LIZDA: arguments "nav naudas" sevi ir izsmēlis

Šodien Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padome analizēs premjeres Laimdotas Straujumas vadītās darba grupas piedāvāto jauno pedagogu atalgojuma modeli un lems par streika rīkošanu. Kas tieši neapmierina arodbiedrības, ko tās pašas piedāvā tīkla sakārtošanai un pedagogu algu lielās diferences novēršanai un ko no visām izmaiņām nozarē iegūs izglītības kvalitāte un skolēns, Neatkarīgā jautāja LIZDA vadītājai Ingai Vanagai.

Neatkarīgā: – Kāds ir pedagogu algu reformas mērķis, un vai tas tiks sasniegts premjeres Laimdotas Straujumas vadītās darba grupas piedāvājumā?

Inga Vanaga: – Viens mērķis ir nodrošināt finanšu plūsmas caurskatāmību un izbeigt praksi, kad noteikta summa no valsts budžeta nonāk līdz pašvaldībām un tās veic pārdali. Otrs – izlīdzināt pedagogu atalgojumu lielās atšķirības, kas pašlaik ir no 420 līdz 2000 eiro. Trešais – lai visiem pedagogiem, neraugoties uz to, vai viņi strādā pilsētas vai mazā lauku skolā, tiktu samaksāts par visu darbu. Ar esošo darba grupas piedāvājumu tas netiek sasniegts, piemēram, pašvaldības joprojām varēs pārdalīt naudu, tā nenonāks līdz skolai Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) aprēķinātajā veidā.

– Jūs gribat, lai visu nosaka centralizēti un pašvaldībām nav iespējas manevrēt?

– Ņemot vērā to, ka jaunajā modelī joprojām nenodrošina atalgojumu atbalsta personālam, piemēram, bibliotekāram, psihologam, sociālajam pedagogam, karjeras konsultantam, nepieciešamajā apmērā, pašvaldības būs spiestas turpināt atbalsta personālam novirzīt daļu no pedagogu algām domātās mērķdotācijas. Arī interešu izglītībai, kam no valsts budžeta uz vienu izglītojamo valsts dod noteiktu summu pēc pārpalikuma principa, ar kuru nepietiek. Tādējādi liela daļa interešu izglītības ir uz pašvaldību pleciem, daļa tiek līdzfinansēta no pedagogiem domātās mērķdotācijas.

– Iepriekš algas samazinājums jaunajā modelī tika lēsts 8% skolotāju, tagad LIZDA izrēķinājusi 56% algu zaudētāju, sākot no 80 centiem līdz 354 eiro. LIZDA aprēķini tiek apšaubīti. Varat pierādīt to pamatotību?

– Darba grupā izmantotos, IZM sagatavotos datus mēs parēķinājām pašvaldību griezumā un secinājām, ka no 119 pašvaldībām 72 vairāk zaudē nekā iegūst, 47 vairāk iegūst nekā zaudē. Proporcionāli sanāk 56% pašvaldību – nevis pedagogi –, kas zaudē. Mēs nerēķinājām speciālās izglītības iestādes, vakarskolas un direktorus. Cik tieši pedagogi zaudēs, nevaram izrēķināt.

– Kā var, pieliekot klāt desmit miljonus eiro algām, vēl ar gaidāmo skolu un pedagogu skaita samazināšanos, vairāk nekā pusei pedagogu sanākt algas samazinājums?

– To arī esam jautājuši gan IZM, gan Finanšu ministrijai (FM), jo, sakārtojot vidusskolu tīklu, kaut kādam ietaupījumam vajadzētu būt. Protams, bērnam no vienas skolas aizejot uz citu, būs jākompensē transporta vai dienesta viesnīcas izdevumi, bet kaut ko taču ietaupa! Mēs prasām, lai ietaupīto naudu no skolu tīkla sakārtošanas atstāj sistēmā šīm un citām vajadzībām. Bet neviens nevar pateikt, kāda šī summa būs! Absurds!

