Rajevskis: Bordānisti neprot varu pārvērst reitinga punktos
«Kauns nav dūmi, acīs nekož,» ironiski teic politologs, SIA Mediju tilts līdzīpašnieks Filips Rajevskis, atbildēdams uz manu retorisko jautājumu («Vai Bordānam nav kauna tā rīkoties?») un vērtēdams JKP līdera Bordāna rosinājumu astoņas reizes paaugstināt politisko partiju finansējumu no valsts, tas ir, no mūsu kabatām. Tomēr ne tikai par to vien mūsu saruna: arī par idejām, kuru sāk pietrūkt partijām, par jauno nacionālismu un par miljonu, kas netiks saņemts.
- Sabiedrībā vislielāko sašutumu šobrīd izsauc Bordāna (JKP) histēriskais spiediens uz politiskajiem lēmējiem: aptuveni astoņas reizes paaugstināt partiju finansējumu no valsts budžeta. Viņš deklarē, ka izmaiņu atlikšana būtu «kompromiss ar noziedzniekiem, kuri sponsorē partijas». Nez, viņa pārstāvēto partiju arī sponsorē noziedznieki?
- Partiju finansēšanai nav nekāda sakara ar noziedzniekiem. Tas ir tiesībsargājošo iestāžu jautājums. Runa ir par sponsoru ietekmi, bet arī to šīs izmaiņas nerisinātu. Nauda un politika iet roku rokā, un esmu pārliecināts: vienalga, cik dos valsts, tik un tā būs arī privātais finansējums. Tomēr politiskajām partijām ir sava funkcija: tām, pirmkārt, ir konsultatīva nozīme - tās ir kā tilts starp sabiedrību, politisko varu un valsti. Šis konsultāciju process ir jāfinansē. Bet - kas maksā, tas pasūta mūziku. Protams, privātajiem sponsoriem šis konsultatīvas process ir svarīgs viņu interesēs, bet mums, vēlētājiem, ir svarīgi, lai partijas komunicē ar sabiedrību. Tajā, ka Saeimas partiju reitingi ir katastrofāli zemi, var vainot tikai pašu partiju neizdarību. Katrus četrus gadus mēs dabūjam kaut kādus «varoņus» uz baltiem zirgiem, katru reizi arvien vairāk viļamies, bet partijām nav naudas, lai strādātu ar vēlētājiem, lai pārliecinātu viņus par savu ideju pareizību. Otrā monumentālā problēma: ideju ģenerēšanas nodošana ārpakalpojumā. Bet politiskajām idejām vajag ģenerēties politiskajās partijās! Tās ir konferences, diskusijas, visdažādākās metodes, bet būtība: idejām jādzimst partijā.
- Kādā veidā tiek izmantots ārpakalpojums?
- Piemēram, partija pasūta sacerēt programmu. Daudzi nemaz neslēpj, ka ir rakstījuši programmu pēc pasūtījuma. Politisko kampaņu saturiskā daļa arī tiek nodota aģentūrām un konsultantiem.
- Protams. Tur ir gudri cilvēki, un viņi pelna naudu. Tāpēc nav jābrīnās, ka partijām faktiski nav ideoloģijas.
- Kā lai ideoloģija rastos, ja nav mehānisma, kam to radīt?
- Vientiesīgi cilvēki - piemēram, tādi kā es - brīnās un neizprot, kā tas var būt: šajā laikā, kad «naudas nav» nedz mediķiem, nedz skolotājiem, Bordānam nav kauna rosināt partijām paaugstināt valsts finansējumu, izvelkot to no mūsu maciņiem. Arī tā ir kādas ideoloģijas sastāvdaļa?
- Kauns nav dūmi, acīs nekož. Līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām - trīs gadi. Es šādā situācijā vairāk domātu par to, kā es atskaitīšos vēlētājiem. Tas nekad nebūs populārs stāsts - iedot partijai naudu. Ir daudz jādomā, lai pēc trim gadiem vēlētāji pateiktu: jā, tas nebija slikts lēmums.
- Summa it kā nav astronomiska - mazliet vairāk nekā četri miljoni eiro. Bet tas ir principa jautājums, un es kā vientiesīgais vēlētājs, ko šādā veidā mudina neiet uz vēlēšanām, savus piecus eiro labāk atdošu dzīvnieku patversmei: būs lietderīgāk!
- Tomēr jāatzīst, ka visi esam ieinteresēti kvalitatīvā politiskajā procesā. Bet vai politiķi to nodrošinās par viņiem atvēlēto naudu?
- Protams, ne. Kāpēc lai viņi pēkšņi kaut ko nodrošinātu, ja viss ir labi tāpat?
