Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Latvenergo valdes loceklis un komercdirektors Uldis Bariss.
– 16. oktobrī intervijā LNT ekonomikas ministre Dana ReiznieceOzola paziņoja: «Man ir labas ziņas elektroenerģijas jomā. Jau gadu darbojas atvērtais tirgus, un šobrīd pirmo reizi Latvijas vēsturē patērētāji redzēs elektrības cenas kritumu. Latvenergo drīz saviem klientiem izsūtīs piedāvājumus, kur nākamajā gadā elektrības cena būs par 6–8% zemāka nekā šogad.» Kā tas kļuva iespējams?
– Manuprāt, tas liecina par to, ka tirgus strādā. Elektrības cenas nosaka tirgus. Cenas noteiktos apstākļos var iet uz augšu un uz leju. Pašlaik ir apstākļi, kuros tirgus cenas virzās uz leju.
– Jūs domājat tirgu ārpus Latvijas? Latvijā jau, izņemot Latvenergo, neviens neražo elektroenerģiju par cenu, kuras pašizmaksa būtu mazāka par biržas cenu.
– Tādas Latvijas cenas biržas izpratnē vairs nav. Mēs visi esam kopējā biržas platformā. Mēs kā ražotājs visus savu saražoto pārdodam elektroenerģijas biržā. Līdz ar to mēs konkurējam ar Lietuvas un Igaunijas ražotājiem. Pēc starpsavienojumu izbūves mums ir jākonkurē ar Zviedrijas, Somijas un citiem ražotājiem. Latvijas ražotāji vieni paši vairs cenu neveido. Cena rodas kā matemātiskais rezultāts, sanākot kopā pārdevējiem un pircējiem un konkurējot savā starpā.
– Ik gadu elektrības cena ziemas laikā samazinās, jo tiek iedarbinātas siltuma ražošanas (TEC) jaudas. Piedāvājums ziemā ir lielāks nekā vasarā.
– Protams, cenām ir sezonālas svārstības. Mēs varam runāt par šodienas cenu, varam runāt par garāku periodu. Latvenergo klientiem piedāvā dažādas cenas noteikšanas metodikas, tostarp – vienu norēķina cenu visa gada garumā. Ir klienti, kas pērk biržas produktu, un viņi katru dienu maksā attiecīgās dienas biržas cenu. Šiem klientiem viena cena ir šodien, cita jau rīt un vēl cita aizparīt. Tomēr pārsvarā klienti izvēlas nemainīgu – vienu vidējo cenu par visu gadu.
Ņemot vērā konkurenci un resursu cenas pasaules tirgos, kā arī paredzamo patēriņu Skandināvijā, mēs prognozējam, ka vidējā biržas cena nākamgad Skandināvijā būs zemāka nekā šogad. Uz šo tendenču bāzes mēs klientiem izteiksim piedāvājumu, nosaucot cenu, par kādu klienti varēs slēgt līgumus par elektroenerģijas piegādi nākamajā gadā.
– Cik liela ietekme uz elektrības cenu samazinājumu ir naftas cenu kritumam?
– Cenu samazinājumu nosaka vairāki faktori. Naftas cenu samazinājumam mūsu reģionā nav izšķirošas ietekmes, jo Skandināvijā pusi no saražotās elektroenerģijas ražo hidroelektrostacijās. Tāpat atomelektrostacijās (AES) saražotās elektroenerģijas cena nav atkarīga no naftas cenām. Skandināvijā TEC veido aptuveni 20% no saražotās elektroenerģijas apjoma. Tāpēc var teikt, ka elektrības cenas ietekmē gan globālās tendences, gan gaidāmais patēriņš, gan arī citi faktori. Cenu ietekmēs arī tas, ka starp Lietuvu un Zviedriju sāks darbu elektrotīkla savienojums, kas samazinās regulāro elektroenerģijas patēriņa deficītu Lietuvā. Līdztekus mums pierastajām sezonālajām svārstībām, kuras arī ir un paliks, mūsu elektroenerģijas cenas papildus ietekmēs arī nokrišņu un upju ūdens pieteces cikliskums Skandināvijā.
– Ja Latvenergo samazina elektrības cenu par 6%, kā tas ietekmēs rēķina lielumu, kuru par elektroenerģiju maksās mājsaimniecības?
