlase varētu šodien uzvarēt Eiropas vidusmēra vai pat «pundurvalstiņu» amatierus, futbolistus vajag gatavot 18 līdz 20 gadus, jo uzvarēt spēj komandas ar vidējo vecumu 26-30 gadi. Mēs normāli sākām gatavot puišus ap 2004.-2006. gadu. Pirms tam nekā nebija, izņemot Skonto FC, bet LFF vispār bija pustukša kase.

- Ja jūsu laikā tik daudz bija izdarīts, kāpēc Gorkšs un viņa komanda nonākusi šajā neuzticības stadijā?

- Tāpēc, ka Gorkšs nav neatkarīgs, viņš sapulcinājis ap sevi nepareizos padomdevējus un noliedz visu, ko darījuši cilvēki pirms viņa. Gorkšs veic nevajadzīgas reformas un izdomā stāstiņus par piesūkšanos pie LFF naudas siles un par «diktatūru», kas bijusi iepriekš. Tālāk - meli un dezinformācija. Reizēm šķiet, ka ne jau Gorkšs spēlē šo spēli, bet gan viņa padomdevēji... Kopš 1990. gadā atjaunota LFF, tā pirmo reizi nav saņēmusi revidenta ziņojumu bez iebildēm, un prezidents ir bijis spiests doties uz policiju sniegt paskaidrojumus, jo revidents vērsās policijā ar iesniegumu: bija pamats apšaubīt LFF līdzekļu izlietojuma pamatotību atbilstoši LFF dibināšanas mērķiem.

- Jums ir konkrēti jautājumi Kasparam Gorkšam?

- Protams, ka ir. Uzskatu, ka Gorkšs melo. Viņš maldina un apvaino cilvēkus. Tāpēc gribu viņam uzdot konkrētus jautājumus, uz kuriem viņš varētu atbildēt LFF kongresā. Kāpēc tikāt izsaukts uz policiju par 2018. gada revīzijas atzinumu, ja tas uz jums neattiecas? No kurienes informācija un pārliecība, ka Staiceles bāzē izsaimniekoti trīs miljoni eiro? No kurienes pārliecība, ka «neredzamā stadiona» projektā pazuduši 1,2 miljoni eiro? Es atstāju Staiceles sporta bāzi ar sakoptiem laukumiem, pieslēgtu elektrību, ar 3-4 tūkstošiem eiro parādu un ar pasākumu plānu, tam visam no LFF līdzekļiem tērējot 35 000 eiro gadā, bet tagad elektrība ir atslēgta, ir parādi - kā to saprast? Vai taisnība, ka šogad Staiceles bāzei bez LFF valdes akcepta pārskaitīti 100 000 eiro, bet tikko valdei tika lūgts pārskaitīt vēl 70 000 eiro? Vai tā nav LFF līdzekļu izzagšana? Vai varat nosaukt vismaz trīs reālus darbus, kurus esat īstenojis, lai uzlabotu LFF darbu? Vai esat dzirdējis, ka LFF valdē lēmumi, iespējams, tiek pirkti par naudu (konkrēti - par leģionāru limita jautājumiem)? Ko darīsiet, lai tā nenotiktu? Kāpēc likvidējāt LFF moto «Viena komanda, viens mērķis», ieliekot tā vietā - «Nāc vilku barā»? Cik naudas par to iztērēts un kam tā samaksāta? Kas konkrēti izdarīts pusotra gada laikā, lai uzlabotu darbu konkurētspējīgu futbolistu sagatavošanai? Vai jums nešķiet, ka vajadzētu pateikt paldies tiem cilvēkiem, kuri pirms jums paveica milzu darbu, lai no valsts budžeta būtu papildu līdzekļi reģionu futbola infrastruktūras attīstībai? Kāpēc tiek ignorētas daudzas tiesnešu konvencijas prasības? Kāpēc nomainījāt Vadimu Čerņikovu pret Alanu Snoudiju, kurš Latvijā atrodas labi ja nedēļu mēnesī un izmaksā divreiz dārgāk? Kāpēc jūs regulāri maldināt sabiedrību, ka LFF valdīja diktatūra, ka tajā nebija atklātības un tika piekoptas dažādas finanšu shēmas?

- Kāda ir izeja pēc tādas jautājumu gūzmas?

- Vispirms - Gorkšam ir jāatkāpjas pašam. Tas būtu pareizi, vīrišķīgi un loģiski, lai glābtu Latvijas futbola sabiedrību no tālākas degradācijas. Ne vienmēr futbola laukuma līderis var būt līderis arī administratīvajā darbā.

- Tad kādam ir jābūt LFF līderim?

- Jaunajam līderim jāprot no jauna saliedēt daudznacionālo futbola ģimeni, jāprot atrisināt pretrunas Latvijas līmenī starp profesionāliem un amatierklubiem, kā arī sadzīvot ar virslīgu un to attīstīt. Jāprot rast futbolam vajadzīgos risinājumus valsts un pašvaldību līmenī. Piesaistīt finanšu līdzekļus 100 laukumu segumu nomaiņai. Rast iespēju uzbūvēt visvairāk nepieciešamās mazās halles, citādi zaudēsim jaunākos zēnus un meitenes. No jauna jāsakārto tiesnešu darba sfēra. Jāuzlabo konkurētspējīgu futbolistu sagatavošana, pretējā gadījumā no purva mums ārā netikt. Nežēlīgi jācīnās pret «melnajām» spēlēm. Jāprot ar cieņu pārstāvēt mūsu valsti FIFA un UEFA.

- Acīmredzot jāmeklē supermenis...

- Nu kāpēc uzreiz supermenis... Tam jābūt cilvēkam, kurš - pirmām kārtām - mīl sportu, it īpaši - futbolu. Viņam jābūt ar administratora prasmēm, viņam jāzina, kā runāt ar valsts un pašvaldību iestādēm, sabiedriskajām organizācijām, viņam jābūt sabiedrībā pazīstamam un cienījamam cilvēkam, kuru respektēs.

- Un tas būtu?...

- Zinu dažus kandidātus. Valkas mērs Vents Armands Krauklis, iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens, bijušais FK Ventspils prezidents Guntis Blumbergs, bijušais IZM valsts sekretārs Mareks Gruškevics, olimpietis Žoržs Tikmers.

- Bet jūs pats - nevēlaties kandidēt?

- Kamēr neesmu sakārtojis savas biznesa lietas un nolīdzinājis visus savus futbola un citus parādus, tikmēr - ne.