- Arī sponsori nedos naudu tikai tāpēc, ka konkrētajām partijām ir lieliska ideoloģija, bet gan par konkrētām lietām. Un tad ir loģisks jautājums: vai valsts, iedodot šo naudu, uzvedas kā sponsors? Kam partijas tērēs šo naudu? Naudas masai palielinoties, jāskatās uz tēriņu objektiem. Katrā ziņā šo naudu nevajadzētu tērēt smadzeņu skalošanai. Partijnieki jāpiespiež domāt par šo naudu.
- Sākt domāt? Jūs esat ideālists? Šī koalīcija taču dara visu, lai vēlētāji to sāktu ienīst pēc iespējas ātrāk un dziļāk. Jūs vēl par domāšanu runājat?
- Partijām jādara viss, kas šobrīd it kā nepatīk, bet kam ir jānes augļi pēc trim gadiem... Pa šiem gadiem kaut kādi solījumi noteikti tiks izpildīti, un tad partijnieki kals un karinās sev ordeņus, par kuriem būs samaksājis vēlētājs. Bet jau šodien varam sākt prognozēt, kuri izrādīsies sliktie pēc trim gadiem. Redzam, ka KPV LV ir milzīgas problēmas, šī partija ir pusjukusi, turklāt tā pat nenervozē par solījumiem, kurus tā nav pildījusi.
- Šā veidojuma līderiem par vēlu satraukties - nekad nekas tur vairs nebūs.
- Nekad nesakiet «nekad». Somijā populisti sašķēlās pragmatiskajos un radikālajos. Un pēdējie pirms vēlēšanām uzrāva reitingu līdz 17%, un tā ir otrā populārākā partija Somijā. Tā ka nevajag norakstīt populistus... Kam vēl ir dramatisks stāvoklis, tā ir Jaunā konservatīvā partija, visa viņu darbošanās ir smagnēja. Viņi mēģina ieņemt valdības opozicionāru lomu, kas pati par sevi ir jauka loma, jo tā dod plusus. Taču šī loma sāk jau robežoties ar klaju destrukciju. Domāju, ka JKP ir plāns par opozīciju, kas viņiem būtībā ir vienīgais glābiņš. Bet viņiem jāzina: kā un kad pareizi nonākt opozīcijā? JKP uz šiem jautājumiem nav atbildējusi, tāpēc viņi pagaidām turas valdībā. Bet ja kas - viņu vietā var ielēkt ZZS. Taču, vērtējot stratēģiski, Jaunā Vienotība un Attīstībai/PAR ļoti konkrēti saprot to, ka ZZS viņiem ir vajadzīga opozīcijā, sak, paskatīsimies, kas no tās paliks pāri uz nākamajām vēlēšanām... Savukārt nacionāļiem vienmēr ir problēmas ar JKP.
- JKP destrukcija ir īpaši saskatāma rīcībā pret universitāti.
- Visa šī situācija ir universitātes monumentālā vājuma izpausme. Ja universitāte būtu stipra un tās autoritāte būtu pārliecinoša, tad no Jaunās konservatīvās partijas mēs patlaban lasītu tikai kauliņus... Ja universitātei būtu vismaz tāda autoritāte kā Tartu augstskolai: lai politiķi pamēģina pieklauvēt pie autonomijas durvīm, viņus vienkārši samītu, bet sabiedrība kliegtu: ko tu lien pie svēta?! Diemžēl viss ir nonivelēts līdz sarunai par reitingiem. Ja mēs lūkojamies no izglītības saņēmēja skatu punkta... Universitātē ir ļoti augsta līmeņa fakultātes, bet dažās nozarēs ir katastrofāli vājš līmenis. Plus vēl universitātes vēlme visu komercializēt: nu nedrīkst universitāti pārvērst par naudas mašīnu! Viss kopā - reputācijas problēma. Ja reputācija būtu pienācīgā līmenī, neviens politiķis tajā virzienā pat neskatītos.
- Nemanīju, ka Izglītības ministrija runātu par reputāciju... Šuplinska runāja par gluži juridiskām lietām, kuras, kā izrādījās, bija kārtībā.
- ...Viņa gadījumā nav beigusi Latvijas Universitāti?* Tas bija joks!... Šuplinskai vienkārši nav politiskās pieredzes. Politikā 50% no veiksmes ir prasme vārdos izteikt to, ko cilvēki jūt. Viņai šo spēju pagaidām nav. Vai būs - nezinām.
- Viņa vienkārši pildīja savas partijas - JKP - pasūtījumu. Bet ne tikai Izglītības ministrija ir, maigi sakot, savāda. Visa valdība tāda ir. Turpmāk tā asociēsies ar gļēvulību, melīgumu un Bordāna šantāžu.