Lielas summas vajadzīgas pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu algu paaugstināšanai, bet mēs galīgi nevaram piekrist to pedagogu diskriminēšanai, kas strādā ar bērniem vecumā no pusotra līdz pieciem gadiem, kam algas grasās atstāt krietni zemākas nekā tiem, kas strādā ar piecus sešus gadus vecajiem un skolā. Kas tad ies strādāt ar mazajiem bērniem, ja alga būs zemāka? Protams, strādās, bet nedrīkst viņiem pateikt, ka tāpēc viņi ir sliktāki!

– Vai valsts tagad grasās maksāt vai dotēt pirmsskolas pedagogu algas vai arī administratīvi pašvaldībām liks paaugstināt pirmsskolas pedagogu algas?

– Pašvaldību savienība prasa pakāpeniski atjaunot valsts dotāciju arī pirmsskolas pedagogiem, kā tas bija līdz 2001. gadam. Mums ir vienalga, no kura maka to maksā, mums galvenais, lai pirmsskolas pedagoga atalgojums būtu līdzvērtīgs. Viens ceļš ir, ka to maksā pašvaldības, kuru budžetā, kā uzver FM, nākamgad būs par aptuveni 90 miljoniem vairāk dēļ nesamazinātās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes. Otrs – pašvaldības maksā kā līdz šim, bet starpību piemaksā valsts. Bet arī tad vēl paliek pirmsskolas pedagogu diskriminācija – IZM piedāvā 760 eiro piecus sešus gadus veco bērnu un skolu pedagogiem, bet pārējiem pirmsskolas pedagogiem – tikai 600 eiro, kas pēc nodokļiem ir tikai kādi 420 eiro! Rīgas dārziņa pedagogam tas ir ļoti maz, jau šodien Rīgā trūkst ap 150 audzinātāju – kā viņus piesaistīsim?

– Darba grupā tam nav atsaucības?

– Nav! Arodbiedrība nāk ar risinājumu variantiem, bet no valdības nav nekādu citu piedāvājumu, argumentu. Mēs negribam dzirdēt argumentu: nav naudas! Tas jau sevi ir izsmēlis! Līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, no kuriem plāno ņemt naudu arī jaunajam atalgojuma modelim, 2015. gadā bija 176 miljoni, bet 2016. gadā – 525 miljoni eiro! Jautājums – vai tā ir prioritāte vai nav?

– Esat gatavi arī piekāpties un mazināt algas «resnajam galam»? Pedagogu algu nevienlīdzība ir milzīga! Ir pedagogi, kas satraukušies, ka viņu 1700 eiro alga tiks samazināta par 500 eiro, jo līdz šim viss viņu papildu darbs tika tarificēts kā stundas, par kurām ir augstāka likme, kamēr citiem, jo īpaši jaunajiem, pedagogiem alga ir krietni zem Latvijas vidējās algas.

– IZM stāsta, ka ir atalgojums no 420 līdz 2000 eiro, par ko esam lietas kursā un pilnīgi piekrītam, ka tik krasa atšķirība nedrīkst būt. Bet tie, kas šodien saņem 1700 un 2000 eiro, nepārkāpj nevienu normatīvo aktu! Kur IZM ir gadiem skatījusies? To jau sen vajadzēja novērst. To, lielākoties, izmanto vakarskolās, nav ko liegties! Bet tas, kam negribam piekrist, kas ir jaunajā modelī, – izteikti pasliktināt situāciju Pierīgas izglītības iestādēs, kas veidojas dēļ izmaiņām vienā koeficientā. Tur zaudē ļoti daudzi pedagogi! Kāpēc tajās pašvaldībās, kur skolu tīkls ir sakārtots, kur pašvaldība ļoti lielu artavu ir devusi, kur bērnu ir daudz un attiecīgi nauda seko skolēnam, pedagogs visu izdarījis, kāpēc viņam jāatsakās no kaut kādas summas? Viņiem arī ir saistības, kredīti! Ir taču arī tiesiskās paļāvības princips! Tad jājautā, kas izstrādāja šo nauda seko skolēnam modeli, redzot demogrāfiskos rādītājus? Kādēļ šodien kādam kas jāatņem? Skatāmies, kā apakšas pievilkt uz augšu, vienlaikus, protams, novēršot šīs pārmērīgās 1500–2000 eiro algas, ko saņem gan ļoti nedaudzi. Bet vidējais, mūsuprāt, bija jāpaņem, kaut vai tos 1200 eiro, un tad to trepi taisīt uz leju.