– Klienta rēķinā ir atšifrētas vairākas pozīcijas. Tirgus jeb elektrības tirgus cena ir tikai viena no rēķinā iekļautajām izmaksu daļām. Latvenergo lēmums un piedāvājums var ietekmēt tikai to rēķina daļu, kas ir elektrības cena. Mēs esam tirgotājs un nenosakām, cik liela būs obligātā iepirkuma jeb subsidētās elektroenerģijas komponente (OIK). Mēs nenosakām tīkla tarifa lielumu. Turklāt tas ir dažāds, jo arī tos var izvēlēties dažādus. Juridiskām personām ir iespēja izvēlēties no vairākiem tīkla tarifiem, bet mājsaimniecībām ir trīs tīkla tarifa veidi. Vidēji elektrības cena veido vienu trešo daļu no rēķina summas.
– Atgādināsim lasītājiem, ka, maksājot par elektrību, rēķinā tiek iekļauta samaksa Latvenergo vai citam tirgotājam par patērēto elektrību, tad tiek pieskaitīta OIK, sadales tīkla tarifs un pa virsu tiek rēķināts pievienotās vērtības nodoklis.
– Pareizi. Tāpēc tirgotāja piedāvājums, vienalga, vai cena iet uz augšu vai uz leju, ietekmē galīgo rēķinu tikai par vienu trešo daļu. Katrai komponentei izmaksu lieluma izmaiņām ir sava loģika. OIK nākamajā gadā nevajadzētu pieaugt, jo Ekonomikas ministrija ir rosinājusi daļēji no valsts budžeta to līdzfinansēt. Taču tas ir valsts budžeta jautājums, ja Saeima to atbalstīs, tad nākamā gada valsts budžetā OIK līdzfinansējuma nodrošināšanai tiks novirzītas Latvenergo dividendes.
– Enerģētikas politikas pamatnostādņu projektā tiek apskatītas iespējas samazināt elektrības cenu lielajiem rūpnieciskajiem ražotājiem. Ja cena veidojas, izejot no biržas cenas, tad kā tas vispār ir iespējams?
– Elektroenerģija tiek pārdota atvērtajā tirgū, un tās cenu nosaka konkurence starp ražotājiem un tirgotājiem. Šajā daļā valsts atbalsta politikas instrumenti vairs īsti nav izmantojami. Savukārt valsts atbalsta politika var tikt izmantota divās citās daļās – OIK un nosakot tīkla tarifu. Ministru kabinets jau ir apstiprinājis energointensīvo uzņēmumu OIK atlaižu noteikumus, kas paredz, ka gadījumā, ja elektrības patēriņš ir ļoti liels un atbilst nosacījumiem, tad ir jāmaksā mazāka OIK. Šie noteikumi pašlaik vēl tiek saskaņoti ar Eiropas Komisiju. Taču tas attiecas uz uzņēmumiem ar patēriņu virs 10 gigavatstundām gadā. Tas ir ļoti liels patēriņš. Šādam līmenim atbilst Cemex, Valmieras stikla šķiedras rūpnīca u.c. lieli uzņēmumi.
Otrs nozares politikas jautājums ir sadales tīkli, kur pamatā problēma ir izveidot ekonomiski pareizu tarifu struktūru. Lai ikviens lietotājs varētu saņemt elektroenerģiju, sadales tīkliem ir regulāri jāveic noteiktas izmaksas, kas būtu attiecināmas uz ikvienu lietotāju. Taču samaksa par tīkla lietošanu tiek iekasēta pamatā tikai par patērēto elektroenerģiju. Savukārt lietotāji, kas tērē elektroenerģiju ļoti maz vai vispār to netērē, tāpat saņem pakalpojumu – elektroenerģijas saņemšanas iespējas, bet viņi par to nemaksā vispār. Pie tarifu struktūras, kad tīkla izmaksas tiek iekasētas tikai par patērēto, tas nozīmē, ka tie, kas izmanto elektroenerģiju, maksā, lai tīkls būtu pieejams arī tiem, kas par to nemaksā.
– Varbūt ir jāievieš abonēšanas maksa?