- (Pauze.) Domāju, kā pieklājīgāk to aprakstīt... Ir, protams, cilvēki, kuri par politiku domā ilgtermiņā. Daudzi arī pieļauj iespēju izmest ārā bordānistus, nomainot tos pret komfortablo ZZS. Bet tas nerisina nevienu problēmu, ko rada JKP. Šo partiju neinteresē problēmas kā tādas, jo valdība tai ir tikai rīks, lai saglabātu politisko varu ilgākā laika posmā. Koalīcija ļauj bordānistiem būt skaļiem un demonstratīviem, sak, ļaujiet viņiem runāt - viņi paši sevi noraks. Vispareizākais ir uzdzīt viņus palmā: lai visi redz to nepievilcīgo pēcpusi... Arī jūsu pieminētā šantāža ir labs politiskais rīks, bet ir jābūt ļoti nopietnam iemeslam, lai šantažētu pārējos. Pagaidām neesmu redzējis nevienu jaudīgu politisko iniciatīvu, par ko varētu teikt: jā, te viņi cīnīsies līdz pēdējai asins pilei, un, ja viņus izmetīs, tad viņi aizies ar paceltu galvu, un tauta viņus sagaidīs ar gavilēm! Pagaidām viņi šantāžas rīku lieto nemākulīgi, padarot savus partnerus vienkārši nespējīgus. Viņi nespējīgus padara arī vēlētājus, kuri nevar visu laiku būt saspringti, gaidot, ko nu viņu favorīti atkal paveiks... Un JKP reitingi pastāvīgi krīt. Kādubrīd tie pakāpjas par kādu niecīgu procentpunktu, tad atkal nokrīt atpakaļ, un es viņu vietā jau būtu sācis uztraukties...
- Tieši otrādi - viņi domā, ka ir varen muskuļaini.
- Ja tiks realizēta teritoriālā reforma, lielajos novados sāksies reāla politiskā cīņa, un pašvaldību vēlēšanas tiešām sāks izskatīties pēc Saeimas vēlēšanu ģenerālmēģinājuma. Un tad būs svarīga atraktivitāte, kurā ietilpst vara, nauda un popularitāte. Valsts nauda bordānistiem būs, paliek jautājums par popularitāti un varu. Vara ir koalīcijā, un tas nozīmē, ka viņi vēl vairāk ir iejūgti šajā pajūgā, bet tas arī traucē - viņi ir līdzatbildīgi. Bet bordānisti neprot varu pārvērst reitinga punktos, tas ir - popularitātē. Viņi ir īstermiņa spēlētāji.
- Ir kaut kas tāds, kas jūs pārsteidz šajā parlamentā?
- Fenomenālais sadrumstaloti sabalansētais parlamenta sastāvs. Trīs jauni spēki, trīs veci, nevienam nav kontrolpaketes, divi pāri ar teju vienādu krēslu skaitu... Un neviens nevarēja paredzēt, ka tik liela saglabāsies veco partiju loma. Piemēram, Jaunā Vienotība tik eleganti spēlē ar saviem astoņiem mandātiem. Arī NA ļoti labi realizē varas spēli. Pie vecajiem es tomēr pieskaitu arī Attīstībai/PAR: it kā jauna partiju apvienība, tomēr tajā lielākā daļa ir veco pasažieru... Savukārt milzīgu fiasko šobrīd piedzīvo Saskaņa. Gada laikā no monumentālas betona konstrukcijas esam nonākuši līdz saplaisājušām nenosakāma izmēra plāksnēm... Jo runa ir par to, ka šī partija vispār var izzust: manuprāt, joprojām notiek izmeklēšana par šīs partijas nelikumīgu finansēšanu. Šai partijai ļoti nopietni jādomā par plānu B. Elksniņš paziņo, ka taisīs savu partiju... Tie ir plāna B meklējumi. Jānis Urbanovičs arī, šķiet, domā par plānu B, un tam vajadzīgs ļoti pieredzējis politiķis, kurš pratīs no šīm lauskām salīmēt jaunu partiju.
- Nu kā?! Tūdaļ taču tiks finansētas partijas, un Saskaņa plus Ždanokas Latvijas Krievu savienība kopā iegūs miljonu eiro. Tas taču ir glābiņš šīm partijām!
- Domājat, ka Ždanoka kaut ko saņems? Visdrīzāk - neko. Jo neviena banka Latvijā nav atvērusi kontu šai partijai tās reputācijas dēļ. Bet likumā rakstīts, ka partijai jābūt Latvijas kredītiestādē atvērtam kontam, un tikai tad valsts ieskaitīs naudu. Saskaņas gadījumā - ja tiks pierādīta šīs partijas nelegāla finansēšana, neizbēgami sekos finansējuma atņemšana. Neviens viņiem neļaus sodu nomaksāt, izmantojot valsts piešķirtos līdzekļus.