– Par reformu satraukušās gan mazās lauku skolas, gan lielās. Kas iegūst, kas zaudē?

– Iegūst, lielākoties, skolu direktori, jo viņiem atalgojums paaugstinās aptuveni par 40%, arī administrācija.

– Viņi jau tagad nav salīdzinoši labi atalgoti?

– Jaunajā modelī direktoriem paaugstinājums ir ievērojams, bet viņi paši ir gatavi daļu viņiem domātās naudas atdot vietniekiem, kuriem atalgojums paredzēts zemāks nekā pedagogam ar trešo kvalitātes pakāpi. Kurš ar šādiem nosacījumiem gribēs iet par direktora vietnieku, uzņemties atbildību, papildu slodzi?

Ieguvēji ir arī daļa mazo skolu. Bet uzstādījums jau nebija kādam atņemt, lai iedotu citiem! Neatkarīgi no skolas – visiem būs vairāk jāstrādā, lai savāktu 36 stundas nedēļā, kas būs likme, lai gan mēs aicinājām iet uz 40 stundām, jo lielai daļai tāpat būs 1,1 slodze.

Bet summas, proporcijas, koeficienti nemitīgi mainās, saprotam, ka modeli mēģina pievilkt noteiktai summai.

– Ja līdz šim likme bija 21 stunda, tagad – 36, kurās ierēķina arī papildu darbus, ne tikai kontaktstundas, – vai, strādājot to pašu darba laiku, pedagogs saņems vairāk?

– Kā kurš. Piemēram, kamēr pārējiem likme bija 21 stunda un 420 eiro, tad pirmsskolas izglītībā bija 30 stundu par to pašu algu. Jaunajā modelī pirmsskolas izglītībā būs nevis 30 stundu, bet 36 par 580 eiro – ieguvums 52 eirocenti par stundu, ieskaitot nodokļus. Kas tas par pielikumu?

Jā, nenoliedzam, ka jaunajā modelī ir labāk, bet modelī ir pārāk daudz brāķu. Ministrei Mārītei Seilei prasīju, kādēļ nevar izstrādāt modeli, kas ir tuvu ideālam, saprotot, ka tas ir ļoti dārgs, bet uz tā var veidot grafiku, paralēli sakārtojot skolu tīklu, strādājot pie kvalitātes jautājumiem! Tā vietā tagad iedod vienu karjeras konsultantu uz 11 000 izglītojamo! Cik pašvaldībām – cik viņu tiks? Vai bibliotekāru – vienu uz 500 bērniem. Ja no 752 vispārizglītojošajām skolām 271 bērnu skaits ir līdz simtam, tad uz cik skolām būs viens bibliotekārs? Vai viņš strādās skolā uz 0,1, 0,2 likmēm? Saprotot, ka nevar visu uzreiz, uztaisām vismaz optimālu mērķi un parādām, kā līdz tam aizejam!

– Valdība apstiprinājusi minimālo skolēnu skaitu 10. klases atvēršanai vidusskolā, bet darba grupa nepiekrita pašvaldību ierosinājumam ļaut tām atvērt 10. klasi ar mazāku skolēnu skaitu un līdzfinansēt trūkstošo skolēnu skaitu. Kā to vērtē pedagogi?