– Juridiskām personām kaut kas līdzīgs jau ir, bet vēsturiski ir izveidojies, ka tarifos tas veido proporcionāli ļoti mazu daļu. Manuprāt, ir svarīgi, lai ilgtermiņā šī daļa tiktu veidota ekonomiski pareizi, lai rēķinā fiksētā maksa par jaudas rezervēšanu proporcionāli būtu lielāka, bet maksa par izlietotajām kilovatstundām būtu mazāka – lai maksātu arī lietotāji, kuriem pieslēgums ir, bet kas neko nemaksā par pieslēguma fizisko esamību, sprieguma uzturēšanu utt.
– Tiek minēts, ka aptuveni 20% no Sadales tīkla pieslēgumiem elektrības rēķins ir tuvu nullei.
– Sadales pakalpojums nozīmē nodrošināt iespēju saņemt elektroenerģiju. Pašlaik ir izveidotas netiešas šķērssubsīdijas, kad klienti, kas elektroenerģiju lieto vairāk, maksā par tiem, kas elektroenerģiju lieto ļoti maz vai vispār nelieto.
– Ieviešot ekonomiski pareizu sistēmu, ieguvēji būs lielie klienti, bet zaudēs mājsaimniecības.
– Tā gluži nebūs. Sadales tīklam ir daudz klientu, kam elektroenerģijas patēriņš ir nulle. Savukārt lielākā klientu grupa tērē ap 200 kilovatstundām mēnesī. Tie, kas maksā par 200 kilovatstundām, maksā arī par tiem, kam patēriņš ir nulle. Piemēram, par elektrificētajām pļavām, par parcelētiem apbūves gabaliem, kur tiek uzturēts spriegums, tiek uzturēta tīkla infrastruktūra, bet nekas nav uzcelts un elektroenerģijas patēriņa nav.
– Vai Latvenergo izjūt iedzīvotāju aizceļošanu?
– Šogad patēriņš nav pieaudzis, iespējams, ka lietotāju ir nedaudz mazāk.
– Kā izpaužas konkurence elektrības tirgū?
– Juridisko personu segmentā tirgus ir atvērts jau vairākus gadus, un konkurence šajā tirgus segmentā ir ļoti asa. Elektrība kā produkts ir vienkāršs un viegli salīdzināms. Lielie klienti ir sapratuši savu izdevīgumu. Viņi izmanto konkurenci starp pārdevējiem. Šogad lielas pārmaiņas bija iedzīvotājiem. Mēs joprojām turpinām skaidrot, kādas pārmaiņas ir notikušas. Tagad arī mājsaimniecībām ir izvēles iespējas. Ja nepatīk mūsu piedāvājums, var izvēlēties citu tirgotāju. Mājsaimniecības saskārās ar to, ka mainījās norēķinu metode. Vairs nav norēķinu metodes ar pašdeklarāciju. Lai klientam nodrošinātu izvēles iespējas, bija jārada jauna informācijas tehnoloģiju (IT) infrastruktūra. Tā atļauj skaitītāju rādījumus saņemt Sadales tīklam un pēc tam nodot visiem tirgotājiem, tāpat ir elektroniski jāapstrādā katru mēnesi tūkstošiem dažādu ziņojumu, piemēram, paziņojumi par tirgotāja maiņu utt., un tāpēc tagad nomainīt tirgotāju jebkurš klients var kaut katru mēnesi, par to paziņojot līdz iepriekšējā mēneša 15. datumam.
– Tagad tīklu nodalīšanu pieprasa veikt Latvijas gāzei. Latvenergo nodalīšanu veica, bet vienīgais, kā to izjuta ierindas mājsaimniecības, bija tarifu kāpums. Ko paskaidrosiet namamātei Bauskā? Kāda jēga ir tādam tirgum?
– Atbildi es sadalīšu divās daļās.
