Tautsaimniecība

Satversmes tiesas atļauja valstij pārņemt Rīgas un Ventspils brīvostu pārvaldīšanu var pārvērsties par pienākumu valstij šīs ostas uzturēt tāpat kā valsts aviosbiedrību “airBaltic“ un sauszemes transporta uzņēmumu “Latvijas dzelzceļš”.

Latvija pašreizējā plānošanas periodā var nepaspēt apgūt 200 miljonus eiro no ES fondu līdzekļiem. Šonedēļ par to paziņoja finanšu ministrs Arvils Ašeradens. Viņa vadītās ministrijas sagatavotais ziņojums valdībai skaidri signalizē, ka transporta un veselības aprūpes projektu īstenošanā netiek ievērots grafiks. Tomēr patiesībā Latvijai ir daudz nopietnākas problēmas. Un tā nav nauda.

Bēdīgā situācija, ko patlaban piedzīvojam ar augstajām aizdevumu procentu likmēm, drīzumā varētu sākt risināties. Taču ne tādēļ, ka Saeimas deputāti akceptē normas, kas bankām hipotekāro aizdevumu likmes var likt samazināt uz pusi, bet gan tāpēc, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) varētu lemt par straujāku bāzes procentu likmju samazināšanu, nekā tas tika gaidīts iepriekš.

Augstajai inflācijai kāpinot uzņēmumu un valsts budžeta ienākumus, ar vienlaikus samērā zemu bezdarba līmeni algas Latvijā turpina pieaugt, un labi, ka tam arī seko turīgāko strādājošo skaita un īpatsvara pieaugums kopējā darba ņēmēju struktūrā.

Neraugoties uz to, ka šā gada trešajā ceturksnī Latvijas tautsaimniecība turpināja atrasties lejupslīdē, tās sniegums ir vērtējams kā pārsteidzoši labs. Tas var būt pārsteigums uz apkārtējo negāciju fona, taču “labajam sniegumam” ir arī aritmētisks izskaidrojums.

Gada pēdējos mēnešos būtiskas pārmaiņas tautsaimniecībā nav gaidāmas un kopumā 2023.gadā iekšzemes kopprodukts (IKP) saglabāsies tuvu 2022.gada apjomiem, aģentūrai LETA prognozēja Ekonomikas ministrijas (EM) Analītikas dienesta vadītāja vietnieks Jānis Salmiņš.

Mūsu valsts ekonomiskajai izaugsmei uzrādot vidēju ātrumu, pastāv iespēja, ka pēc pāris gadu desmitiem mūsu labklājības līmenis būs apsteidzis Eiropas Savienības (ES) valstu vidējo, savukārt vēl pēc kādas desmitgades vai pat mazāk varam panākt arī kādu no Rietumeiropas valstīm. Tiesa, lai to spētu veiksmīgāk izdarīt, ir nepieciešamas papildu kvalificēta darbaspēka pieplūdums, kā minimums, nedaudz veiksmes un pasaules neieslīgšana jaunos plaša mēroga militāros konfliktos.

Lai arī pastāv iespēja, ka norises Izraēlā un tai piegulošajā Gazas sektorā var izvērsties plašākā konfliktā, šķiet, ka pasaules naftas tirgus pārāk nebažījas par piegādēm un arī degvielas tirdzniecība biržā norit mierīgi un bez pamanāmiem ekscesiem. Tas var kalpot par signālu tam, ka arī Latvijas autobraucējiem nenāksies piedzīvot šoku, lūkojoties vietējo degvielas uzpildes staciju cenrāžos.

Raugoties uz situāciju veikalu stāvlaukumos vai vēl samērā piepildītajos Vecrīgas sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos, nav redzams, ka iedzīvotāju ekonomiskajā aktivitātē kaut kas būtiski būtu mainījies. Tomēr, aplūkojot atsevišķus makroekonomikas datus, piemēram, tos, kas ir saistīti ar valsts preču eksportu un importu, ir pamats satraukumam, ka jau pieminētās ekonomiskās aktivitātes visai drīz var strauji “nolūzt”.

Pieņemoties spēkā negāciju lavīnai par bankās pieaugošajām aizdevuma likmēm un izskanot viedokļiem par to, ka arī kredītiestādēm šo likmju aprēķināšanā vajadzētu būt tolerantākām pret aizdevuma ņēmējiem, “Neatkarīgā” (NRA) centās gūt skaidrojumu banku sektoru pārstāvošajā Latvijas Finanšu nozares asociācijā (LFNA). Diemžēl iegūtās atbildes, maigi sakot, bija visai vispārējas, nevedinot domāt, ka šī institūcija vēlētos sabiedrībai plašāk izskaidrot, kāpēc aizdevuma procenti, kas tiek pievienoti starpbanku tirgus likmei EURIBOR, Latvijā vismaz šķietami ir tik augsti. 