- Šajā jautājumā iespējams zaudējums. Toties Saeima nule nobalsoja par nepilsoņu bērnu automātisku uzņemšanu pilsonībā.
- Es būtu balsojis pret. Jo likums jau tāpat paredzēja, ka bērns ir pilsonis, kolīdz vecāki atķeksē piekrišanu attiecīgajā dokumentā. Nesaprotu, kāpēc bija vajadzīgs viss šis jandāliņš, jo gan vecākiem, gan bērnam - jau apzinīgā vecumā - bija iespēja izdarīt izvēli. Un tieši apzināta lēmuma pieņemšana būtu ļoti svarīga valstij, jo ne vienmēr bērni pārmanto savu vecāku politiskos priekšstatus. Jaunais cilvēks, kurš saprot, kāpēc vēlas pieņemt Latvijas pilsonību, būs desmit reizes apzinīgāks LR pilsonis nekā tas, kuram to uzspiedīs ar varu. Pat Saskaņa neplaukšķināja, kad tika nobalsots par šo priekšlikumu: tā saprot, ka šīs izmaiņas neko nerisina.
- Vai ar šo balsojumu nacionālisma ideja netiek iegrūsta vēstures aizgaldā?
- Domāju, ka ne. Nacionālisms kā ideja nekur nepazūd. Bet līdz ar sabiedrības un valsts attīstību arī nacionālismam jākļūst gudrākam: ir jāatrod īstais nākamais solis. Līdz ar lēmumu pāriet uz pilnu apmācību latviešu valodā - kādi mums ir nākamie nacionālie mērķi? Te nu mēs atgriežamies pie partiju finansēšanas: nauda vajadzīga, lai izdomātu jaunos mērķus. Kāds tad būs jaunais nacionālisms?
- Nez vai nauda palīdzēs izdomāt mērķus...
- Gan jau kāds izdomās: es jau teicu par ārpakalpojumu... Tieši tam ir vajadzīga nauda. Savukārt, runājot par migrācijas ierobežošanu, baidos, ka nacionāļi zaudēs: mēs pavisam drīz sāksim just ekonomiskās sekas darbaspēka trūkuma dēļ. Un tad būs dilemma: vai nu gribas ēst, vai nu negribas viesstrādniekus. Domāju, tiks izlemts par labu viesstrādniekiem... Bet, iespējams, te arī slēpjas jaunais nacionālisms: ja mēs gribam būt nacionāla valsts, tad mums arī uz migrāciju jāskatās caur nacionālas valsts prizmu? Varbūt jāmācās integrēt migrantus? Mūsu valsts teritorijā nekad nav bijis pietiekami daudz iedzīvotāju - strādātāju. Kopš industrializācijas sākuma šeit veda iekšā strādniekus - krievus, poļus, lietuviešus... Tagad nevedīsim? Tas nerisinās strādnieku trūkuma problēmu. Labāk nepieļaut kļūdas, no kurām jau esam mācījušies. Jāskatās, kam ļausim braukt iekšā. Var jau bļaut, ka krievi ir slikti, taču mēs esam iemācījušies viņus integrēt simt gadu laikā. Labāk ķīniešus un indiešus ievest? Bet ko mēs par viņiem zinām?! Neko! Mums jābūt racionāliem. Un arī jaunais nacionālisms prasās būt racionāls. Mums tas savulaik bija emocionāli iracionāls, mēs to esam izslimojuši, arī paaudzes mainās, un jaunieši vairs nesaprot: par ko, piedodiet, ir cepiens?
- Nu labi, izdalīs naudu šīs Saeimas partijām - lai ārpakalpojumā ģenerētu idejas. Bet vai tas nebūs interešu konflikts, kā mēdz teikt, paši pūta, paši dega?
- Savā ziņā - jā. Ir jau tas bezkaunīgi: šodien - 70 centi, rīt - pieci eiro. Varēja goda pēc kaut kādu «trepi» uztaisīt... Bet tie partijnieki paši no sevis baidās - no likumu nepildīšanas baidās! Nepilda pret ārstiem, pret skolotājiem...
- Par finansējumu arī varētu nepildīt...
- Protams. Pirms vēlēšanām kāds pēkšņi populistiski paziņo: atceļam to «trepi»! Un viss - finansējuma vairs nav. Toties ir politisks ieguvums un pluss tai partijai, kura to rosinājusi.
*Ilga Šuplinska 2003. gadā ir beigusi Latvijas Universitāti