Šonedēļ notiks viens no gada spilgtākajiem notikumiem Latvijas galvaspilsētā – Rīgas svētki. Svētku priekšvakarā uz Neatkarīgās lasītāju jautājumiem aicinājām atbildēt Rīgas domes priekšsēdētāju Nilu Ušakovu. Svētki neatceļ nedz ekonomiskās norises, nedz ikdienas darbu Latvijas galvaspilsētā. Tāpēc uzdevām jautājumus par to, kā Rīgas ekonomiku ir ietekmējusi sankciju un embargo apmaiņa ar Krieviju, kāpēc Latvijas ostas zaudēja konkurences cīņā Klaipēdai, kādas pārmaiņas gaidāmas to gruntsgabalu un ēku īpašniekiem, kas pienācīgi nerūpēsies par saviem īpašumiem u.c.
Būdams atvaļinājumā, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs nonāca tādā mediju uzmanības lokā, kādā nebija bijis, rosoties amatā kopš valdības apstiprināšanas, daļa sabiedrības pat prasīja viņa demisiju saistībā ar Liepājas tiesas spriedumu pedofiliem.
Intervija ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni: par nodokļu politiku, bēgļu problēmu, valdības stabilitāti, partnerattiecībām, Jūrmalas rezidenci, malkas skaldīšanu un strītbolu.
Astotajā augustā apritēs pieci gadi, kopš Romas Katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs konsekrēts bīskapa kārtā (ievests amatā 21. augustā). Ar Neatkarīgo arhibīskaps sarunājas par šķietami vienkāršo – par ticību un patiesību.
Saruna ar Rīgas Stradiņa universitātes asociēto profesoru, filozofu Andri Vilku par mūsu tautas mentālajām īpatnībām un to atspoguļojumu gan folklorā, gan Garlība Merķeļa vērojumos; par to, kāpēc pēc neatkarības atjaunošanas iestājās nevis gaidītais zelta laikmets, bet gan «savdabīgi brāļu kari», kā arī par to, kas jādara, lai situāciju mainītu un vērstu uz labu.
Krievijas – Ukrainas konflikta ietekmi, Krievijas ekonomikas problēmas un valūtas vērtības kritumu izjūt arī Latvijā krietni sarukušajā tūristu skaitā no Krievijas, turklāt arī virkne rietumvalstu tūristu grupu Latvijai met līkumu. Citiem ceļojumi bija plānoti kopā ar pilsētām Krievijā, citiem šķiet, ka atrodamies pārāk tuvu karadarbības zonai.
Neatkarīgā sarunājas ar arhitekti, Saeimas deputāti (NA), bijušo kultūras ministri (2002.–2004.) Ingunu Rībenu par to, ka tikumīgs, brīvs ir tas, kas nedrīkst zagt, melot, slepkavot, pārkāpt laulību un zaimot Dievu. Nebrīvs ir tas, kas to visu drīkst.
«Kāpēc mums būtu jāsvin cara armijā ietilpstošo latviešu strēlnieku bataljonu svētki?» – jautā kāds vēstures «entuziasts». Tomēr pēc pavirša skatījuma uz vēsturi nevajadzētu jautājumos ietvertus «secinājumus» padarīt par neapstrīdamām patiesībām. Viss ir daudz sarežģītāk. Tāpēc šodien, mirkli pirms latviešu strēlnieku simtgades, mums ir saruna ar Latvijas Kara muzeja Pirmā pasaules kara vēstures nodaļas vadītāju Ilzi Krīgeri.
Pirmajā augustā Rēzeknē notiks svinīgs pasākums Augstākajai izglītībai Rēzeknē – 90. Par Rēzeknes augstskolas (RA) reģionālo nozīmi, tautsaimniecisko kontekstu un izglītības misiju ar Neatkarīgo sarunājas Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone, uzņēmējs, SIA Latgales dārzeņu loģistika valdes loceklis Edgars Romanovskis un Rēzeknes augstskolas rektors Edmunds Teirumnieks.