Lai arī šobrīd šķiet visai mazticami, tomēr ekonomiskā izaugsme nākamajā gadā salīdzinājumā ar šo brīdi varētu visai būtiski palielināties. Vismaz tā izriet gan no valdības, gan Latvijas Bankas izdarītajām aplēsēm attiecībā uz potenciālajiem ekonomikas attīstības tempiem.

“Kas augstu kāpj, tas zemu krīt” princips attiecas arī uz inflāciju. Pirms gada mūsu valsts patēriņa cenu kāpuma ziņā bija viena no Eiropas pirmrindniekiem, bet tagad vairāk var runāt par pretējo gan Eiropas Savienības, gan visas Eiropas kontekstā.

Pēdējos ceturkšņos Zviedrijas un Somijas ekonomikas ieslīgušas ne vien stagnācijā, bet pat nedaudz samazinājušās, izraisot plašākas negācijas arī mūsu kaimiņvalstī Igaunijā. Lai gan, komentējot abu ziemeļvalstu ietekmi uz Latviju, eksperti neparedz dramatiskās sekas, atsevišķi nepatīkami momenti var neizpalikt, un tie galvenokārt var attiekties uz Latvijas rūpniecības uzņēmumiem.

Liela inflācija un aizdevumu procentu likmju kāpums nav veicinājis kreditēšanas apjomu samazināšanos, kā to varētu gaidīt brīdī, kad iedzīvotāju un uzņēmumu izmaksas strauji pieaug. Šobrīd aizdevumu tirgū ir vērojama pretēja ievirze, kas cita starpā var liecināt par to, ka ekonomikas lejupslīde var nebūt ilgstoša un atgūšanās no tās var notikt samērā strauji.

Komentējot prognozējamo situāciju nodokļu iekasēšanā nākamā gada budžetam, “Neatkarīgās” aptaujātie eksperti saskata iespēju kāpināt budžeta ieņēmumus, tomēr no viņu teiktā ir noprotams, ka nākamgad apstākļi ieņēmumu palielināšanai vairs nebūs tik labvēlīgi kā šajā gadā.

Inflācija Latvijā turpinās samazināties, uzskata “Neatkarīgās” aptaujātie ekonomikas eksperti, un pastāv iespēja, ka šā gada beigās salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn patēriņa cenu indeksa kāpums būs sarucis pat līdz 1%. Salīdzinājumam – pērnā gada izskaņā šis pieauguma temps bija ap 20%.

Šobrīd aprit 15 gadi, kopš, sabrūkot uz parādiem būvētai ekonomikai un finanšu atvasinājumiem “uzpūstam” fondu tirgum, nebūtībā devās vairāk nekā gadsimtu pastāvējusī investīciju banka “Lehman Brothers”. Būtībā šī vairāk nekā simtgadi pastāvošā finanšu milža sabrukums ir kļuvis par savdabīgu iepriekšējās finanšu krīzes simbolu. Pirms 15 gadiem notikušajos satricinājumos smagi cieta arī Latvija, kura ātri nonāca starptautisko aizdevēju atkarībā, krīzes dēļ valsti bija spiesti atstāt vai no brīva prāta uz ārvalstīm strādāt devās pat vairāk nekā 100 000 strādājošo, bet valsts ekonomikas apjoms kritās apmēram par ceturto daļu.

Informācija par mūsu valsts eksportētā un importētā preču apjoma izmaiņām aizvien vairāk vedina domāt, ka mūsu valsts tautsaimniecības apjoms sašaurinās jeb, vienkāršā valodā runājot, tās vērtība, pārrēķinot maizes kukuļos vai piena pudelēs, kļūst mazāka. Dati par ekonomikas apjoma izmaiņām gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar šo periodu pērn norādīja uz nepilnu procentu vērtu ekonomisko samazinājumu. Taču straujāks preču eksporta un importa krituma temps jūlijā nekā iepriekšējos mēnešos, turklāt aizvien izteiktāks kritums mašīnbūves produkcijas eksportā norāda uz nepatikšanu tuvošanos mūsu valsts tautsaimniecībā.

Neraugoties uz visai neizdevīgo ārējo fonu, kad augsto procentu likmju ietekmē samazinās patērētāju aktivitāte Latvijas preču eksporta tirgos, valsts tautsaimniecība šo gadu noslēgs bez krīzes. Ekonomistu vidū vien dalās viedoklis, vai šis gads kopumā Latvijai noslēgsies ar pieticīgu izaugsmi, nulli, vai nelielu kritumu.

Inflācija tuvākajā laikā būtiski mazināsies, tomēr nekur nepazudīs un cenu līmenis turpinās kāpt, aģentūrai LETA pavēstīja banku analītiķi.