– LIZDA piekrīt, ka skolu tīkls ir jāsakārto, bet nedrīkst ņemt vērā tikai kvantitatīvos rādītājus! Jāvērtē arī, piemēram, izglītojamo skaits 8. klasē, skolu tīkls. Varbūt šodien vidusskolā ir bedre, kā tas ir tieši pašlaik, bet 8., 9. klasē bērnu ir daudz. Ja likvidēs vidusskolu, kur viņus liks? Jāņem vērā arī infrastruktūra, vai tiešām ir iespēja vest bērnus no vienas pašvaldības uz otru. Piemēram, Misas pārstāvji teikuši, ka ceļš uz tuvāko skolu divus mēnešus gadā fiziski nav izbraucams! Tāpēc piekrītam, ka pašvaldībām jāļauj piefinansēt trūkstošo bērnu skaitu, ņemot vērā situāciju uz vietām.

– Bet vai tad kaut kas īpaši mainīsies, jo pašvaldības, lielākoties, izvēlēsies piefinansēt?

– Nedomāju, ka pašvaldības masveidīgi līdzfinansēs, jo vidusskolēns izmaksā dārgi. Virkne pašvaldību atzinušas, ka tās šis dokuments motivēs sakārtot skolu tīklu, kam LIZDA piekrīt, lai arī virkne pedagogu paliek bez darba. Bet arodbiedrība nevar būt tādi populisti un teikt, ka par varītēm jāsaglabā katra skola, lai tikai mūsu biedri nezaudētu darbu! Mēs gan prasām palīdzēt bez darba palikušajiem pedagogiem, piedāvājot Eiropas fondu programmas pieaugušo apmācībai un pārkvalifikācijai, lai viņi varētu pēc iespējas ātrāk iekļauties darba tirgū.

– Bet lielākoties slēgtas varētu tikt skolas nelielās lauku pašvaldībās, kur arī darba iespējas ir ierobežotas.

– Jā. Protams, visiem darbu nenodrošinās, bet vismaz jālūko kopīgiem spēkiem piedāvāt opciju ātrāk pārkvalificēties.

Mums ir 271 jeb trešdaļā skolu bērnu skaits līdz simtam, kur tas izglītojamais maksās varbūt vairāk nekā dažs labs students sociālo studiju programmā. Bet tad pasakiet atklāti – būs tās mazās lauku skolas vai nē? Visi plānošanas dokumenti runā par to, ka 1.–6. klase, dažos dokumentos minēta 1.–4. klase, jāsaglabā maksimāli tuvu bērnu dzīvesvietai, arī partiju solījumi par to runāja, tika dots signāls – būs! Bet, kad nonākam līdz to finansēšanai, atbilžu nav! Tā ir politiska izšķiršanās.

-Ko no pedagogu algu un skolu tīkla reformas iegūs izglītības kvalitāte un skolēns?

– Mazajās skolās visiem pedagogiem samaksās par visiem pienākumiem, ko skolotājs dara, jo joprojām ir skolas, kur samaksā tikai par kontaktstundām, bet ne par darbu labošanu, gatavošanos, klases audzināšanu. Ja pedagogs nav apmierināts ar atalgojumu, tas ietekmē viņa darbu un izglītības kvalitāti. Neapmaksāta atbalsta personāla dēļ jaunais modelis nenodrošina vienlīdzīgas iespējas saņemt, piemēram, psihologa, sociālā pedagoga, bibliotekāra, logopēda pakalpojumus, jo īpaši mazajās skolās.

– Kam jānotiek, lai pedagogu streiks, uz kuru ejat, nenotiktu?

– Pirms maijā sāku vadīt arodbiedrību, pedagogu prasības bija daudz augstākas. Saprotot, ka katram mūsu priekšlikumam ir liela fiskālā ietekme, ļoti rūpīgi izanalizējām, no kā nevaram atkāpties uz 2016. gada 1. septembri, pārējo izritinājām uz trīs gadiem. No mūsu puses jau ir liels kompromiss. Mēs uzskatām, ka naudu ir iespējams rast, lai nodrošinātu arodbiedrības prasības, nevaram piekrist pašreizējai modeļa versijai, kas pasliktina situāciju nozarē strādājošajiem. 21. oktobrī LIZDA padomes sēdē lemsim, kā rīkoties. Pašlaik LIZDA biedri arvien vairāk nosliecas uz streiku, īpaši aktivizējusies ir Pierīga, bet arī tās pašvaldības, kas jaunajā modelī ir ieguvējas, atbalsta streiku, jo izprot bildi kopumā un redz, ka izstrādātais projekts ir brāķis.