Pāreja uz tirgu enerģētikas sektorā ir pareizs solis, īpaši ilgtermiņā. Taču jāsaprot, kurā jomā izpaužas konkurence un kur rodas konkurences labumi. Elektroenerģijas tirgū visasākā konkurence un vislielākie ieguvumi ir vairumtirgū, kurā lielie ražotāji un tirgotāji veido cenu. Savukārt mazumtirgus uzdevums ir piegādāt klientam preci par to cenu, kura ir izveidojusies vairumtirgū. Taču mazumtirgū var piegādāt preci tikai tajās cenu robežās, kādas izveidojas biržā. Tas ir tāpat kā degvielas tirgū, kur degvielas uzpildes stacijas uzdevums ir nodrošināt degvielas uzpildi par cenu, ko nosaka vairumcena, un pamatā konkurēt ar servisa standartu. Kaut kas līdzīgs tagad ir elektrības tirgū. Lielais konkurences spiediens ir vidē, kurā ir vairāki piegādātāji, bet mazumtirdzniecībā ir jānodrošina optimālas līmenis starp cenu un servisu. Latvenergo uzdevums bija nodrošināt, lai lielākajai daļai patērētāju būtu pēc iespējas mazāk neērtību. Mēs kā uzņēmums tiem klientiem, kam elektrības patēriņš bija neliels, izveidojām universālo pakalpojumu. Klienti varēja arī speciāli nedarīt neko, nekas nebija jāparaksta, elektrība pienāca kā agrāk. Tā bija pareiza pieeja. Savukārt tiem cilvēkiem, kas vēlējās diendienā sekot līdzi biržas cenai, ir radīts dinamiskais produkts. Līdzīgs produkts ir arī Latvenergo konkurentiem.
– Latvenergo ir saņēmis oficiālu piedāvājumu no Lietuvas par dabasgāzes testa partijas piegādi un ir iesniedzis uzņēmumam Latvijas gāze pieteikumu dabasgāzes infrastruktūras izmantošanai. Atbilde vēl nav saņemta...
– Latvenergo ir lielākais dabasgāzes patērētājs Latvijā, un tas mums ir ļoti svarīgs izmaksu postenis. Tāpēc mums ir svarīgi zināt, ar kādiem noteikumiem mēs paši varētu gāzi importēt. Mēs respektējam, ka juridiska vide un normatīvā bāze varētu nebūt skaidra, bet vēlamies skaidri saprast, ko mēs šajā situācijā varam un ko nevaram. Kādi ir noteikumi un nosacījumi. Tas ir normāli, ka lielākais klients lūdz piegādātāju un infrastruktūras pārvaldnieku izskaidrot iespējas.
– Kā šobrīd vērtējat lēmumu pārveidot TEC sistēmu darbam ar dabasgāzi? Vai to var uzskatīt par ģeopolitisku kļūdu?
– Diskusija par TEC modernizāciju sākās pirms Ignalinas AES slēgšanas. Jautājums bija, kā nodrošināt elektrības bilanci pēc Ignalinas AES slēgšanas. Ja nekas netiktu darīts, tad šodien mēs būtu ar vecajām iekārtām, kas neatbilstu vides prasībām.
Gāze kā resurss nav obligāti saistīta ar konkrētu izcelsmes avotu. Sašķidrinātu to var piegādāt no jebkuras pasaules vietas. Gāzes TEC var elastīgi palielināt ražošanu vai, ja nepieciešams, ātri apturēt ražošanu. Gāzes TEC kapitālieguldījumi ir vismazākie. Arī šodien citas alternatīvas gāzei nebūtu. No vides piesārņojuma viedokļa gāzes stacijām ir daudz priekšrocību. Igaunijā no viņu stacijām uz vienu saražotu megavatstundu gaisā nonāk tuvu pie vienas tonnas CO2 izmešu, bet mūsu TEC uz vienu megavatstundu rada četras reizes mazāku piesārņojumu.
– Vai ir cerības izkustināt Baltijas kopējo AES projektu?
– Lietuvas AES projekts brīžiem ir aktīvāks, bet brīžiem mazāk aktīvs. Jebkurā gadījumā Lietuvas projekts ir reālākais mūsu reģionā, turklāt Lietuvā ir vislielākais elektroenerģijas deficīts. Tiesa, Lietuva tagad īsteno citu stratēģiju – tiek veidoti starpsavienojumi. Tūdaļ būs 700 megavatu savienojums ar Zviedriju un 500 megavatu savienojums ar Poliju.
– Kā vērtējat Latvenergo gatavību nosacītai X stundai?
– Ikvienam enerģētikas uzņēmumam ir jābūt gatavam X stundai. Mums jābūt gataviem, ja notiek kāda avārija elektroenerģijas apgādes sistēmā vai ar siltuma piegādi Rīgai. Mums ir vienmēr jābūt gataviem dabas apstākļu radītiem tīkla pārrāvumiem. Mums jāspēj operatīvi veikt avārijas remontus. Mums ikdienā jābūt gataviem, ka var apstāties kāda ražošanas iekārta, tāpēc vienmēr ir jābūt avārijas rezervēm. Mēs tam esam gatavi.