Saruna ar Ventspils domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu par to, kas traucē Latvijai sasniegt Vācijas dzīves līmeni, par valdības stabilitāti un tās iespējām krist, par prezidenta vēlēšanām, kā arī par to, no kā baidās prokuratūra, iebilstot pret Lemberga tiesvedības translāciju internetā.
Šodien biedrība Āgenskalns – mūsu mājas rīko piketu pie Ministru kabineta pret Rail Baltica projekta ietvaros paredzēto tuneļa būvi zem Āgenskalna. Piecpadsmitajā septembrī paredzēta iedzīvotāju lielsapulce ar Satiksmes ministrijas (SM) un Rīgas domes amatpersonu piedalīšanos.
Kas notiek Latvijas ekonomikā? Kā var IKP augt, ja investīciju apjoms ir tik mazs kā Latvijā pēdējos gados? Kādas sekas uz Latviju un ES atstās Grieķijas parādu krīze un nedienas Ķīnas akciju tirgū? Uz šiem un citiem Neatkarīgās jautājumiem atbild DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.
Pēdējā laikā vairāki skaļi notikumi saistās ar bērnu tiesību pārkāpumiem, vardarbību, noziegumiem pret bērniem vai nolaidību. Vai tā ir sagadīšanās vai sistēma? Maigi sodi pedofiliem, dažādu veidu pārkāpumi pret bērniem bērnu namos, par ko nesen rosināta krimināllieta. Uz tā fona izceļas Latvijas nepievienošanās ANO ģimenes aizsardzības konvencijai, par ko skaidrojumu valdībai prasījis arī tiesībsargrs Juris Jansons. Ar viņu Neatkarīgās intervija.
Jautājums par pāriešanu uz mācībām latviešu valodā visās skolās nav Izglītības un zinātnes ministrijas darba kārtībā, un tuvākajā laikā nav plānots to aktualizēt. Tā gluži nesen pauda izglītības ministre Mārīte Seile, jo šādu darba uzdevumu viņa neesot saņēmusi valdības deklarācijā. Svēta patiesība: 2014. gada valdības deklarācijā nav punkta par krievu skolu pakāpenisku pāreju uz latviešu valodu. Tāds punkts gan bija iepriekšējā deklarācijā. Pērn piemirsās? Nē, nebija atbalsta no pārējām partijām, atbildēja NA līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars.
Augusta vidū Ikšķilē, kā jau parasts, notiks Latvijas politiski represēto salidojums. Tur būs klāt arī brāļi Jānis un Edmunds Būmaņi. No Ķeguma. Ģimene izsūtīta 1949. gadā no Rudzātu pagasta. Jānis Būmanis pēc atgriešanās no Sibīrijas strādājis par agronomu, bet pensijā pievērsies Rudzātu pagasta vēstures izpētei. Viņa veikums – astoņas grāmatas.
Saruna ar Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētāju Kārli Šadurski par jauno nodokli sālim un cukuram; par iespējam samazināt iedzīvotāju ienākumu nodokli; par to, vai augsti nodokļi bremzē vai, tieši otrādi, veicina attīstību, un vai Latvijā nepieciešama progresīvā nodokļu likmju skala, kā arī par veidu, kā budžetā samērā vienkārši atrast papildus 20 miljonus eiro.
«Nav dienas, kad es nedomātu par savu dēlu,» teic Astrīda Streiča. Viņa ir atbraukusi uz Latviju, lai aizietu uz dēla kapu. Drīz jau būs aizritējuši pieci gadi, kopš jaunais un talantīgais kinorežisors, Astrīdas un Jāņa Streiča dēls Kristaps Streičs traģiski gāja bojā motodeltaplāna avārijā Daugavpils novadā. Tas notika 2010. gada 2. oktobrī.
Kāpēc mums būtu jāuzņem Āfrikas bēgļi un kādā skaitā? Vai no viņiem jābaidās? Varbūt jāasimilē? Būs melns Jānis, melns Urmass, melna Egle... Nule, viesojoties Strasbūrā, Neatkarīgajai bija iespēja uzdot šos jautājumus triju Baltijas valstu eiroparlamentāriešiem.