Jāpiebilst, ka modelis ietver arī augstskolas. IZM vai nu negrib saprast, vai tur ir cilvēkiem problēmas ar izpratni. Kā var augstskolas lektoram noteikt zemāko atalgojuma likmi zemāku nekā skolu pedagogiem, līdzīgu kā diskriminētajiem pirmsskolas pedagogiem! Kā varam piekrist modelim ar šādu augstskolā strādājošo atalgojumu!

– Tad streiks būs un vēl līdz budžeta pieņemšanai?

– Izskatās, ka jā! Cerējām, ka vismaz pašvaldību priekšlikumus, kas saskan ar mūsējiem, ņems vērā, bet nekā! Izlīgšanas komisiju IZM no 6. oktobra lūdza pārcelt uz 14. oktobri, šonedēļ tā nesanāks, jo ministre ir prom, lai gan var deleģēt citu cilvēku un budžeta pieņemšana tuvojas! Uzskatu, ka tā ir mērķtiecīga laika vilkšana. Straujumas kundze arī paziņojusi, ka būs desmit miljoni eiro un ne vairāk, kas, kā saprotu, arī ir IZM prasītie. Ja ir publiski pateikts, ka 10% saglabās kvalitātes piemaksu valsts ģimnāzijām, ka direktoriem maksās par pedagoģisko darbu – tur tie arī aizies. Tad kāpēc mēs vēl kaut ko turpinām, tērējam laiku, spēlējam demokrātiju? Izlīgšanas komisijā IZM ne uz vienu no mūsu jautājumiem nevarēja atbildēt, lai arī viņi ir modeļa izstrādātāji!

Augstskolas, atbalsta personāls arī pateikuši, ka streikos. IZM saka, ka arodbiedrība galvu durvīs saspiedusi, ka mūsu prasību latiņa ir ap simts miljoniem eiro. Jā, lai izpildītu Augstskolu likuma pantu par to, ka katru gadu augstākajai izglītībai jānodrošina 0,25% no IKP, kam vajadzīgi 60 miljoni. Zinātniskās darbības likuma izpilde gadā izmaksā 36 miljonus. Saprotam, ka to nevar iedot ne viena, ne divu gadu budžeta ietvaros, bet, ja plēšamies, tad pa visu laukumu, izstrādājam grafiku, kā uz to ejam, lai nākamgad nevajadzētu sākt atkal visu no gala! Lai būtu mazi solīši, kaut vai desmit gadu ietvaros, bet lai beidzas šī pastāvīgā likumu nepildīšana! Paralēli notiek zinātnisko institūtu integrācija augstskolās, tiek izstrādāti normatīvi minimālajam studentu skaitam bakalaura, maģistra programmās, tīkls tiek sakārtots! Mērķis ir panākt, lai ledus sakustas.

– Līdz šim vienīgais, kas panākts ar streikiem, ir izglītības ministres Silvas Goldes atkāpšanās, bet ne algu pielikums. Kāpēc lai šoreiz būtu citādi?

– Grūti spriest, vai ko panāksim, katrā ziņā sektorā strādājošie arvien vairāk saliedējas un iestājas par pienācīgu attieksmi pret nozari. Problēmas nav risinātas gadiem! Tas ir attieksmes jautājums gan no parlamenta, gan valdības puses, un streiks ir arī par attieksmi – ne tikai par naudu! Ja izglītības nozare ir prioritāte numur trīs, gribam redzēt to arī reālos soļos, ne tikai dzirdēt vārdos!