Atklāta Trampa bīdītā vienošanās starp Ukrainu un Krieviju
Miera nodibināšanai Ukrainā jāsākas ar pamieru, uzskata bijušais Zviedrijas premjerministrs un ārlietu ministrs Karls Bilts. Viņš kritizēja Krievijas prezidenta Vladimira Putina ierosināto un ASV prezidenta Donalda Trampa atbalstīto "visaptverošo" miera līgumu, raksta “The Economist”.
Izdevums atgādināja, ka Putins noraidīja Trampa lūgumu par pamieru Ukrainā un tā vietā ierosināja "visaptverošu" līgumu, kurā tiktu ņemtas vērā visas viņa prasības. Pēc tam arī Tramps sāka runāt par miera līgumu, atsakoties no idejas par karadarbības izbeigšanu.
Pēc ASV prezidenta teiktā, karojošo pušu piespiešana noslēgt līgumus ir "cienīgs pasākums", jo tas ir pretstats "bezjēdzīgam un izšķērdīgam" karam.
Tomēr rakstā pieminēti vēstures piemēri - Bilts 1995. gadā bija ASV vadīto sarunu Eiropas līdzpriekšsēdētājs Deitonā Ohaio štatā, kuru mērķis bija izbeigt trīs gadus ilgušo konfliktu Bosnijā.
Zviedru eksperts baidās, ka Putina teritoriālās prasības, kas noteiktas viņa miera līgumā, ir paredzētas, lai kavētu Ukrainas attīstību kā valstij. Viņš arī neuzticas Krievijas prezidenta aicinājumam atrisināt visus strīdus uzreiz, jo tas prasa ātri atrisināt sarežģītus jautājumus, piemēram, Krievijas kontrolēto Ukrainas zemju statusu, pirms tiek panākts miers.
Pēc Bilta domām, patiesai vēlmei pēc miera jāsākas ar pamieru, kas ļaus "soli pa solim" strādāt pie tādiem jautājumiem kā elektroenerģijas piegāde Ukrainai, karagūstekņu liktenis, nolaupītie Ukrainas bērni, sankcijas.
Pēc Bilta pieredzes, mieram jāsākas ar minimālām prasībām visiem, bet ne ar maksimālām prasībām no vienas puses.
Arī pēc amerikāņu diplomāta Ričarda Hāsa domām, koncentrēšanās uz visaptverošu miera līgumu, nevis pamieru, ir bīstama. Viņš norādīja, ka galvenajai prioritātei jābūt karadarbības apturēšanai, nevis mēģinājumiem atrisināt visus strīdīgos jautājumus vienlaikus. "Liela taktiska kļūda ir izslēgt pamieru un uzreiz pāriet uz galīgo statusu, jo tas, visticamāk, paildzinās karu un padarīs panākumu gūšanu grūtāku, ja ne neiespējamu," uzsvēra Hāss.
Arī ietekmīgais ASV Republikāņu partijas pārstāvis Maiks Pompeo, kurš Donalda Trampa pirmā prezidenta termiņa laikā bija valsts sekretārs, ieskicēja nepieņemamu miera līguma versiju. Viņš teica, ka Ukrainai joprojām būs jāpieņem "grūti kompromisi", jo "karš ir nonācis strupceļā", taču jebkurā gadījumā Ukrainu nevajadzētu piespiest atzīt Krievijas suverenitāti pār okupētajām teritorijām. Pompeo arī brīdināja Ameriku no Krievijas iekarojumu juridiskas atzīšanas.
